liepajniekiem.lv
Vecāku “par” neko nenozīmē
Par notikušo redakciju informēja viens no vecākiem, kas iestājies par to, lai šī nodarbība notiktu, un pauž sašutumu par iznākumu.
“Tēma, fokuss, par ko lūdzām, lai tiktu runāts, bija gan par pusaudžu attīstību, gan par to, kas ar viņiem notiek, par privātumu, par robežām attiecībās vienam ar otru, kas ir pieņemami, kas nav pieņemami attiecībā pret otra ķermeni u. tml.”
Šī tikšanās ar “Papardes ziedu” bija pašu vecāku iniciēta pēc kāda incidenta klasē, par ko gan vecāks plašāk nevēlējās publiski stāstīt.
Arī klases audzinātāja esot piekritusi šai idejai, un laikus, aptuveni pusotru nedēļu pirms tam, e-klasē tikusi izsūtīta ziņa, ka tāda nodarbība notiks, un vecākiem tikusi dota iespēja pavēstīt, vai tam piekrīt vai nepiekrīt.
Viss bijis kārtībā līdz vakaram, kad nākamajā rītā “Papardes ziedam” bijis jāierodas.
“Mums pavēstīja, ka ir sākušās problēmas, jo kāds no vecākiem ir iebildis un sacēlis traci par šo lekciju.
Pieslēdzās arī skolas dibinātājs, ka arī ir pret to, jo tas nesaskanot ar skolas vērtībām un iepriekš nav zinājuši, ka šāda nodarbība būs.
Šķita, ka nodarbību atcels vienai klasei – devītajiem, jo viņiem tā tika piedāvāta kā papildu, bet mūsu astotajiem atstās, tā kā mums bija problēma, ko gribējām pārrunāt. Bet beigās izvērtās tā, ka nenotika nevienam.”
Skolēna vecāks uzskata, ka šī būtu bijusi laba iespēja jauniešiem runāt ar cilvēkiem, kas nav ne vecāki, ne skolotāji. “Jo mūsu autoritāte jau šajā vecumā ir diezgan zudusi, likās forši, ja adekvāta informācija izskanētu no veselības veicināšanas speciālistiem, kuri ir mācīti, trenēti runāt ar jauniešiem.”
Notikušais vecāku ir ļoti izbrīnījis, ka šāda situācija mūsdienās ir iespējama.
“Es noteikti biju par,” portālam atzina vēl kāda audzēkņa mamma. To, ka nodarbība nenotiek, viņa uzzinājusi tikai pēc redakcijas zvana piecas stundas pēc notikušā.
Neviens šai mammai nebija ziņojis par to, ka kaut kas atcelts. “Mēs taču vienojāmies, ka vajag,” viņa pauda izbrīnu.
“Labi, ir vecāki, kas kategoriski nerunā par šīm tēmām, un tiem bērniem bija atļauts nepiedalīties. Bet, iespējams, ka viņiem vēl vairāk vajadzētu.
Bērnam vēl iepriekšējā vakarā ieteicu, lai padomā, kas viņu interesē, lai var uzdot jautājumus.”
Mamma atbalstījusi “Papardes zieda” nodarbību, jo uzskata, ka ar jauniešiem ir vairāk jārunā par to, kas ir veselīgas attiecības, ne par to, kas ir vīrietis, kas sieviete, ar ko atšķiras, v. tml.
“Es domāju, ka tas bērniem ir skaidrs, vismaz manam ir, jo mēs par to esam runājuši. Bet bērniem nav saprašanas par attiecībām starp puiku un meiteni, ka tām jābūt cieņpilnām, ko tas nozīmē.
Es uzskatu, ka katram ir savs darāmais, un eksperti tomēr to māk daudz labāk nekā es. Tāpēc ļoti gribēju, ka tā notiek un ka to noklausās kopā visa klase. Mēs klases sapulcē nolēmām, ka vajag šādu lekciju un vairāk koncentrēties uz to, kā veidojas draudzība, kas ir tās pamatā.”
Izvirza noteikumus nodarbībai
“Visiem laikam “Papardes zieds” ir kāds bieds,” pajoko “Papardes zieda” veselības veicināšanas konsultants Gatis Pavārs, kurš bija ieradies Liepājā kopā ar kolēģi Kitiju Keri.
Šādu situāciju abi pieredzot pirmo reizi.
Portālam liepajniekiem.lv viņi pastāstīja: kad bijuši stundas vai pusotras attālumā no Liepājas, saņēmuši pirmo zvanu, kas vēstījis par izmaiņām.
“Mēs sapratām, ka atceļas vienai klasei, kura bija pievienota papildus. Bet otrai klasei paliek,”
stāsta Gatis.
Tomēr vēlāk saziņā jau ar direktori, kad bija atlikušas aptuveni 40 minūtes līdz galamērķim, sapratuši, ka tādā veidā, kā viņi iecerējuši nodarbību un kā “Papardes ziedam” viņu ieskatā tā būtu jāvada, īsti nav jēgas.
Skola norādījusi, ka aizliegts runāt par kontracepcijas un abortu tēmu, tāpat, ja audzēkņiem par to rastos kādi jautājumi, tad vajagot atbildēt, lai vēršas pie vecākiem.
“Mums radās sajūta, ka viņi gribētu iedot sarakstu, kas mums ir jāizstāsta,”
atzīst G. Pavārs.
“Bet, mūsuprāt, jauniešiem jādod iespēja uzdot jautājumus, kas viņiem ir saistoši, brīvā vidē. Skola uzstāja uz to, ka klāt būs gan pārstāvis no skolas, gan arī bīskaps. Tajā brīdī teicām, ka tā gluži nederēs, ka mēs esam vairāk iecerējuši, ka jauniešiem būs iespēja uzdot jautājumus.
Ja ir iespēja uzdot jautājumu, uz kuru tev atbild te un tagad un kas nav tev pašam jāmeklē internetā un jāmēģina saprast, kas no tā ir patiess, manuprāt, tur ir lielākā sāls,” uzskata Gatis.
Komunikācijas kļūda – tā “Papardes zieda” veselības veicināšanas konsultantiem jau izglītības iestādes telpās ticis formulēts notikušais, satiekoties ar skolas direktori Elvitu Vizuli un Liepājas diecēzes bīskapu Viktoru Stulpinu.
“Pēc visiem zvaniem un sarunām mēs bijām gatavi vadīt nodarbību arī bīskapa klātbūtnē, bet bija izdomāts, ka tiek pavisam atcelts,”
atceras Gatis. “Mums pateica tā, ka neesam atbilstoši speciālisti.”
“Mēs visi bijām adekvāti pieaugušie,” kāda bijusi šī saruna, stāsta Gatis. “Mēs visi darījām lietas, kas tajā brīdī šķita pareizākas. Bet šī skola iezīmē to, ka reizēm apkārtējā vide ir tā, kas ļoti nosaka, par ko jaunietis uzzina un par ko neuzzina.
Bet tā jau nav vienīgā skola, kur pēkšņi rodas aizdomas par to, ka šeit tiks darīts kaut kas slikts ar bērniem.”
Kitija papildina, ka organizācijai ir 30 gadu. “Visas programmas, ko stāstām, ir apstiprinātas Veselības ministrijā, Izglītības un zinātnes ministrijā, SPKC utt., balstītas Pasaules Veselības organizācijas vadlīnijās un ieteikumos.
Iepriekš Liepājā esam ciemojušies Eiropas Sociālā fonda projekta ietvaros, visos projektos parasti notiek uzraudzība un mūs vērtē.”
“Skolas iekšējā darīšana”
Pēc došanās prom no skolas Gatis un Kitija devušies uz jūru. Lasījuši dzintarus, pēc tam paēduši vienā no Liepājas populārākajām ēstuvēm.
“Es saprotu, ka runāt par attiecībām, savstarpējām robežām, cieņu attiecībās bija lūgums no vecāku puses. Tas šajā situācijā ir svarīgākais, un ceram, ka to neatstās novārtā un meklēs risinājumu.
Ja ir situācijas, par kurām jārunā, tad ir jārunā, nedrīkst paslaucīt zem tepiķa un izlikties, ka nav bijušas.
Es nevienā brīdī neapgalvoju, ka esam vienīgie, kas spēj par to runāt. Ir vēl, protams, speciālisti. Bet ir sajūta, ka “Papardes zieds” netika ielaists tikai tāpēc, ka ir “Papardes zieds”.”
“Kas ir zīmīgi šajā situācijā – bija daļa vecāku, kas vēlējās un redzēja tam nozīmi, ka tādai nodarbībai ir jānotiek, un bija vecāki, kuri domāja, ka nevajag. Sanāca tā, ka vairākums bija vecāki, kuri domāja, ka vajag, bet uzvarēja mazākums, kas domāja, ka nevajag, jo viņu pusē bija skolas vadība.
Bet, manuprāt, tas savā ziņā parāda to, ka vecākiem trūkst zināšanu vispār, kas ir seksuālā un reproduktīvā veselība. Un dažkārt rodas sajūta, ka ir vecāki, kuriem šķiet, ja viņu bērniem neizstāstītu, kas ir pubertāte, tad pubertāte nenotiek. Ar tādu pārliecību dzīvo par visu pārējo.
Tas, ka mēs nestāstām vai kāds cits nestāsta, tas nenozīmē, ka tiek aizvērts internets un to visu nevar atrast internetā. Tur it ļoti daudz labas informācijas, bet ir arī informācija, ko jāspēj kritiski izvērtēt,” rezumē G. Pavārs.
Katoļu pamatskolas direktore E. Vizule, taujāta, kādēļ nodarbība tomēr nevarēja notikt, kā bija plānots, redakcijai atbildēja ar pretjautājumu:
“Kāpēc man jums jādod šī atbilde?”
Ar vecākiem šis jautājums tiekot risināts.
Lai runātu ar portālu, saruna ir jāsaskaņo ar skolas dibinātāju. “Tā šobrīd ir skolas iekšējā darīšana,” viņa īsi sacīja, “es nedrīkstu ar jums runāt.” Ja būs kāds komentārs, tad to darīs skolas dibinātājs.
Līdz šim brīdim redakcija komentāru nav saņēmusi.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.