Nedaudz vairāk par mēnesi Liepājas dzīvnieku patversmē “Lauvas sirds” pagaidu mājas radis vidēja auguma rūsgani balts suņupuika, kuram patversmes darbinieki devuši vārdu Biskvīts. “Tas viņa interesantās spalvas dēļ,” smejas patversmes vadītāja Nora Brūdere.

Cilvēki, kas lūguši palīdzību dzīvnieku patversmē, stāstījuši, ka Biskvīts turpat vien Zaļajā birzē arī dzīvojis. “Viņi zināja teikt, ka tas piederot kādai ne visai labvēlīgai ģimenei,” stāstīja Nora. “Saimnieki suni brīvi laiduši ārā no dzīvokļa, un tas klaiņojis apkārt, saimnieki par to īpaši nav likušies zinis.” Tāpēc arī tuvējo māju cilvēki lūguši suni savākt un par to parūpēties patversmes darbiniekiem.

Biskvītam varētu būt 4 – 5 gadi, un tas ir gana enerģisks. “Es pieļauju, ka viņam senčos varētu būt bīgli,” saka patversmes vadītāja. Jau pirmajā dienā pēc atvešanas uz patversmi Biskvīts pamanījies pārrāpties pāri voljera nožogojumam, izracis eju zem teritorijas žoga un aizbēdzis. Diezgan ātri gan bēglis notverts un atvests atpakaļ.

Nora stāsta: “Biskvīts ir īsts aktieris, kas lieliski prot gan iepriecināt, gan izsmīdināt ar savām izdarībām, suns ir draudzīgs gan pret pieaugušajiem, gan bērniem, gan arī citiem dzīvniekiem. Bet, protams, arī ļoti enerģisks – dodiet tikai Biskvītam skriet un spēlēties, jo spēka tam ir pa pilnam.”

Ja tā ir taisnība, ka viņš dzīvojis daudzdzīvokļu mājā, tad es pieļauju iespēju, ka mūsu Biskvītam varētu būt piemērota dzīve dzīvoklī – domā Nora. Tomēr piebilst, ka labāk tādam sunim noteikti būtu laukos. Viņa enerģiskā rakstura dēļ gan jārēķinās, ka košumdobēm varētu klāties plāni, ja tur pāri ietu Biskvīts. Tās būtu kārtīgi izkašņātas. Cilvēki, kas būtu ar mieru Biskvītam dot mājas, droši var doties to apciemot.