Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Svētdiena, 25. augusts

Vārdadiena: Ivonna, Ludis, Ludvigs, Patrīcija

Bīstamākās traumas darbā gūst LM strādnieki  (3)

Atslēgvārdi negadījumi darbā

Mūsdienās cilvēki ļoti maz uzmanības pievērš darba aizsardzības jautājumiem, jo prioritāte ir darba alga, tā, raksturojot šā brīža situāciju darba aizsardzības jomā Latvijā, Vispasaules darba aizsardzības dienai veltītajā konferencē šodien norādījuši arodbiedrību pārstāvji, portālu informēja, LBAS komunikācijas konsultante Karīna Javtušenko.

Ikgadējo Vispasaules darba aizsardzības dienai veltīto konferenču ciklu Latvijas reģionos, kas šogad veltīts arodslimību profilaksei, organizē Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) Eiropas Sociālā fonda projekta "Darba attiecību un darba drošības normatīvo aktu praktiska piemērošana nozarēs un uzņēmumos" ietvaros. Pētījumi un statistikas dati liecina, ka Latvijas sabiedrība neizprot darba aizsardzības nozīmīgo lomu, tāpēc Liepājas konferences dalībnieki diskutēja par pašreizējo situāciju darba aizsardzības jomā Kurzemes reģionā un Latvijā kopumā, kā arī citiem aktuāliem jautājumiem.

Saskaņā ar Valsts darba inspekcijas (VDI) datiem, 2012.gadā Kurzemes reģionā reģistrēti 203 nelaimes gadījumi darba vietās. Visbiežāk negadījumi notikuši Liepājā – Liepājas Neatliekamās medicīnas palīdzības dienests (NMPD) vien sniedzis palīdzību 115 cilvēkiem, kuri guvuši traumas, pildot darba pienākumus. Starp tiem ir bijis arī kāds ātrās neatliekamās palīdzības šoferis, kurš, nesot uz nestuvēm pacientu, neveiksmīgi krita un salauza kāju. Tomēr bīstamākās traumas darbā Liepājas pilsētā parasti gūst A/S “Liepājas Metalurgs” darbinieki.

“Tā kā pērn uzņēmām aptuveni 11 000 pacientus, uzskatu, ka kopējais pilsētā reģistrētais darba traumu skaits nav augsts. Reālais darba traumu skaits varētu būt ievērojami lielāks, jo pēdējo gadu laikā aizvien biežāk novērojam, ka cilvēki bieži slēpj faktu, ka konkrētā trauma, ar kuru viņi vēršas pēc palīdzības pie mediķiem, gūta darbā. Šādas rīcības iemeslus komentēt ir ļoti grūti. Taču nav izslēgts, ka viņus šādi pamudina rīkoties spiediens no darba devēja puses,” norādījis Liepājas NMPD vadītājs Uldis Balodis.

LBAS veiktās aptaujas dati atklāj vēl vienu potenciālo iemeslu, kāpēc strādājošie mēdz noklusēt, ka traumas gūtas, pildot darba pienākumus. Proti, kurzemnieki ir pašpārliecinātāki par citu reģionu iedzīvotājiem – teju katrs trešais atzīst, ka nepieciešamības gadījumā par savu drošību darbā var parūpēties pats, tālab formālās darba aizsardzības instruktāžu nereti uzskata par normu.

“Šā brīža situācija darba aizsardzības jomā Latvijā nav apmierinoša, jo vidēji tikai katrs trešais uzņēmums veic darba vides risku novērtēšanu. Arī paši strādājošie ļoti maz vērības pievērš darba aizsardzības jautājumiem, jo primārais ir darba alga. Cilvēcīgi viņus, protams, var saprast. Tomēr, lai arī cik banāli tas neskanētu, veselība ir tā lieta, ko par naudu nenopirksi. Piemēram, varu ar pārliecību teikt, ka 90% šoferu, kuriem ir hroniskas rokas vai muguras sāpes, var jebkurā laikā aiziet pie ārsta, un viņiem tiks konstatētas arodslimības. Tā noteikti nav pozitīva tendence,” uzsver LBAS reģionālais konsultants darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības jautājumos Kurzemē Guntis Gūtmanis.

Ja uzņēmumos regulāri netiek veikts kvalitatīvs darba drošības risku novērtējums un darbinieki apzināti neizmanto individuālos darba aizsardzības līdzekļus, pastāv ļoti augsts ne vien nelaimes gadījumu, bet arī arodsaslimšanu risks. Gan vienā, gan otrā gadījumā cilvēka veselībai var tikt nodarīts neatgriezenisks kaitējums.

Saskaņā ar VDI datiem, pērn Latvijā tika reģistrēti 807 pirmreizējie arodslimnieki, no kuriem 64 bija Kurzemes reģionā. Kaut arī tas ir vairāk nekā 2011.gadā, kad Kurzemē tika reģistrēti 53 pirmreizējie arodslimnieki, kopējais reģionā reģistrētais arodslimnieku skaits nav augsts. Reālais arodslimnieku skaits reģionā un valstī kopumā varētu būt lielāks, jo daudzi strādājošie pie ārstiem nevēršas.

“Arodslimības izpaužas kā lēna, pastāvīga kopējā veselības stāvokļa pasliktināšanās. To simptomi nereti parādās nevis uzreiz, bet gan pēc daudziem gadiem, kad strādājošais vairs nav pakļauts nelabvēlīgiem darba apstākļiem. Un tie arī mēdz sakrist ar parasto slimību simptomiem, attiecīgi – cilvēki bieži neapzinās, ka patiesībā slimo ar arodslimībām,” skaidro Kurzemes reģionālās VDI vecākā inspektore Anita Politere. “Tāpēc regulāri veicam preventīvo darbu darba devēju un darba ņēmēju izglītošanā darba aizsardzības jautājumos, tostarp – arodsaslimšanas jomā: kontrolējam, kā uzņēmumos tie ievērotas darba aizsardzības normatīvu prasības, uzraugām procesus, kas saistīti ar darbinieku norīkošanu uz obligātajām veselības pārbaudēm u.tml.”

Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī šogad šo konferenču ciklu veido piecas konferences, kas norisināsies Latvijas reģionu lielākajās pilsētās. Cikls tika atklāts 11.aprīlī Daugavpilī, bet nākamā konference notiks 19.aprīlī Jelgavā.

  • Komentāri (3)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Sabiedrība

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!