Dodoties ar suni regulārās pastaigās, kas ved gar minēto sāpju vietu, pienāk reize, kad sieviete neiztur un sazvana portālu, lai pastāstītu par situāciju.

Koku skolēni izmanto rotaļām – pa tā zariem staigā, šūpojas, tajos karājas. Tas izskatoties bīstami. Turklāt skolēni aiz sevis tur atstājot nekārtību.

“Viņi zem zara paliek piena paciņas un tad pa to zaru lēkā, lai paciņas “saspridzinātu”. To visu pēc tam nesavāc, un iepakojumi mētājas visapkārt,”

novērojusi sieviete.

Turklāt šeit audzēkņi piekopj arī smēķēšanas netikumu. Sieviete stāsta, ka uz skolu ir zvanīts, bet rīcība nesekojot.

Liedaga vidusskolas direktora pienākumu izpildītāja Aija Grīnberga apliecina, ka vareno vītolu bērni ir iecienījuši izsenis, jau vairāku gadu garumā.

“Lai arī koks nav skolas teritorijā, mēs pievēršam uzmanību tam, kas tur notiek.

Ja pamanām, ka bērni tur lēkā, to redz dežurants vai kāds cits no skolas, mēs dodamies un aizrādām,”

saka A. Grīnberga, kas arī pati vairākkārt to darījusi.

Par to, kā jāuzvedas gan skolā, gan ārpus skolas, ar bērniem tiekot regulāri pārrunāts klases stundās, tāpat tas tiekot atgādināts bērnu vecākiem.

“Slēgt skolas durvis mēs nedrīkstam, un skolēni izvēlas starpbrīžos iet laukā un ne vienmēr uzvedas ļoti solīdi,” secinājusi A. Grīnberga.

“Bet skola pastāvīgi ar to strādā, mācām gan par šo pašu koku, gan arī apkārtējo teritoriju – lai arī kurp dotos, ir jāzina, kā uzvesties. Audzināšana jāuzņemas arī vecākiem, un galu galā tas, kā skolēns uzvedas, ir arī viņa paša atbildība.”

A. Grīnberga stāsta, ka skolas sētnieks vairākkārt uzkopis vietas, kur skolēni atstājuši netīrību, lai arī tas ir ārpus izglītības iestādes teritorijas.

Nolikt kādu skolas darbinieku, kurš koku apsargātu un neļautu bērniem tam tuvoties, nav iespējams. “Mums nav tādu resursu. Jau skolā cenšamies sekot līdzi tam, lai audzēkņi atbilstoši uzvestos.

Mūsdienās jaunieši jau visu ko izdomā un dara.”

A. Grīnberga aicina sabiedrību iesaistīties. Ja tiek manīts, ka bērni dara ko tādu, kas apdraud viņu veselību, nepalikt vienaldzīgiem un aizrādīt.

“Jo bērni nedomā, ka var nokrist, sasisties. Viņiem ir jautri, bet neparedz, kādas sekas tas var radīt. Līdz šim nekādu traumu bērni tā dēļ nav guvuši.”

Liepājas Komunālās pārvaldes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls informē, ka koks aug uz privātpersonai piederoša zemesgabala. “Ir jāziņo Pašvaldības policijai, lai īpašnieku sauc pie kārtības. Asi zari tiešām var būt bīstami,” viņš norāda.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.