Ceturtdiena, 28. janvāris Spodris, Kārlis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Uzticamas un aktuālas ziņas šajā laikā ir ļoti svarīgas!

Piesakies paziņojumiem un esi informēts par būtiskākajiem notikumiem Liepājā!

Pieteikties

“Brasla” jūrā vairs nedosies

“Brasla” jūrā vairs nedosies
28.02.2007 18:43

0

Akciju sabiedrības “Kursa” sausajā dokā firmas “Liepājas Kuģu serviss” vīri šonedēļ sadala metāllūžņos zvejas traleri “Brasla”. Izturīgo šuvju vietā zem ugunīgā gāzes degļa tagad, dzirkstelēm šķīstot, veidojas garas un melnas griezumu rētas. Kuģa korpusa sānos jau rēgojas pāris metru plats caurums. Darbs ir bīstams, tāpēc vietai, kur notiek sagarināšana, nepiederošām personām pietuvoties aizliegts. Vēl dienas piecas, un no tralera, kas “Kursai” strādājis kopš 1973.gada, būs palikušas tikai atmiņas.

Optimisms nozarē nav jūtams

“Vēl tīri labs kuģītis bija. Tāds varēja kalpot un kalpot,” ar kritisku aci vērojot gāzgriezēju rosīšanos, bilda kāds gados vecāks zvejnieks. “Jā, ja vien limiti atļautu mums zvejot,” viņam skābi atbildēja sarunas biedrs, ļaujot secināt, ka vīriem nav viegli redzēt notiekošo un saprast procesus, kas risinās. Arī akciju sabiedrības valdes priekšsēdētājs un Kurzemes Zvejnieku asociācijas vadītājs Igors Markuševskis atzīst, ka zvejas limiti no gada gadā sarūk. Šogad atkal samazināti mencu nozvejas apjomi. Un, kaut gan brētliņas un reņģes šogad esot atļauts nozvejot nedaudz vairāk kā pērn, salīdzinājumā ar aizpērno gadu arī to daudzums ir samazināts.

“Optimisms mūsu nozarē nav vērojams,” teica valdes priekšsēdētājs, pastāstot, ka arī laika apstākļi pārāk bieži traucējot strādāt. Viss pagājušais rudens izrādījies vējains, un lielākoties tādi paši bijuši šī gada pirmie divi mēneši. Tāpēc zvejnieki selgā tiek tikai īsajos starplaikos. Bet, lai kuģis saimniecībai būtu rentabls, aprēķināts, ka tam gadā jānozvejo vismaz 1000 tonnu brētliņu vai simts tonnu mencu. Turpmāk “Kursas” flotē palikšot divi zvejas traleri, un ar to pilnīgi pietiekot, lai apgūtu limita atvēlētos zvejas apjomus, jo savu produkciju akciju sabiedrībai pārdod zvejnieki, kas strādā meitas firmās – SIA “Markovs” un “Juta S”. Bet lomi tiekot vilkti gan pie Baltijas jūras ausrtumu, gan rietumu piekrastes.

Naudu izmantos modernizācijai

Par “Braslas” sagriešanu lūžņos akciju sabiedrībai nauda nav jātērē. Gluži otrādi, to “Kursai” atvēlēs Eiropas Savienība, jo projekts, ko administrē Lauku atbalsta dienests, tiekot īstenots par struktūrfondu līdzekļiem. Igors Markuševskis pastāstīja, ka par “Braslas” sagriešanu saņemtos divsimt tūkstošus latu saimniecība izmantošot atlikušo kuģu remontam un modernizēšanai, kā arī sedzot kredītu, ko kursieši izlietoja zivju apstrādes iekārtu renovācijai. Paņemot aizņēmumu bankā, sabiedrībai izdevies Zviedrijā iegādāties mūsdienu prasībām atbilstošu zivju šķirošanas un dozēšanas ierīci, kas izmaksājusi aptuveni 130 tūkstošus eiro, bet tagad, kad tā sākusi darboties, liekot lietā Eiropas Savienības finansējumu, būšot iespējams nokārtot arī parādsaistības.

Valdes priekšsēdētājs uzskata, ka kvalitatīvai zivju produkcijai pieprasījuma tirgū netrūkst. Produkcija no mūsu pilsētas saldētā veidā tiekot sūtīta uz Poliju, Igauniju, Krieviju un Baltkrieviju, bet kopš  šī gada arī uz Ukrainu, jo pirms dažiem mēnešiem saņemts attiecīgs sertifikāts. Kaut nu tikai bijušas zivis! Nesen viņš runājis ar vides speciālistu, kurš izteicies, ka vējainais laiks un biežās vētras ne tikai nes sev līdzi ļaunumu, bet dod arī savu labumu. Daba visu tiecoties līdzsvarot. Pateicoties brāzmām, Baltijas jūrā ir palielinājies skābekļa saturs, un tas viešot cerības, ka zivis varēs sekmīgi vairoties. Ja patiešām tā būs, tad jau ap 2010.gadu limiti jūras zvejniekiem varētu palielināties. Arī šobrīd nevarot sacīt, ka zivju krājumi jūrā būtu pavisam izsīkuši. Zivis tur esot.

Flote sarūk

Cits jautājums – vai ap 2010.gadu vēl būs kuģi, ar ko zvejot? Igors Markuševskis domā, ka kuģu pietiks, jo nemitīgi notiek flotes modernizēšana, bet līdz ar to palielinās traleru tehniskās iespējas un darba ražīgums. Kaut gan “Kursai” šis ir pirmais kuģis, ko, liekot lietā Eiropas Savienības atbalstu, nolemts pārvērst metāllūžņos, Kurzemes Zvejnieku asociācijas priekšsēdētājs teica, ka viņam šajā jomā jau uzkrāts pietiekami daudz pieredzes un visi ceļi, pa kuriem jādodas ar projekta iesniegumu, iestaigāti. “Kursas” sausajā dokā atvadas jūrai jau pirms “Braslas” teikuši apmēram četri zvejas traleri, kas piederējuši citiem īpašniekiem. Tas rāda, ka vēlēšanās izmantot Eiropas Savienības finansējumu jūras zvejniekiem netrūkst. Tā mūsu zvejas flote pamazām vien sarūk.

Ja pagājušā gadsimteņa beigās Latvijas zvejas flotē bija ap 200 kuģu, tad, kā lēš Igors Markuševskis, līdz 2013.gadam to skaits varētu samazināties līdz astoņdesmit. Tomēr savu labumu no šī procesa gūstot arī bijušie zvejnieki, kas par nokāpšanu krastā saņem kompensāciju.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

Vidējais zvejas traleris “Brasla” dokā jau zaudējis dzenskrūvi un drīz pavisam sairs gabalos.

Vīri gatavojas lomu pieņemšanai, jo atlikušie kuģi ir devušies jūrā.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz