Nejauši iekrita acīs

”Mans līdzšinējais personīgā auto prieks sākās 1997. gadā ar sarkanu ferrari, ai, piedodiet, zaporožecu…, turpinājās ar tumšzilu ”Mitsubishi Lancer”, pēc tam ar gaišzilu lanceru, sekoja tumšzils ”Ford Galaxy” un melns ”Hyundai Santa Fe”,” Ints uzskaita savus braucamrīkus.

Izvēļu sarakstā kārta bija pienākusi ”Škodai”. Taču ne jau oktāviju viņš gribēja pirkt, tā vienkārši pati iekrita acīs un sirdī.

”Man tāpat kā daudziem patīk paaugstinātā sēdpozīcija mašīnā. Esi augstāk, iekāpt arī ērtāk. Skatījos, kāds ir piedāvājums Liepājā. Šeit jaunu auto izvēle nav diez ko liela. Taču, ja oficiālais serviss atrodas Rīgā, turp braukt ir laika tērēšana.

Paskatījos vienā dīleru centrā Liepājā, tur man nepatika attieksme. Apmēram kā maizes veikalā būtu iegājis – pērciet šo, ja nepatīk – šito.

Devos uz ”Skandi Motors”, kur pieejami vairāku marku automobiļi. Sāku skatīties uz ”Škoda Karoq”. Staigājot tam apkārt un klausoties pārdevēju, ik pa laikam skats pievērsās ”Octavia”. Svaigam tikko izlaistam variantam, kas, manuprāt, nelīdzinājās kopumā līdz šim ne visai interesantajam modelim un nosaukumam. Beigās es vairs nedzirdēju, ko man stāsta, jo sāku skatīties uz to otru mašīnu. Tai ir lava blue krāsa, kas likās ļoti forša, tāda dziļa, zaļi zila jūras krāsa. Iepatikās arī forma, kas atgādina kupejas virsbūvi, automašīnai ir sportisks skats. Teicu: ”Kāpēc tu man šo mašīnu nepiedāvā?” Pārdevējs atbildēja, ka es jau tādu neesot prasījis, gribējis augstāku,” piedzīvoto stāsta I. Grasis.

Vispirms skatījies uz degvielas ekonomijas rādītājiem, jo visas līdzšinējās reizes ar sākotnējo domu nopirkt ekonomisku mašīnu beigušās ar teju pretējo efektu. Šoreiz izdevies – vidējais patēriņš ir 4,5 litri uz simt kilometriem, pa šoseju var braukt pat ar trim litriem!

Ar 45 litru bāku var nobraukt tūkstoš kilometru. ”Un cena uz augšu parautajām mašīnām, kā jau modīgākām un šobrīd, iespējams, populārākām, domāju arī ir nedaudz augstāka. Kad sāku salīdzināt dažādu modeļu aprīkojumu ar noskatīto oktāviju, tā man šķita”.

”Fascinē ekonomija savienojumā ar dinamiku. Divu litru folksvāgena turbodīzelītim ar DSG septiņpakāpju divsajūgu automātu, uz sausa asfalta ieminot pedāli, izspolē riteņi – ļoti laba dinamika, sportisks piesitiens. Tāpat ir ātruma pārslēga sviras uz stūres, ja gribas raustīt manuāli, arī iespēja izvēlēties dinamiskāku braukšanas režīmu. Bet šiem fiņķikiem vismaz es neredzu lielu jēgu. Ja pa pilsētu prātīgi brauc, nevajadzīgi negāzē, var sasniegt ļoti labus ekonomijas rādītājus. Zinu, pie kāda ātruma pārslēdzas pārnesumi, lai brauktu ekonomiski pēc iespējas augstākā pārnesumā,” stāsta Ints.

Patīk kontrolēt tehnoloģijas

Ir daudz labu lietu, ko uzskaitīt. Piemēram, ļoti parocīgs automātiskās kārbas ātrumpārslēgs, maza sviriņa – tāds džoistiks. Ints noteikti gribējis automātu, jo neesot vairs tajā vecumā, lai ”bezjēdzīgi raustītu kloķus”.

”Neesmu kā mans dēls, kurš kategoriski atteicās no automāta. Pilsētā automātiskā kārba ir ērtība un vērtība. Visi mīti sen ir pārdzīvoti un beigušies – ka automāts esot neekonomiskāks vai plīst,” viņš saka.

Sajūtas, vadot ”Octavia”, ir vieglums un ērtums. ”Testa braucienos jau iepriekš ar citām markām biju izmēģinājis adaptīvo kruīza kontroli. Šis palīgs škodā strādā gandrīz nevainojami, cik nu iespējams saprogrammēt sistēmu, kad apkārt tev ir tik daudz satiksmes dalībnieku un šķēršļu. Kādreiz tā varbūt nevietā uzrājas ekrānā ar burtiem un brīdinošu skaņu vai pat pati uzsāk bremzēšanu, taču tādos gadījumos es pats vien esmu vainīgs, jo eksperimentējot, piemēram, pārāk strauji tuvojos priekšā stāvošajai automašīnai. Un mašīna to lieliski pamana. Protams, ir jābrauc uzmanīgi, no ceļa novērsties nevar, bet ir bijušas pāris reizes, kad esmu, piemēram, paskatījies, kur ir kafija, un sajutis, ka mašīna pati strauji samazina gaitu,” atklāj Ints Grasis.

Turklāt sensori to pamanot ātrāk, nekā cilvēks saredz ar aci. Tas īpaši būtiski, ja ir slidens ceļš vai ir tumšs. Un arī pilsētā, piemēram, no rīta braucot kopējā plūsmā uz darbu (ne tikai uz šosejas), adaptīvā kruīzkontrole, viņaprāt, ir lieliska lieta.

Aprīkojumā ir front assist – avārijas brīdinājums un bremzēšana. Citi šoferi saka, ka patīkot visu kontrolēt pašam – slēgt kloķi, bremzēt un gāzēt, nevis likt to darīt mašīnai. ”Es varu pateikt, ka man patīk kontrolēt tehnoloģijas, kas vada mašīnu,” zina I. Grasis.

”Pie stūres jābūt uzmanīgam jebkurā gadījumā, nevar akli paļauties uz sensoriem, kas, piemēram, līkumā ”pazaudē” priekšā braucošo mašīnu un strauji uzņem gaitu līdz vadītāja uzstādītajam ātrumam, neraugoties uz citiem šķēršļiem.

Pēdējā brīdī droši vien ieslēgsies ekstrēmā bremzēšana, taču kādam aiz muguras tādas sistēmas nebūs, un varbūt viņš tajā brīdī telefonā bakstīsies. Gada laikā esmu jau piešāvies, kā mašīna reaģē. No rīta var braukt pa Zirņu ielu un tālāk pa Parka un Brīvības ielu, iekļaujoties kopējā plūsmā, jo ātrāk vai lēnāk jau nevar pabraukt, un to mašīna ļoti labi kontrolē. Apstājoties pie luksofora uz mazu brīdi, kad priekšējā mašīna jau sāk kustēties, mana aizbrauks līdzi. Ja tomēr ne, parauju adaptīvās kruīza kontroles sviru, un aiziet. Bet man pat ir sanācis teju desmit kilometrus pa pilsētu nobraukt, nepārslēdzot nevienu sviru – tikai stūrējot”.

Vairāk ekoloģija nekā ekonomija esot dzinēja norimšana pie luksofora, ja mašīna ir jau uzsilusi un sistēmas neuzskata, ka būtu jādarbina. Arī noslāpusi mašīna pati iedarbinās, pamanot, ka priekšējais auto sāk kustēties vai pēc dažiem citiem algoritmiem.

Ar vieglu rokas pieskārienu

Braukšanas joslas ievērošanas asistentu Ints nelieto, jo tam uzticēties nevar. ”Neesmu izmēģinājis aizmugurējo asistenta sistēmu, paldies Dievam. Ja brauc atmuguriski kādā tumšā stāvlaukumā, kur aizmugurē var gadīties cilvēks, mašīnai būtu pašai jānobremzē,” viņš stāsta.

Tehnoloģijas ir attīstījušās, viss iespējamais jau šajā mašīnā nav. Nav ceļa zīmju nolasīšanas un citas gudrās lietas. Parkošanās sensors aizmugurē ir, priekšā nav.

No labām lietam jāpiemin arī ”Octavia” ietilpīgais bagāžnieks. Tāpat daudzi patīkami sīkumi. ”Atverot priekšējās durvis diennakts tumšajā laikā, uz zemes parādās izgaismots uzraksts ”Škoda”. Var izvēlēties vairākus interjera apgaismojuma variantus. Iekāpj mazdēls un prasa uzslēgt sarkano, kas viņam patīk. Salona apgaismojumu ieslēdz un izslēdz sensors, ja novicini roku. Patīk arī mašīnas iedarbināšana un noslāpēšana ar pogu, durvju aizslēgšana ar liegu rokas pieskārienu un atslēgšana, apņemot durvju rokturi.

Esmu jau aizmirsis, kā tas ir, kad ar pulti jāslēdz mašīna. Atslēgu pat neņemu ārā no kabatas, mašīna mani klausa,” atzīmē I. Grasis.

”Vienās priekšējās durvīs ir lietussargs, otrās – sniega slotiņa. Degvielas vāciņa iekšpusē aizsprausts ledus skrāpītis. Ražotāji piedomājuši pie sīkām praktiskām lietām. Panelis ir patīkami mīksts, nav cietas plastmasas.”

Nu jau grūti iedomāties jaunu auto bez klimata kontroles. ”Ir autonoms sildītājs aukstam laikam. Kad piestartē, mašīna ir auksta, protams, nepūš siltu gaisu. Taču sildītājs diezgan ātri sāk pūst siltumu. Sēdekļu apsilde ir manas sievas mīļākā poga. Man pietrūkst stūres apsildes, kuras šim modelim nav. Aizmugurē nav loga tīrītāja. Iepriekšējai mašīnai bija, tā man pietrūkst. Taču logu apsilde ir normāla. Elektriski un automātiski nepieliecas spoguļi, kas man likās – ai, ai, ai? Toties tie ir apsildāmi,” vērtē Ints.

Nav jau tā, ka iztrūkstošās ekstras modelim ražotājs nav paredzējis. Ir, tikai jāmaksā vairāk. Dārgākajās versijās esot arī rādījumu (piemēram, ātruma) projicēšana uz vējstikla vadītāja priekšā. Taču tad var sanākt uz savu jauno auto gaidīt ilgi, īpaši šo bēdu pastiprina globālā pusvadītāju krīze. Tāpēc Ints ņēmis ciet to versiju, kas bija pieejama uzreiz un ar, viņaprāt, ļoti labu aprīkojumu. Bet vienu nedēļu pēc pirkuma kļuva zināms, ka modelis ieguva ”Latvijas Gada auto 2021” galveno titulu.

Arī bērnu slimības

Nu jau viņš pieradis arī pie tā, ka nesēž augstu kā džipā. ”Kas zina, varbūt nākamā mašīna atkal būs augstāka. Šo es nopirku operatīvajā līzingā, kas nozīmē, ka pēc pieciem gadiem būšu izmaksājis divas trešdaļas no vērtības. Pēc līguma par šo atlikušo trešdaļu auto no manis jāatpērk salonam vai arī es atrodu pircēju, kam pārdodu par labāku naudu. Ja šī būs nodemonstrējusi tādu uzticību, ka pats to gribēšu, tad varu pārslēgt līgumu uz parasto līzingu un izmaksāt līdz galam. Līzinga procents šobrīd nav liels, bankas savā starpā sacenšas,” saka laimīgais auto īpašnieks.

Salons, atpērkot mašīnu atpakaļ, pēc pieciem gadiem droši vien izvērtēs bojājumus un skrāpējumus, ja tādi būs. Taču tas, kas visvairāk ierobežo operatīvajā līzingā, ir nobraukuma limits – 75 tūkstoši kilometru piecos gados. ”Tagad gads ir pagājis, es drīkstu veikt 15 tūkstošus kilometru gadā, esmu nobraucis 14, vienu tūkstoti esmu ieekonomējis vasarai.

Nobraukt vairāk gan nevajag, jo pēc pieciem gadiem, ja salons auto atpirks, ieslēgsies laba soda nauda par katru kilometru,” zina Ints.

Jaunām moderno tehnoloģiju mašīnām, kuras izgatavo visai īsā laikā un laiž tirdzniecībā tad, kad tas jādara pēc mārketinga noteikumiem, mēdz būt tā saucamās bērnu slimības. ”Mana mašīna nav izņēmums. Tās gan sevišķi netraucē braukšanas baudai vai drošībai. Taču mašīnas datoram piemīt gļuki, tāpēc nomainīs vienu no elektroniskajiem vadības blokiem. Piemēram, regulāri iedegas brīdinājums par ārkārtas zvana funkcijas bojājumiem. Tā ir savienota ar tālruņa brīvroku sistēmu, un, ja tā notiek, tad es runāju, bet mani otrā galā nedzird,” atklāj I. Grasis (publikācijas iznākšanas dienā pagājušas divas nedēļas pēc garantijas remontā veiktā bloka nomaiņas – viss strādā nevainojami).

Pēc mašīnas iegādes pārsteigums bijis arī brāķēts akumulators. ”Pie rūcošas mašīnas dators brīdināja – ja gribu lietot tādu vai šādu funkciju, lai vispirms iedarbinu dzinēju. Servisā teica, ka tādas lietas mēdz būt. Ar to jārēķinās, bet tā ir tikai neērtība, jo mašīnai ir garantija. Pirmie izdevumi man būs tikai tagad – pēc gada – eļļas maiņas apkope. Tā jāveic vai nu pēc 15 tūkstošiem kilometru, vai pēc viena gada. Līdz šim esmu tikai nomainījis riepas un pielējis 800 gramu eļļas. Sākumā domāju – kā tad tā, jaunai mašīnai? Izrādās, tās ēd eļļu, to arī ražotājs paredzējis priekšrakstos, un par to nevajagot uztraukties,” nu zina Ints.

Škoda Octavia Ambition

• Ražots: 2020. gadā
• Motors: 2,0 TDI dīzelis
• Transmisija: 7 pak. aut. DSG
• Jauda: 150 ZS
• Krāsa: Lava Blue metālika
• Degv. pat. vidēji: 4.6l/100 km

15Skatīt galeriju