Lietavu dēļ Kurzemes upēs pēdējo divu nedēļu laikā ļoti strauji cēlies ūdens līmenis. Tādēļ Liepājas Reģionālā vides pārvalde aicinājusi pašvaldības, lai tās brīdina mazo upju hidroelektrostaciju īpašniekus īpaši uzmanīt mazo HES darbību, lai nodrošinātu upju aizsprostos ūdens pārplūdi un sekotu līdzi staciju tehniskajam stāvoklim, lai nerodas draudi lielajai ūdens masai pārraut slūžas – pastāstīja pārvaldes direktors Ruslans Pečulis.

“Es pats dzīvoju pie Ālandes aizsprosta, upē vēl nesen ūdens līmenis bija 80 centimetru – metra mīnusā, bet tagad jau krietni pāri normai. Pieļauju, ka arī Iļģu pļavas jau varētu būt ūdenī,” sprieda R. Pečulis.

Lai gan divus gadus lauksaimniecība un dārzkopība cietusi no sausuma, vēl nesen akās trūka ūdens, tagad zeme ir ūdens pilna un piepildītas arī upes, viņš atzina.

Liepājas apkārtējos novados darbojas Grobiņas HES uz Ālandes upes, Bunkas dzirnavu HES, Krotes dzirnavu HES uz Vārtājas upes, Prūšu HES uz Virgas upes. Savukārt uz Alokstes ir Apriķu, Baronu un Kazdangas dzirnavu HES. Nedarbojas Dižgramzdas HES uz Birztalas upes, Aizputes dzirnavu HES uz Tebras, Cīravas dzirnavu HES uz Durbes upes pietekas Cepļupes.

“Ūdens līmeni regulējam – cik nāk, tik laižam projām. Viss liekais ūdens iet cauri,” īsumā pastāstīja Andris Birznieks, kurš aprūpē Apriķu un Baronu HES uz Alokstes, un, pēc viņa teiktā, šajās stacijās pastāvīgi ir strādnieki, ūdenskrātuvēs ūdens līmeņa svārstības ir centimetros, “to nemaz nemana”.

Viņaprāt, nav par ko uztraukties, bet atzīst – tik augsta ūdens līmeņa kā pašreiz, nav bijis divus trīs gadus, un elektrostacijām šis nosacīti “ir ražas laiks”.