Kā aģentūrai LETA skaidroja ALTA valdes priekšsēdētājs Ēriks Lingebērziņš, digitālo tehnoloģiju attīstība ir ne tikai pavērusi jaunas iespējas ceļojumu organizēšanā, bet radījusi jauna veida riskus, kuru atpazīšanai un atbilstošai rīcībai ir nepieciešams pievērst pastiprinātu uzmanību.

Cita starpā, veicot ceļojumu rezervācijas publiski pieejamās tiešsaistes platformās, tūristi visā Eiropā arvien vairāk saskaras ar riskiem saņemt viltus paziņojumus, kas šķietami saņemti saistībā ar iepriekš veiktām rezervācijām, ar prasību atkārtoti ievadīt maksājuma karšu datus, min valdes priekšsēdētājs.

“Saņemto aicinājumu saturs un forma it kā atbilst pakalpojuma sniedzēja sūtītai e-pasta vēstulei,

tomēr pastāv risks, ka tā tas nav, un klients tiek pakļauts krāpnieciskam gadījumam,” uzsver Lingebērziņš, piebilstot, ka tā rezultātā no klienta ne tikai tiek iegūta samaksa par šķietamu pakalpojumu, kurš netiek saņemts, bet arī sagādā nepatīkamas situācijas, ierodoties galamērķī.

Lai gan drošības risinājumiem tiek pievērsta pastiprināta uzmanība un tiek īstenoti pasākumi, lai samazinātu šādu gadījumu skaitu, Lingebērziņš atzīst, ka, diemžēl, aktuālā situācija joprojām liecina par nepieciešamību pievērst nopietnāku uzmanību šim jautājumam, jo ALTA biedri – tūrisma aģentūras, un tajās strādājošie darbinieki – nepārtraukti tiek informēti par šādiem iespējamiem krāpnieciskiem gadījumiem.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC) aģentūrai LETA norādīja, ka patlaban centrs nav saņēmis signālus par šāda veida krāpniecību.

PTAC iesaka patērētājiem rūpīgi izvērtēt katru konkrēto gadījumu, izvēlēties tikai Tūrisma aģentu un tūrisma operatoru datubāzē reģistrētus aģentus un izvērtēt, vai datu izpaušana ir nepieciešama katrā konkrētajā gadījumā.

PTAC pieļauj, ka varbūt pirms datu izpaušanas var, piemēram, sazināties telefoniski ar konkrēto aģentu un noskaidrot datu nepieciešamības iemeslus, tādējādi pasargājot sevi no iespējamas krāpniecības.