Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Trešdiena, 17. jūlijs

Vārdadiena: Aleksejs, Aleksis

Britu vectēvu iepazīst Latvijas vēsturē

Atslēgvārdi Kīts Šenons | Lielbritānijas vēstnieks | vēsture

Neparasto dzintara gabalu Lielbritānijas vēstnieks Latvijā Kīts Šenons tur abām plaukstām. Tas ir reti liels saules akmens, tajā iegravēts teksts zelta burtiem. Bērnībā Sāra un Helēna Karelas to lāgiem aptaustīja, dažkārt paspēlējās. Bet lāgiem tas pārklājās putekļiem, jo viņu mammai uzkopšanas darbi nebija tuvi.

Tagad akmens no skapja Lielbritānijā ir pārcēlies uz Latvijas Kara muzeju. Un tagad tam ir pavisam cita nozīme arī Sāras un Helēnas acīs, jo tieši Latvija un tās vēsture ļāvusi abām iepazīt savu nekad neredzēto vectēvu Ostinu Kīnenu – Lielbritānijas militārās misijas vadītāju Liepājā 1919. gadā. Tieši te, Liepājā, Sāras un Helēnas Karelu vectēvs mazmeitu apziņā ieguvis cilvēcisku veidolu. Viņu vectētiņš 1919. gada 16. aprīlī Liepājā, Peldu ielā 56, deva patvērumu Latvijas pirmās valdības vadītājam Kārlim Ulmanim, kad vācu baroni šeit, Liepājā, kas bija kā maza Latvijas Republikas saliņa, sarīkoja apvērsumu. Iespējams, Kīnens faktiski izglāba Ulmaņa dzīvību. Pateicībā K. Ulmanis Kīnenam vēlāk uzdāvināja šo dzintara gabalu. Tajā ir arī datējums – 1919. gada pavasaris, Liepāja. Maija sākumā K. Ulmanis varējis pievienoties pārējiem valdības locekļiem, kuru patvērums līdz 1919. gada 27. jūnijam bija kuģis "Saratov".

Sāra un Helēna Karelas, tāpat kā Marka Vatsona-Gandija ģimene, piedalījās kuģa "Saratov" sagaidīšanas simtgades svētkos Liepājā pagājušajā nedēļā, un šurp viņus atveda tieši šis vēstures stāsts. M. Vatsons-Gandijs ir Herberta Grānta-Vatsona dzimtas pārstāvis. Arī H. Grānts-Vatsons 1919. gadā uzturējās Liepājā, bija diplomāts, Lielbritānijas Ārlietu ministrijas pārstāvis. Savukārt Kīnenu un Grānta-Vatsona dzimtu pēctečus Lielbritānijā uzmeklēja K. Šenons. Vēstnieks ir vēsturnieks pēc profesijas. Gatavodamies darbam Latvijā, viņš zinājis – būs valsts simtgade, meklējis vēstures faktus, kurus varētu izmantot savās runās. Viņš devās uz arhīvu Londonā, lasīja senus dokumentus, kuri atslepenoti tikai 20. gadsimta 70. gados. Tā viņam radās ideja par dokumentālās filmas "Sabiedrotais" izveidi – šoziem vēstniecība sarīkoja tās pirmizrādi Liepājas muzejā. Savukārt viņa interese pamodināja arī Kīnenu un Grānta-Vatsona dzimtās interesi par savu vēsturi.

Ostina Kīnena darbs 1919. gadā bija slepenots. Viņš par to ģimenē neko nebija stāstījis. Pirms kalpošanas militārajā izlūkdienestā viņš bijis linu tirgotājs Igaunijā, pratis igauņu un vācu valodu. Pēc dienesta atgriezies Igaunijā, apprecējis Igaunijas vācbaltieti, pievērsies atkal savam arodam – linu tirdzniecībai. Otrajā pasaules karā dienējis Ēģiptē. Vectēvs bija 23 gadus vecāks par savu sievu, mazmeitas viņu nekad netika redzējušas. Ģimenē par vectēvu maz runāts. Viņa bērni bijuši aizsūtīti uz internātskolām. Meita Margarēta savu tēvu ļoti mīlējusi un apbrīnojusi. Šeit, Latvijā, Liepājā, mazmeitas jūtas savu vectēvu iepazinušas. "Mums viņa tēls bija tikai tāda melnbalta fotogrāfija. Bet te es jūtos viņam tik tuva kā vēl nekad. Tas mums ir ārkārtīgi svarīgi," atzīstas Sāra. Helēnas acis pielīst asarām, kad vaicāju, vai nebija grūti šķirties no tādas ģimenes relikvijas – dzintara ar zelta burtiem. Viņa saka, ka pateikt – vedīs dzintaru uz Latviju – bijis ļoti viegli. Bet tikai tagad ir apjausma, ka tas ir dārgums, aiz kura slēpjas liela vēsture.

Plašāk lasiet laikraksta "Kurzemes Vārds" 1.jūlija numurā.

Ja neredzat avīzes lapas, Jums nepieciešama "Adobe Flash" 9.0.115 versija vai jaunāka. To varat bez maksas lejuplādēt šeit.

  • Komentāri (0)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Sabiedrība

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!