Sestdiena, 20. aprīlis Mirta, Ziedīte
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Brīvības ielā pie pilsētas robežas satiksmi tomēr regulēs luksofors

Brīvības ielā pie pilsētas robežas satiksmi tomēr regulēs luksofors
Foto: liepajniekiem.lv
09.12.2017 07:12

liepajniekiem.lv

2017.gada augustā, kad beidzot tika realizēts senais sapnis – izbūvēts veloceliņš no Liepājas līdz Grobiņai, aktualizējās jautājums par to, kā velosipēdistiem un gājējiem visdrošāk šķērsot Brīvības ielu ar intensīvo satiksmi. Varianti bija dažādi. Viens no tiem – ar luksoforu regulējama pāreja, kaut speciālisti ieteica, ka drošāks risinājums viennozīmīgi būtu ja ne tunelis vai gaisa tilts, tad veloceliņa pagarinājums gan.

Izrādās, nebūs ne tilts vai tunelis, ne pagarinājums. Būs ar luksoforu regulējama pāreja, portāls uzzināja Liepājas pilsētas domē. Liepājas pilsētas pašvaldība izsludinājusi konkursu par  regulējamas gājēju pārejas ierīkošana Brīvības ielā pirms krustojuma ar Slimnīcas ielu atbilstoši SIA ”Evolution Road” izstrādātajai būvniecības ieceres dokumentācijai.   

Konkursa uzvarētājam, plānojot būvdarbu veikšanu, jānodrošina darba  izpildes termiņš ne ilgāks par 60 kalendārajām dienām, šajā laikā objektā veicot luksoforu uzstādīšanu, kā arī segumu atjaunošanu pēc luksoforu izbūves. Tāpat jāgarantē veiktā darba, materiālu un iekārtu kvalitāti 5 gadus pēc būves pieņemšanas ekspluatācijā un nepieciešamības gadījumā jānovērš garantijas laikā radušos defektus.

Portāls jau informēja, ka augustā, kad beidzot ilgi gaidītais aptuveni 3 km garais veloceliņš, kas savieno Liepāju ar Grobiņu, tika pabeigts, par to priecājās ne vien velobraucēji, kuri velobāni atzinuši zelta vērtē, bet arī speciālisti. Piemēram, Grobiņas novada domes deputāts Uldis Ķepals, kurš par šo projektu stāvēja un krita no tā ieceres līdz realizācijai, atzīst, ka ir gandarīts par rezultātu.

Augustā tika saskaitīts, ka diennakts laikā veloceliņu izmanto ap simts braucēju. ”Novēroju, ka veloceliņu izmanto ne vien riteņbraucēji, bet arī skrituļotāji un gājēji. Uldis Ķepals ar lepnumu teic: ”Ja šādi varam izglābt kādu dzīvību, mērķis ir sasniegts.”

Atzinīgus vārdus par to, ka beidzot izveidota no šosejas atdalīta droša pārvietošanās vieta mazāk aizsargātajiem satiksmes dalībniekiem, teic arī citi satiksmes jomas speciālisti – Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Satiksmes uzraudzības rotas komandieris Uģis Petkus un CSDD Liepājas nodaļas priekšnieks Gvido Ķirsons.

Taču jau tūdaļ pēc veloceliņa atklāšanas kā īlens no maisa izlīda viens: ”BET”. Proti, veidojās bīstamas situācijas Brīvības ielā pie Liepājas robežas, tā saucamā enkura, jo velosipēdistiem un gājējiem nepieciešams šķērsot ielu, lai turpinātu ceļu.  

Versijas, ņemot vērā, ka satiksme šajā vietā ir intensīva, bija dažādas. Izskanēja versija par regulējamas gājēju pārejas izveidi, taču par piemērotākiem risinājumiem tika uzskatīta gaisa tilta vai tuneļa izbūve.

Tam, ka vērtīgāks par regulējamu pāreju šajā vietā būtu kāds cits risinājums – ja ne veloceliņa pagarinājums, nešķērsojot Brīvības ielu, tad vismaz tunelis vai gaisa tilts, piekrita arī CSDD Liepājas nodaļas vadītājs Gvido Ķirsons. Taču viņš uzskata, ka ideālais variants būtu veloceliņa pagarinājums pa to pašu Brīvības ielas pusi, lai tas sasniegtu jau esošo veloceliņu pie autobusu pieturas aiz dzelzceļa sliedēm un pa veloceliņu braucošajiem un ejošajiem divas reizes nav jāšķērso Brīvības iela ar intensīvo satiksmes plūsmu.

Liepājas pilsētas domes izpilddirektora vietnieks Didzis Jēriņš, jautāts, kādēļ tomēr izvēlēts šajā vietā veidot ar luksoforu regulējamu gājēju pāreju, portālam skaidroja:

”Pie ar luksoforu regulējamas pārejas palikām tādēļ, ka šis risinājums ir ievērojami lētāks, nekā citi – tilts, tunelis vai veloceļa pagarinājums. Un ātrāk realizējams.”

”Tuneli šajā vietā izbūvēt ir praktiski neiespējami, jo ir ļoti augsts ūdens līmenis,” viņš turpina skaidrot: ”Savukārt pārvada izbūvei šajā vietā nav vietas. Jo pārvads būtu nepieciešams ļoti augsts – pa Brīvības ielu pārvietojas augstas kravas.”

Runājot par veloceļa pagarinājumu, D.Jēriņš piebilst, ka tā izveide, pirmkārt ir ļoti sarežģīta, jo Brīvības ielas posmā, kur būtu jābūvē veloceļa pagarinājums, būtu jātaisa ievērojams uzbērums, jo tur ir dziļš grāvis. Otrkārt, izmaksas būtu ļoti lielas – virs 100 tūkstošiem eiro.

Tāpat esot padomāts, lai pēc ar luksoforu regulējamās pārejas izveides Brīvības ielā, kas ir tranzītiela ar intensīvu satiksmi, neveidotos sastrēgumi: ”Gājēju un velobraucēju luksofora intervāls tiks programmēts tā, lai netiktu apturēta satiksmes plūsma Brīvības ielā.” Kā piemērus viņš min luksoforus Siena ielā un Brīvības ielā iepretim tirdzniecības centram ”Rietumu centrs”.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz