Šodien, 9.februārī, notikušajā Liepājas domes Finanšu komitejas sēdē deputātu vidū raisījās karstas diskusijas par grozījumiem Liepājas pilsētas pašvaldības 2018.gada budžetā, portāls uzzināja Finanšu komitejā.

Ņemot vērā, ka pašvaldības šā gada budžets uzturēšanas izdevumiem tika apstiprināts jau 2017.gada 14.decembrī, pēc līdzekļu atlikuma precizēšanas uz 2018.gada 1.janvāri nepieciešams apstiprināt grozījumus, lai nodrošinātu finansējumu projektiem un jaunām iniciatīvām, uzrunājot deputātus, skaidroja domes izpilddirektors un līdzšinējais Finanšu pārvaldes vadītājs Ronalds Fricbergs.

Pēc viņa teiktā budžeta palielinājums ir par 21 miljonu eiro. Papildu ieņēmumi plānoti no valsts finansējuma (11 608 971 eiro), izglītības nozarei saskaņā ar precizējumiem pielikumos pie ”Likuma par valsts budžetu 2018.gadam” (69 248 eiro); ieņēmumi internātskolu uzturēšanas izdevumu daļējai segšanai bāreņiem un maznodrošinātiem izglītojamiem (29 144 eiro); finansējums ārstniecības personu darba samaksas palielinājumam pašvaldību speciālajām internātskolām (15 893 eiro); finansējums piemaksai pie mēnešalgas sociālajiem darbiniekiem darbam ar ģimenēm un bērniem (34 313 eiro); mērķdotācija asistentu pakalpojumiem Izglītības iestādēs (34 677 eiro); Izglītības ministrijas dotācija sporta pedagogu atlīdzībai (108 222 eiro); dotācija augstas klases sportistu sagatavošanas centra finansēšanai (25 000 eiro); izglītības iestāžu mācību līdzekļu iegādei (180 304 eiro); papildu mērķdotācija pašvaldības tautas mākslas kolektīvu vadītāju darba samaksai (3261 eiro); mērķdotācija projektam ”Slēgto tenisa kortu būvniecības Liepājā” (1 550 000 eiro); Latvijas valsts simtgades svinību reģionālajai programmai (158 850 eiro); pasākumam ”Reģionu dienas – īpaši Latvijas valsts simtgadei veltīts pasākumu kopums” (16 667 eiro); projektam ”Uzņēmējdarbības vides attīstība Liepājā, 2.kārta” (1 000 000 eiro); projektam ”Grīzupes ielas pārbūve posmā no pilsētas robežas līdz Cukura ielas aplim” (2 500 000 eiro); projektam ”Liepāja.Vesels.Aktīvs.Laimīgs” (70 000 eiro); projektam ”Antropogēno slodzi mazinošas infrastruktūras izbūve dabas lieguma ”Liepājas ezers ”Zirgu salā”” (48 125 eiro); projektam ”Būnas izbūve Baltijas jūrā” (981 750 eiro); projektam ”Dienvidkurzemes piekrastes mantojums cauri gadsimtiem” (1 799 899 eiro); projektam ”Pamatinfrastruktūras nodrošināšana uzņēmējdarbības veikšanai revitalizējot degradētās teritorijas” (Vētru iela) (517 047 eiro); projektam ”Degradēto teritoriju revitalizācija uzņēmējdarbības vajadzībām” (Vecā ostmala) (1 562 202 eiro); plānoto izdevumu samazinājums projektam ”Energoefektivitātes paaugstināšana stadiona ”Daugava”  ģērbtuvju ēkās” (75 631 eiro).

Pamatbudžeta ieņēmumi plānoti 1 190 953 eiro apmērā, no kā 36 000 eiro – saņemtais finansējums projektam ”Publisko aktīvās atpūtas laukumu atjaunošana Bērnātos 1.kārta”; 283 886 eiro – finanšu izlīdzināšanas fonda atlikuma sadale; 297 197 eiro iepriekšējā gada nesadalītais atlikums no Valsts.

Valsts mērķdotācijas tiks novirzītas atbilstoši konkrētam mērķim, uzsver R.Fricbergs. Savukārt no pamatbudžeta līdzekļiem, izvērtējot iespējas un prioritātes, paredzēts nodrošināt papildu finansējumu uz attīstību vērstiem projektiem, pasākumiem un iegādēm.

Ekonomiskajai darbībai paredzēti līdzekļi 3 976 545 eiro apmērā: 1 720 588 eiro – projektam ES struktūrfondu līdzfinansētā projekta ”Tramvaja līnijas un piegulošās teritorijas kompleksa rekonstrukcija” īstenošanai; 1 798 473 eiro – pašvaldības infrastruktūras atjaunošanai un uzlabošanai; 85 041 eiro – pašvaldības līdzfinansējumam kultūras pieminekļu saglabāšanai; 270 614 eiro – Liepājas lidostas uzturēšanai, atlidošanas termināļa izbūves 1.kārtai un nepieciešamā tehniskā nodrošinājuma iegādei.

Sportam un kultūrai plānoti 2 340 426 eiro: 1 088 087 eiro – projekta ”Liepājas vieglatlētikas manēžas būvniecība” īstenošanai; 276 208 eiro – projekta ”Energoefektivitātes paaugstināšana stadiona ”Daugava” ģērbtuvju ēkās” īstenošanai; 300 000 eiro – projekta ”Jūrniecības muzeja ekspozīcijas izveide” īstenošanai; 19 170 eiro – projekta “Bibliotekāro pakalpojumu un informācijas sistēmu modernizācija un attīstība pierobežas reģionā” īstenošanai; 156 660 eiro – stadionu ”Daugava” un ”Velnciems” un atpūtas bāzes ”Draudzība” labiekārtošanai; 219 536 eiro – Kultūras pārvaldei, t.sk.- izdevumu segšanai, kas saistīti ar dalību Latvijas simtgades Vispārējos dziesmu un deju svētkos (dalībnieku tērpi, ēdināšanas izdevumi, telpu noma mēģinājumiem), transportlīdzekļa iegādei Liepājas muzeja darba vajadzībām (krājumu pārvadāšanai); 106 407 eiro – ar Latvijas simtgades programmu saistītiem kultūras pasākumiem; 25 000 eiro – Liepājas teātra skatuves grīdas remontam; 7930 eiro – Liepājas leļļu teātra jauniestudējum.

Sociālajai aizsardzībai paredzēti līdzekļi 571 461 eiro apmērā: 40 000 eiro – jaunam pabalsta veidam – vienreizējam pabalstam mājokļa ārējās vides pielāgošanai personai, kura pārvietojas ratiņkrēslā; 50 000 eiro – jaunam pakalpojumam – bērnu ar invaliditāti un funkcionāliem traucējumiem starpprofesionālai izvērtēšanai un rehabilitācijas un sociālās aprūpes plāna izstrādāšanai u.c.

Līdzekļi paredzēti arī pilsētas ielu sakārtošanai un uzlabošanai, skaidroja R.Fricbergs.

Atsaucoties uz iedzīvotāju sūdzībām un turpinot iepriekšējos gados piekopto praksi, 590 000 eiro no infrastruktūras attīstībai paredzētās budžeta summas tiks ieguldīti iekškvartālu brauktuvju atjaunošanai.

Šogad rekonstruēti tiks 2,2 kilometri pašvaldībai piederošo iekškvartālu posmu, kas skar teju visu pilsētas teritoriju. Līdzekļi paredzēti darbiem Reiņu meža ielā (posmā no Dunikas ielas līdz M.Ķempes ielai), Priekules ielā, Ugāles ielā (posmā no M.Ķempes ielas līdz Dunikas ielai), Cieceres ielā (posmā no M.Ķempes ielas līdz Vaiņodes ielai), Mežu ielā, Pāvilostas ielā, Spīdolas ielā, Cietokšņa ielā, Piltenes, Šķēdes un Sakņu ielās, kā arī Ed.Tisē ielā (posmā no 46.līdz 52.īpašumam).

Savukārt Grants ielu sakārtošanai paredzēti līdzekļi 200 000 eiro apmērā. Šogad seguma maiņa tiks veikta Elizabetes ielā (posmā no Ziemeļu ielas līdz Kviešu ielai), Dārza ielā (posmā no Ālandes ielas līdz Zirņu ielai), Pupu ielā (posmā no Apšu ielas līdz Ganību ielai) un Arnolda ielā (posmā no Uliha ielas līdz Dzintaru ielai).

R.Fricbergs atzīst, ka daļa vajadzību un ieceru ierobežotā finansējuma dēļ diemžēl palikušas cerību sarakstā.

Pēc pērn piedzīvotajām kardinālajām klimata izmaiņām, pašvaldība krietni lielāku vērību vērš lietus ūdens savākšanas sistēmu uzlabošanai. Aptuveni 260 000 eiro no investīcijām paredzētajiem līdzekļiem plānots novirzīt šim mērķim, galvenokārt koncentrējoties uz akūtākajiem punktiem, kas ir Jūrmalas parks, Graudu un Vītolu ielu krustojums, kā arī Republikas iela un Ģimnāzijas iela.

Līdzekļi plānoti arī sabiedriskajai kārtībai un drošībai, piemēram, videonovērošanas sistēmas izveidei Pašvaldības policijā plānoti līdzekļi 26 945 eiro apmērā. Tāpat veselības nozarei. Vecliepājas primārās veselības aprūpes centra ēkas siltināšanai plānots finansējums 40 658 eiro apmērā, bet Jaunliepājas primārās veselības aprūpes centra hidroizolācijai – 20 924 eiro apmērā.

Vispārizglītojošajām skolā paredzēti līdzekļi 39 420 eiro apmērā, bet bērnudārziem – 204 506 eiro apmērā.

Liepājas pilsētas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks uzskata, ka budžeta grozījumi izdevušies sabalansēti: ”Labākais, ko var paveikt. Paredzēti līdzekļi gan ielām un mikrorajoniem, gan skolām un bērnudārziem. Labākais no iespējamajiem risinājumiem.”

Gandarījumu pauda arī Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks pilsētas attīstības un sadarbības jautājumos Gunārs Ansiņš, atzīmējot, ka daļa investīcijas līdzekļu tiks novirzīti lidostas infrastruktūras uzlabošanai: ”Lai nodrošinātu pilnvērtīgu lidostas funkcionētspēju, drošības pakalpojumus un garantētu lidostas attīstības iespējas nākotnē, nepieciešams izveidot degvielas uzpildes staciju un paplašināt atlidošanas terminālu. Pie tā šogad tiks strādāts.”

Un piebilda, ka vairāk nekā 100 000 eiro paredzēti pludmales glābšanas stacijas rekonstrukcijai. Tāpat līdzekļi novirzīti tiks ielu seguma maiņai, krustojumu pārbūvēm, trotuāru atjaunošanai un izbūvei, zaļo zonu sakārtošanai un bērnu rotaļlaukumu izveidei.

”Saprotams, ka ikviens liepājnieks vēlētos, lai visas ielas pilsētā būtu asfaltētas. Diemžēl pagaidām daļu grants ielu asfaltēt nav iespējams, jo zem seguma ir komunikācijas, kuras vēl nav atjaunotas,” tā G.Ansiņš.

Visi pozīcijas deputāti atbalstīja sagatavotos budžeta grozījumus. Kategoriski pret bija tikai opozīcijas līderis Valērijs Agešins.

”Apsveicami, ka 590 000 eiro būs iekšpagalmu brauktuvju sakārtošanai un 200 000 eiro grants ielām – daļēji šajā jomā ņemti vērā mani ieteikumi,” tā V.Agešins, tajā pašā laikā norādot: ”Bet ir divi bloki, par ko man ir jautājumi. Pirmkārt, 17 000 eiro patriotiskajam tūrismam! Kas tas tāds un kāda būs atdeve?”

Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks tūrisma jautājumos Ģirts Kronbergs skaidroja, ka šī programma 28.februārī būs gatava un martā tiks prezentēta: ”Mērķis ir parādīt visus Liepājas vēsturiskos objektus. Tādējādi tiktu piesaistīti jaunieši no visas Latvijas, jo Liepāja ir viens no labākajiem tūrisma galamērķiem.”

Otra V.Agešina iebilde, kā dēļ viņš balsoja pret budžeta grozījumiem, bija saistīta ar pirmsskolas izglītības iestādi: ”Bažas rada situācija bērnudārzos. Atsevišķos bērnudārzos, piemēram, bērnudārzā ”Liesmiņa” Strazdu ielā 6, joprojām šķībi žogi un divstāvu gultas no pagājušā gadsimta. Kad šīs lietas tiks sakārtotas?

Izglītības pārvaldes vadītāja Kristīne Niedre-Lathere skaidroja, ka pārvaldē ir ļoti vērienīgs saraksts ar visām izglītības nozares vajadzībām, kuru īstenošanai būtu nepieciešami miljoni. ”Ik gadu ejam uz priekšu,” tā Izglītības pārvaldes vadītāja, bet visu uzreiz 40 izglītības iestādēs nevar paveikt.” Viņa precizēja, ka pērn bērnudārzā ”Liesmiņa” ieguldīti 6000 eiro un darbi vēl turpinās.

Argumenti un skaidrojumi opozīcijas līderi nepārliecināja. Viņš paziņoja, ka tiekot lobētas atsevišķu deputātu intereses un netiek investēts sociālajā drošībā. Un balsoja pret grozījumu izdarīšanu.

Jāpiebilst, ka par budžeta grozījumiem deputātiem gala lēmums būs jāpieņem Liepājas pilsētas domes sēdē, kas paredzēta nākamajā ceturtdienā, 15.februārī.