Būna vēl nav nodota ekspluatācijā, tas notiks 2023. gada janvārī. “Vienīgais praktiskais darbs, kas vēl palicis, – būnas galā jāuzstāda signalizējošs gaismeklis, lai būtu redzams, ka jūrā iestiepjas būve,” stāsta Liepājas Attīstības pārvaldes Projektu ieviešanas nodaļas vadītāja Ieva Dejus.

Liepājas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas tagad ir pasargātas. ”Tomēr mums vajadzīgs dabas eksperiments, kas pierādītu, cik labi būna veic savu funkciju kritiskākos apstākļos.

Vajag vienu vētru, kas parādītu reālo situāciju.

Krasts ir strauji akumulējies un turpina augt. No būnas līdz attīrīšanas iekārtām ir aptuveni 430 metru. Nākotnē vēl paredzēti papildu darbi, ja būs nepieciešams,” viņa norāda.

Lai arī būna ir unikāla, pagaidām šāda vienīgā Baltijā, kā hidrotehniska būve tā neesot ļoti sarežģīta. ”Pamatkonstrukcija ir vienkārša. No būvdarbu izsekojamības viedokļa šis nebija pats grūtākais projekts. Arī būvnieks un būvuzraugs bija ļoti kompetenti,” atzīst I. Dejus.

Vienīgā sarežģītība bijusi sadārdzinājums un aprēķinu saskaņošana, no kā šogad nav izbēdzis neviens projektu vadītājs. ”Sadārdzinājumu izraisīja ne tikai karš Ukrainā, bet arī pēc pagājušās ziemas atklājās izskalojums būnas galā, kuru nevarēja prognozēt – tie ir darbi ūdenī, kurus ietekmē laikapstākļi un jūra.

Šie abi apstākļi radīja papildu izmaksas aptuveni miljonu eiro,” pauž projekta vadītāja.

Šobrīd, kad būna pabeigta, tai gan nekas vairs nevarot notikt, uzsver I. Dejus: ”Konstrukcija ir pamatīga, arī svars. Ir analizēta viļņu ietekme, tas, kā jūra uzvedas tieši tajā vietā, viss balstīts aprēķinos un modelēts.”

Jebkura hidrotehniska būve funkcionē tā, ka vienā pusē vienmēr būs akumulācija, bet otrā – erozija. Tāpēc krasta noskalošanās uz ziemeļiem no būnas būs neizbēgama, stāsta I. Dejus, tomēr ne tik stipra saistībā ar būnas salīdzinoši nelielo garumu. Ziemeļu pusē arī neatrodas nozīmīgi infrastruktūras objekti.

Ja neuzsāktu it neko krasta nostiprināšanas labad, pēc ekspertu prognozēm, nākamo 10–20 gadu laikā notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, Latvijā lielākais holokausta upuriem veltītais memoriāls, kā arī kapi tiktu ieskaloti jūrā.

Uzziņai

Jūras būna

– 225 metrus gara, jūras daļa – 177 metri.

– Pēc konstrukcijas risinājuma un materiālu ilgmūžības būnas kalpošanas laiks ir ne mazāk kā 60 gadi, ja tiek ievērota pareiza tehniskā ekspluatācija.

– 60 gadu laikā krasta līnijas pieaugumam pie notekūdeņu attīrīšanas iekārtām jābūt pieciem metriem.

– Projekta sākotnējās kopējās attiecināmās izmaksas bija 5,575 miljoni eiro, no tām ERAF finansējums 4,675 miljoni eiro, pašvaldības līdzfinansējums – 693,36 tūkstoši eiro, valsts budžeta līdzekļi – 206,25 tūkstoši eiro. Projekta gala izmaksas – 6 361 436,67 eiro.

– Objekta pasūtītājs ir Liepājas pašvaldība, būvnieks AS ”LNK Industries”, projektu izstrādāja SIA ”HT-Konsaltings”.

Avots: Liepājas pašvaldība

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.