Tieši pirms 20 gadiem 12.novembrī zvejnieku kolhoza “Boļševiks” klubā Liepājas tautfrontieši sanāca uz savu pirmo konferenci. Visas 600 vietas zālē bija pilnas. Visi radiotranslācijas skaļruņi pilsētnieku dzīvokļos bija ieslēgti. Todien ievēlēja pirmos vadītājus. Laiki bija nedroši, 1988.gadā vēl neviens nezināja, kādu atmaksu par šādas organizācijas vadīšanu var sagaidīt no padomju varas, tāpēc ievēlēja uzreiz trīs priekšsēdētājus – Teodoru Eniņu, Rihardu Rubīnu un Jāni Kuplo. Ja kritīs viens, celsies nākamais.

Par valdes locekļiem kļuva Silvija Demme, Astrīda Stūre, Aivars Vindavs, Jānis Lagzdiņš, Edgars Lāms, Aldis Fromanis, Antons Anspaks, Ināra Kāne, Eduards Jasinskis, Arnolds Bērzs, Normunds Kārkls. Bija radies spēks, ap kuru pulcējās tie, kam sirds prasīja pārmaiņas. Oficiālo biedru vien bija 13 tūkstoši.

Kādas ir pašu pirmo tautfrontiešu spilgtākās un saviļņojošākās atmiņas par to laiku un kas viņiem šķiet vissvarīgākais, to laikraksta “Kurzemes Vārds” 11.novembra numurā vaicāja Līvija Leine diviem ceļa cirtējiem – Guntim Gūtmanim un Sandrai Šēniņai.

Nav tādu spēku, kas liktu mums atkāpties no Tautas frontes idejām, mēs vienmēr būsim ierindā, pārliecināti ir gan Guntis Gūtmanis, gan Sandra Šēniņa.