Svētdiena, 17. oktobris Karīna, Gaits, Gaitis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Uzticamas un aktuālas ziņas šajā laikā ir ļoti svarīgas!

Piesakies paziņojumiem un esi informēts par būtiskākajiem notikumiem Liepājā!

Pieteikties

Būt gatavam dot savu pienesumu

Būt gatavam dot savu pienesumu
Foto: Ģirts Gertsons
02.12.2017 07:00

Linda Kilevica, Reģionālo laikrakstu pielikums "Novadi domā"

“Mēs spējam sevi aizsargāt,” apgalvo Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis. Un ar vārdu “mēs” domāti ne tikai Nacionālie bruņotie spēki, bet ikviena sabiedrības locekļa līdzdalība un izpratne par rīcību iespējamās krīzes situācijās. Sargāt savu ģimeni, mājas un valsti nozīmē daudz vairāk nekā būt gatavam ņemt rokās šauteni un iet karot.

Atgriezusies degsme

“Laiks ir bijis dažāds, tāpat arī iespējas, krīze, kas sākās 2008. gadā, bija atstājusi milzīgu ietekmi uz Bruņotajiem spēkiem un Zemessardzi kopumā. Notikumi 2014. gadā lika rosīties un mainīties NATO. Tā kā esam aliansē, arī mēs esam uzņēmuši strauju attīstības tempu. Nav viegli, bet ejam drošiem soļiem uz priekšu,” pašreizējo situāciju aizsardzības jomā raksturo ministrs. Viņš priecājas, ka cilvēkiem ir atgriezusies degsme acīs. Lai arī pārmaiņas prasa milzīgu piepūli, jo vienlaikus notiek daudzas aktivitātes, kurās ir iesaistīti vieni un tie paši cilvēki, – gan mācības, gan infrastruktūras izbūve, gan sadarbība ar sabiedrotajiem.

Šobrīd cilvēki pauž ļoti lielu vēlmi iesaistīties Zemessardzē. Liels pieplūdums ir arī profesionālajā armijā. Viens no valdības rīcības plāna punktiem aizsardzības jomā ir profesionālās vienības dibināšana Latgalē, kas jau ir gandrīz pabeigta. Ir rimusies cilvēku aizplūšana no Bruņotajiem spēkiem, kāda norisa krīzes gados. “Mūsu prioritātes ir lielais mehanizācijas projekts Sauszemes spēkos, pretgaisa aizsardzība, Zemessardze, speciālo uzdevumu vienība un arī uzņemošās valsts funkcijas, kas šobrīd ir sarežģītākas, jo pagājušajā gadā Varšavā pieņēma ļoti nozīmīgu lēmumu visam Baltijas reģionam. Paveikts ir daudz, sabiedrotie mūs slavē, bet vēl daudz jāizdara,” stāsta ministrs.

Miera periods noslēdzies

Viņaprāt, tiek darīts ļoti daudz, lai pilnveidotu sabiedrības izpratni par valsts aizsardzības spēju stiprināšanu. Nākamgad sāksies pilotprojekts valsts aizsardzības mācības kā obligāta mācību priekšmeta ieviešanai skolās. “Labi sakrīt, ka notiek reforma izglītības sistēmā. Braucam, stāstām un skaidrojam. Domāju, ka izpratne pamazām veidojas. Ja esam ilgstoši dzīvojuši tādā miera laikā un par aizsardzības jomu mums nebija tik liela rūpe, tad tagad paši redzam, kā viss pasaulē ir mainījies,” atzīst R. Bergmanis. Sabiedrības uzticēšanās Bruņotajiem spēkiem ir ļoti augsta. Aptauju rezultāti rāda, ka tā ir starp struktūrām, kam visvairāk uzticas sabiedrība.

Nākotnē Latvijā paredzēts ieviest arī visaptverošo aizsardzību. Somijā šāda sistēma pastāv jau ilgstoši un attiecas uz visu valsti un ikvienu iedzīvotāju. Gan uz militāro, gan civilmilitāro jomu. Somi investē valsts un pašvaldību institūciju sadarbībā, iekļāvuši sistēmā arī privātuzņēmējus. “Tā veidojas izpratne par valsts aizsardzību un gatavību stāties pretī dažādiem izaicinājumiem. Somi pagājušajā gadā aizsāka akciju, lai katra mājsaimniecība būtu gatava izturēt 72 stundas krīzes situācijā, līdz pie tās nonāk palīdzība. Nesaku, ka tas pats šobrīd obligāti jāievieš pie mums, bet tā ir ļoti interesanta pieredze,” skaidro ministrs.

Viņš uzsver, ka tas ir ļoti svarīgi ikvienam iedzīvotājam, lai katrs pats varētu rūpēties par savas ģimenes drošību krīzes situācijā. Visaptverošā aizsardzība uzliek atbildību ikvienam. “Ir ļoti svarīgi, ka kritiskās infrastruktūras pārstāvji spēj to nodrošināt un tādā veidā palīdzēt sabiedrībai, vai tā būtu elektrības un ūdens piegāde, ēdiens, skola, siltums. Katram ir sava atbildības joma. Daļai arī jādodas aizstāvēt savu valsti ar ieročiem rokās,” uzsver R. Bergmanis.

Uz jautājumu, vai latvietis šo vispirms neizpratīs kā aicinājumu izpirkt sāli, sērkociņus un ziepes, ministrs atbild: “Domāju, ka tas nav komiski, ja, piemēram, plūdu gadījumā jūs esat nogriezts no ārpasaules, ārā ir mīnus 25 grādi un jums nav sērkociņu. Vai esat gatavi sagaidīt, līdz jūs sasniedz palīdzība? Galvenais ir būt gatavam dot savu pienesumu. Cits var doties uz noliktavu un izsniegt karavīriem drēbes, cits var vārīt putru, cits – pieskatīt bērnus vai organizēt bēgļu plūsmu. Ja tas ir karš, ir viena situācija. Ja civila katastrofa, tad cita. Izstrādāt sadarbības mehānismus ir ļoti būtiski, un tā ir visaptveroša aizsardzība, kad ikviens ir gatavs palīdzēt savas valsts pastāvēšanai.”

Kad tieši Latvijā varētu ieviest visaptverošo aizsardzību, R. Bergmanis vēl nevar pateikt un nevar arī apgalvot, vai spēsim to sasniegt. Šāda sistēma šobrīd pasaulē ir tikai četrās valstīs – Singapūrā, Šveicē, Izraēlā un Somijā.

Sabiedrotie ir šeit

Ministrs uzskata, ka laikā, kad pasaulē ir daudz saspīlējumu, Latvijas drošībai starptautiski tiek pievērsta pietiekama uzmanība: “Šobrīd pie mums ir mūsu sabiedrotie. Tas ir visskaidrākais signāls par to, kāda ir NATO valstu izpratne par šīm lietām. Mūsu paplašināto spēku kaujas grupa ir visspilgtākais piemērs solidaritātei un vienotībai NATO. Šeit ir Kanāda, kas ir Ziemeļatlantijas valsts, tā ir vadošā valsts, bet mums ir arī dienvidu valstis Itālija un Spānija, ir Balkānu valstis, kur ne tik sen bija un joprojām ir sarežģīta situācija, ir Polija, kura pati ir viena no valstīm, kur ir izvietoti paplašinātie spēki. No nākamā gada mūsu kaujas grupā iesaistīsies arī Čehija un Slovākija. Mēs redzam pilnu spektru no dalībvalstīm visos reģionos, kurām ir savi pietiekami lieli izaicinājumi. Itālija ir vieta, caur kurieni Eiropā ienāk vislielākā migrācijas plūsma, tomēr viņi atsaucās, izprata situācijas nozīmīgumu un ir šeit.”

Mūsdienās karadarbība notiek ne tikai reālajā, bet arī virtuālajā vidē. Lai tiktu galā ar hibrīdapdraudējumiem, ir daudz jāstrādā, atzīst R. Bergmanis. Metodes un apdraudējumu veidi ir dažādi. Arī NATO akcentē kiberdrošības jautājumu. “Mums ir pietiekami labas iestrādes, kas bija sagatavotas mūsu prezidēšanas laikā [Eiropas Padomē], šobrīd tās turpinām. Tā ir enerģētiskā drošība, starptautiskā noziedzība, informatīvais karš, kurā mūsu kaimiņvalsts investē milzīgu naudu propagandai. Domāju, ka tīri labi tiekam galā. Tāpēc jau pie mums ir NATO ekselences centrs stratēģiskajā komunikācijā, nupat arī Somijā atvēra ES hibrīddraudu ekselences centru. Pārrunājām, ka mūsu centri nākotnē varētu sadarboties, jo jomas pārklājas,” lepni piebilst R. Bergmanis.

Projekts “Reģionālo mediju spēks”, nr.2017-1-STP-M11006-P.

Mērķprogramma “Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai”.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz