Šopēcpusdien Liepājas domes sēžu zālē izsludināta sabiedriskās apspriešanas sapulce par firmas “Rapsoil”  ieceri Karostā izvietot ap 20 vēja ģeneratoru. Viedokļi ir ļoti dažādi.

Nav lēts prieks

Ko īsti mēs zinām par vēja ģeneratoriem? Vispirms, protams, ka pa gabalu elektriskās vējdzirnavas ar saviem varenajiem spārniem glīti izskatās. Vēl arī par videi draudzīgo enerģiju, ko lielajiem propelleriem vajadzētu saražot. Bez tam cerību, ka maksai par to vajadzētu būt mazākai, galu galā vējš taču pūš par brīvu. Tomēr viss nav tik vienkārši. Izrādās, vēja ķeršana un pārvēršana elektroenerģijā nav lēta, turklāt Latvijas ierēdņi savulaik atkal pacentušies.

Mūspusē vēja ģeneratorus labāk iepazina 2002. gadā, kad spēkā vēl bija dubultais tarifs, un šajā patīkamajā gaisotnē pie Grobiņas tika ātri uzsliets un iedarbināts Latvijā vērienīgākais vēja parks, ko zinātāji saistīja ar pazīstamā politiķa Andra Šķēles ģimenes biznesu. Labvēlīgo tarifu pēc tam atcēla, bet Grobiņas vēja parkam lielākā titulu līdz šim vēl neviens nav atņēmis. Nu gan tam gatavojas konkurents, kas plāno tikpat lielos apjomos ķert vēju Liepājas Karostā. Iespējams, tāpēc, ka valsts beidzot izrādījusi draudzīgumu videi un izsludinājusi konkursu vēja enerģijas obligātajam iepirkumam.

Liepājas pusē firmas “Rapsoil” nosaukums pirmoreiz oficiāli pavīdēja 2008. gada jūlijā, kad Pilsētas dome atbalstīja firmas “Rapsoil” vēlmi “par zemes rezervāciju izpētei”. Nacionālā prese tikmēr aktīvi iztirzāja, ka uzņēmuma “Rapsoil” vienīgais īpašnieks tobrīd bijis TP smagsvariem tuvais Jānis Sprinovskis, kurš presē iepriekš tika minēts gan kā Aigara Kalvīša biznesa partneris, gan kā viens no uzņēmējiem, kas savulaik kontrolēja Grobiņas vēju parku.

Lai nu kā būtu ar aizkulisēm, lieta virzījās uz priekšu ātri. Jau 2009. gada augustā Liepājas dome nolēma uz 30 gadiem iznomāt teritoriju Lībiešu ielā un tās apkārtnē firmai “Rapsoil” vēja elektrostaciju būvniecībai. Pamatojums – Liepājas pašvaldības uzskats, ka vēja elektrostaciju uzstādīšana gar jūras krasta zonu būs viens no veidiem, kā efektīvi nostiprināt  un aizsargāt krastu.

Vārds iedzīvotājiem

Pašlaik izsludināta projekta sabiedriskā apspriešana, tās sanāksme notiek pirmdien, 22. martā, pulksten16 Liepājas Pilsētas domes sēžu zālē.

Vērtējot sabiedriskās domas izpausmes, šķiet, ka iedzīvotāji šoreiz nav noskaņoti tik kategoriski kā dažkārt pret citiem projektiem. Kā laikrakstam atzina Karostas aktīviste Brigita Maksimova, vēja ģeneratori esot laba lieta, tomēr nedrīkst tos būvēt uz kauliem, ar to domājot, ka jāizvēlas piemērotāka vieta – tālāk no Šķēdes apbedījumiem. Citādāk šis projekts kopumā esot karostniekiem un liepājniekiem daudz labvēlīgāks nekā iecerētā koksa rūpnīcas celtniecība Karostā, uzsvēra B. Maksimova. “Koksa rūpnīca piesārņos apkārtējo vidi ar tūkstošiem tonnu akmeņogļu putekļu, tāpēc pret to jācīnās visiem spēkiem,” norādīja vides aktīviste.

Vairāk iebildumu pret rotoru izvietošanu bijuši ornitologiem, norādot, ka tie traucētu putnu un sikspārņu migrācijai.

Lai zaļā enerģija kalpotu arī Liepājai!

Vienprātības nav Liepājas domes deputātu vidū. “Domāju, ka lielākajai daļai liepājnieku nav pretenziju pret iespēju valstī ražot zaļo enerģiju, izmantojot tos resursus, kas mums ir doti – Liepājas vēju. Vienīgi uztrauc, ka neviens no mums tādu milzīgu “ventilatoru” negribētu blakus savām mājām, kā arī tas, ka šis projekts sākumā tika virzīts un attīstīts, iedzīvotājiem sniedzot pārāk skopu informāciju par to,” paudis deputāts Jānis Vilnītis.

Savukārt deputāts Ivars Kesenfelds vērsies pie liepājniekiem ar šādu vēstījumu: “Es principā atbalstu vēja ģeneratoru staciju kā zaļās enerģijas avotu uzstādīšanu Karostas ziemeļu daļā. Vēja staciju attīstība pasaulē tiek vērtēta kā ļoti ienesīga joma. To skaits pasaulē katru gadu dubultojas. 

Ņemot vērā, ka Latvijā dabas resursu, arī derīgo izrakteņu, ir maz, vējš ir viens no visvērtīgākajiem resursiem. Kurzemes rietumu piekraste ir vienīgā vieta Latvijā, kura izmantojama vēja ģeneratoru biznesam. Tomēr, ņemot vērā daudzos ierobežojošos apstākļus (dabas liegumi, apdzīvotas vietas, kultūras pieminekļi), šajā piejūras teritorijā ir ļoti problemātiski vai neiespējami izveidot vēja ģeneratoru parkus.

SIA “Rapsoil” plānotā vēja  ģeneratoru uzstādīšanas vieta Karostā ir viena no izdevīgākajām Latvijā gan vēja stipruma, gan esošās infrastruktūras dēļ.

2009. gada augustā pašvaldība lēma par aptuveni 25 ha zemes izmantošanu SIA “Rapsoil” vēja biznesam , bet iznomāja tikai 1,8 ha zemi (vadoties no katra torņa aptuvenā pamatu “pēdas” laukuma summas).

Tā kā katram tornim paredzēta aizsargjosla vidēji 200 m rādiusā, 25 ha zemes pašvaldībai kļūs saimnieciski neizmantojama uz 30 gadiem. Bet rezultātā Liepāja saņems tikai Ls 900 gadā nomas maksu un nekustamā īpašuma nodokli Ls 200 par zemi gadā.

Lai samaksātu šo gada nomas maksu, pēc  provizoriskiem aprēķiniem vienam no 20 vēja ģeneratoriem būtu gadā jāgriežas 12 stundas vai pat mazāk. 

Nomas līgumā ir paredzēts, ka SIA “Rapsoil” jāveic Baltijas jūras krasta nostiprināšana pret eroziju. Uzjautrinošs ir fakts, ka SIA “Rapsoil” projekta vadītāji, tiekoties ar pilsētas deputātiem, gribēja pārliecināt un iestāstīt, ka ģeneratoru pamata betona “pēdas” arī būšot vienīgais krasta nostiprināšanas pasākums. Mani izbrīnīja,ka vairums no deputātiem neapvainojās par šādu nopietnu joku. Radās iespaids, ka attīstītāji negrasās finansēt krasta nostiprināšanu pret eroziju un nomas līgumā nekonkrētā redakcijā ietvertais punkts, kas paredz nomnieka pienākumu veikt attiecīgās teritorijas krasta nostiprināšanas pasākumus, ir tikai deklaratīvs.

Plašāk par vēja parka būvniecības ieceri lasiet Sarmītes Pelcmanes publikācijā šodienas “Kurzemes Vārdā”.