Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Trešdiena, 22. maijs

+18°C
Vējš: A 1.2 m/s
Laika ziņas Liepājā

Vārdadiena: Emīlija

Būvēs cilvēcīgākas mājas bāreņiem  (13)

Atslēgvārdi domes sēde | cilvēki ar īpašām vajadzībām | projekti | bāreņi

Ilustratīvs
Foto: Ģirts Gertsons

Liepājas domnieki ceturtdien, 18. aprīlī, nolēmuši atbalstīt vairākus jaunus projektus, kurus gatavojas realizēt ar Eiropas Savienības fondu atbalstu.

Dažādos pilsētas rajonos

Bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības, un cilvēkiem ar invaliditāti, lai palīdzētu viņiem integrēties sabiedrībā un dzīvot patstāvīgi, veltīts projekts „Sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveide deinstitucionalizācijas plāna realizēšanai”. Šis projekts paredz līdz 2022. gada 31. decembrim izveidot četrus atsevišķus sociālus objektus dažādos pilsētas rajonos. Ezerkrastā, Reiņu meža ielā 12, veicot jau esošas ēkas remontu, paredzēts izveidot Jauniešu māju ar nodrošinātu vides pieejamību. Tas būs dzīvoklis 214 kvadrātmetru platībā, kurā varēs mitināties divpadsmit jaunieši vecumā no 15 līdz 18 gadiem (atsevišķos gadījumos līdz 24 gadu vecumam). Jauniešu mājā izveidos dzīvojamās istabas – katra istaba diviem iedzīvotājiem. Būs arī kopēja dzīvojamā istaba, virtuve, veļas telpa, atsevišķas labierīcības. Savukārt Tosmarē, Viršu ielas 9/11 pirmajā stāvā 660 kvadrātmetru platībā izveidos astoņus grupu dzīvokļus pilngadīgiem cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Katrā dzīvoklī būs divi iedzīvotāji. Arī šajā mājoklī būs domāts par pilnīgu vides pieejamību. Bet Jaunliepājā, Teodora Breikša ielā 16/20, kur atrodas dienas centrs cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, tiks pārbūvēta garāža, kas atrodas mājas pagalmā. Garāžas vietā izveidos specializētas darbnīcas 150 kvadrātmetru platībā, un tajās varēs darboties centra klienti. Kādas tieši būs praktiskās nodarbības – keramikas darbnīca vai kas cits, tas gan vēl nav skaidrs – pastāstīja domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš. Savukārt Ezermalas rajonā, Salmu ielā 53 un Zaļajā birzē, Kuldīgas ielā 20 būvēs divas ēkas, kuras G. Ansiņš raksturo ar vārdiem „kā palielas privātmājas”. Tajās varēs nodrošināt aprūpi 16 bērniem, kuriem nav ģimenes. Mērķis ir izveidot ģimenes apstākļiem cik vien iespējams pietuvinātu vidi, skaidroja domes priekšsēdētāja vietnieks. Abās adresēs būs gan labiekārtota dzīvojamā un saimniecības ēka, gan arī labiekārtota teritorija ap māju. Pilsētas izpilddirektora vietniekam Mārtiņam Tīdenam uzdots gādāt, lai ēku projektos, cik vien iespējams, tiek domāts par energoefektivitāti, lai tās, kad uzbūvēs, būtu maksimāli lēti ekspluatējamas. Mājas Salmu ielā 53 un Kuldīgas ielā 20 jau projektē SIA „Livland Group”, būvprojektiem jābūt gataviem augustā. Kad šīs ēkas būs uzbūvētas, uz tām varēs pārcelties pilsētas bērnu nama iemītnieki. Kas notiks ar ēku Labraga ielā pēc tam, vēl nav zināms.

Šī deinstitucionalizācijas projekta kopējās izmaksas plāno 2,631 miljona eiro apmērā, no tā 85 procentus finansēs Eiropas Reģionālās attīstības fonds, 3,75 procentus – valsts budžets, bet pašvaldības līdzfinansējums būs nepieciešams 296 tūkstošu eiro apmērā.

Papildina Investīciju plānu

Liepājas Attīstības programmas Investīciju plānu 2015. – 2020. gadam deputāti papildināja ar pieciem jauniem projektiem. Starp tiem ir gan drīzumā gaidāmā Cukura ielas rekonstrukcija no Grīzupes ielas līdz Nākotnes ielai, gan nākamajā gadā plānotie darbi – Ezermalas ielas rekonstrukcija un pludmales infrastruktūras projekts – tā saukto „liedaga vārtu” izveide līdz ar inženierkomunikāciju izbūvi vairākās izejās uz jūru, paredzēta arī labiekārtotu tualešu ierīkošana.

Bez tam pilsētas Sporta pārvalde ieviesīs projektu „Eiropa pilsoņiem” – ar piebildi, ka projektam vēl jāiztur konkurss uz finansējumu. Šis ir starptautisks projekts, kurā vadošais partneris ir kāda Spānijas pilsēta, bet piedalīsies arī Austrija, Holande un citas valstis, neskaitot Latviju, kuru pārstāv Liepāja. Vairākas no partnerpilsētām ir ar „Sporta pilsētas” vai pat ar „Eiropas Sporta pilsētas” statusu – pastāstīja Sporta pārvaldes projektu vadītājs Artis Lagzdiņš. Pēc ieceres, šīs pilsētas dalīsies savā labajā pieredzē par aktīva un veselīga dzīvesveida veicināšanu pilsētās, izmantjot sportu un sadarbību. Notiks pieredzes apmaiņas braucieni un savstarpēja piedalīšanās dažādos sporta pasākumos. Pieredzes guvēji būs gan sporta biedrību, gan sporta skolu, gan arī Sporta pārvaldes pārstāvji. Domājams, ka citu pilsētu pārstāvji brauks arī mācīties no Liepājas. Triju gadu laikā, kamēre projektu ieviesīs, tiks izveidota arī interneta platforma, kurā pilsētu labā pieredze tiks demonstrēta un popularizēta. Šī platforma tiks uzturēta arī pēc tam, kad projekts jau būs beidzies, teica A. Lagzdiņš. Šajā projektā Liepājai paredzēts izlietot 25 tūkstošus eiro no ES fondu programmas „Eiropa pilsoņiem”, bet no pilsētas budžeta nekas nebūs jāpiemaksā.

Investīciju plānā iekļāva arī projektu „Kopīga aktīvu vietu izveide pilsētās”, taču vienlaikus deputāti ar citu lēmumu šo projektu atlika, lai lemtu par to maijā vai jūnijā, kad varētu būt skaidrs, vai tam ir izredzes uz ES fondu finansējumu. Šajā projektā pašvaldība četru gadu laikā iecerējusi izveidot dažādu grūtību pakāpju taku tīklu pastaigām, sportam un tūrismam Beberliņos.

  • Komentāri (13)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Sabiedrība

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!