Pirmdienas rīts par nervu bendi kļuva ievērojamam skaitam autovadītāju, kuri no Rīgas šosejas un Jaunliepājas vēlējās iebraukt pilsētas centrā. Uz izbraukšanu no Brīvības ielas uz Jauno ostmalu rinda bija jau pie “Liepājas metalurga” administratīvās ēkas, ber Rīgas iela bija mašīnu pilna visā tās garumā. Nekārtībās vainojami esot būvnieki, kuri patvaļīgi slēguši daļu Brīvības ielas. Šoferi ir sašutuši par to, ka vienlaikus remontdarbu dēļ ir apgrūtināta satiksme divās tranzītielās, pa kurām iespējams iebraukt Liepājā no Rīgas puses – Brīvības un Raiņa ielā.

Juris Goldstems, kurš pirmdien darba darīšanās Liepājā bija iebraucis no Tadaiķiem, atzina: “Labāk nebraukt uz Liepāju! Lai iebrauktu līdz centram, man pagāja stunda. Tas nav normāli, trakāk nekā Rīgā! Rajona ļaudīm tad ir izdevīgāk aizbraukt uz Aizputi vai Skrundu – laika un degvielas ziņā neiznāks dārgāk.” Viņš uzskata, ka atbildīgās amatpersonas vismaz Rīgas ielu varētu izveidot par divvirziena ielu, kamēr Brīvības un Raiņa ielā remontdarbu dēļ satiksme apgrūtināta.

Vēl vairāk bija sašutis Konstantīns Elbe, kurš ikdienā ar auto brauc pa Liepājas ielām: “Situācija patlaban ir briesmīga, zīmes un luksofori salikti aplam! Raiņa ielas posmu normāli apbraukt nevar, jo no Kaiju ielas izbraukt aizliegts. Arī Jūras ielā un K.Zāles laukumā, izbraucot uz Lielo ielu, veidojas sastrēgumi, jo pie luksofora zaļā signāla var izbraukt labi ja pusotra mašīna. Bet, ja rindā pirmais gadās mācību auto, tad netiek neviens. Atlaist vajadzētu visus tos, kuri atbild par satiksmes organizēšanu šajā pilsētā!”

Arī CSDD Liepājas rajona nodaļas priekšnieka vietnieks Arnis Jekste, kurš uzskata, ka remontdarbi ielās ir nepieciešami, jo ir mūsu pašu ērtībām nākotnē, nupat atzīst, ka labi vairs nav. Darbi, viņaprāt, ir jādara, bet tie jāveic pārdomāti: “Iespējams, jārisina šī problēma kā Rīgā, organizējot maiņu darbu. Sastrēgumi ne tikai kavē braucējus, bet ietekmē arī ekonomisko situāciju, jo tiek kavēts kravas transports.” Viņš uzskata, ka patlaban satiksmes organizācija nav izplānota: “Tas nav normāli, ja vieni un tie paši remontstrādnieki apgūst neskaitāmus objektus – izrok bedres, saliek ierobežojumu zīmes, bet tad vairākas dienas neko nedara. Loģiski būtu pabeigt darbus vienā vietā un tad ķerties klāt nākamajai.”

Turklāt steigšanās pārpildītajās ielās maksā dārgi. Piemēram, Raiņa ielā pirmdien rīta stundās vien notika divas sadursmes. Liepājas pilsētas un rajona Policijas pārvaldes Ceļu policijas priekšnieks Madars Kleinbergs atzina, ka negadījumi Raiņa ielā bijuši saistīti ar sastrēgumiem. Arī viņš uzskata, ka situācija satiksmes jomā nav normāla: “Sazinājos ar Komunālo pārvaldi. Pirmkārt, ir jānoņem ķieģelis Kaiju ielas galā pie Tramvajtilta. Patlaban sēž kā suns uz siena kaudzes – iela tukša, bet braukt neļauj. Otrkārt, ieteicu Rīgas ielu izveidot par divvirziena ielu, jo tas kaut nedaudz risinātu problēmu.”

Komunālās pārvaldes Ceļu nozares vadītājs Ēriks Niedols paskaidroja, ka nelāgā situācija izveidojusies “Ceļu, tiltu būvnieka”, kas veic remontdarbus Brīvības ielā, pašdarbības dēļ: “Celtnieki Brīvības ielā nav izdarījuši tā, kā iepriekš bija plānots – viņi divu joslu vietā satiksmei atstājuši tikai vienu. Komunālā pārvalde Ceļu policijas ieteiktos risinājuma variantus neatzīst par gana labiem. Taču esot vēl kāds variants – sakārtot Brīvības ielu tā, lai atjaunotu braukšanu divās joslās. Tas esot pārrunāts ar būvniekiem un tuvākajā laikā tikšot izdarīts.

Ē.Niedols liepājnieku un pilsētas viesu mierinājumam sarežģītajā situācijā nevarēja pateikt neko jaunu: “Jāpaciešas.” Taujāts, cik ilgi, viņš godīgi atzina: “Līdz rudenim.” Amatpersona neslēpj, ka sarežģījumi rodas būvnieku dēļ. Viņi grib nopelnīt un, piedāvājot zemāko cenu, uzvar konkursos, tādējādi iegūstot tiesības strādāt vairākos objektos vienlaikus. Piemēram, patlaban “Ceļu, tiltu būvnieks” vienlaikus strādā divos lielos objektos – Brīvības ielā un Raiņa ielā pie dzelzceļa pārbrauktuves, kā arī vairākos mazos objektiņos – Tirgus ielā, Raiņa un 1905.gada ielas krustojumā u.c. Lielo darba apjomu dēļ tiek kavēti termiņi un cieš cilvēki. Ē.Niedols gan pauda, ka turpmākajā sadarbībā ar šo uzņēmumu viņu pašdarbība tikšot ņemta vērā. 

Ita Cērmane,
“Kurzemes Vārds”

Lai nokļūtu pilsētas centrā, bija nepieciešama teju vai stunda.