Kā informēja SIA “Liepājas enerģija”, būvvaldes speciālisti dabā iepazinās ar esošo Liepājas termoelektrocentrāles teritoriju, iekārtām, kā arī aplūkoja ēkas, kuras rekonstrukcijas rezultātā plānots nojaukt.

No TEC palicis vien pāri nosaukums, jo no 2007. gada SIA “Liepājas enerģija” termolektrocentrālē (TEC) elektroenerģiju vairs neražo, tomēr Kaiju ielā joprojām atrodas uzņēmuma lielākais siltumavots. Tuvākajā laikā plānots nomainīt siltumenerģijas ražošanas iekārtas, izbūvējot gan Biomasas katlumāju ar jaudu 30 megavati (MW), gan uzstādot koģenerācijas bloku ar jaudu 4MW.

SIA “Liepājas enerģija” TEC Kaiju ielā šobrīd nodrošina aptuveni 70% pilsētai nepieciešamās siltumenerģijas, taču tas tiek darīt ar novecojušām iekārtām. Vecākā no tām izbūvēta 1931. gadā, bet jaunākais katls izbūvēts pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu sākumā.  

“Uzņēmuma mērķis ir samazināt siltumenerģijas tarifu, lai tas būtu viens no zemākiem valstīm. Trīs gadu laikā veiktie ieguldījumi jau šobrīd ir devuši rezultātu. Ja vēl 2008. gadā, kā liecina Latvijas siltumražošanas uzņēmumu asociācijas dati,  SIA “Liepājas enerģijas” tarifs bija augstākais valstī, tad šobrīd tas jau  ir vienpadsmitais, bet rudenī situācija tiek prognozēta vēl labāka,” uzsvēra SIA “Liepājas enerģija” valdes priekšsēdētājs Anatolijs Suškovs.

Lai vēl vairāk samazinātu siltumražošanas izmaksas un, protams, arī tarifu ir nepieciešams izbūvēt jaunus, efektīvus siltumavotus. 2008. gadā decembrī tika nodots ekspluatācijā katls Tukuma ielas katlumājā, bet jau nākamājā gadā tiek plānots izbūvēt BIO masas katlumāju ar jaudu 30MW.

Biomasas katlumājas  tehnoloģijas ir dārgas, bet tajās tiek izmantots Latvijā iegūstams un lētāks kurināmais – šķelda vai biomasa. SIA “Liepājas enerģija” ir iesniegusi ES Kohēzijas fonda projektu konkursam projektu par Biomasas katlumājas būvniecību. Atbilde tiek gaidīta jau jūlija beigās, bet pozitāva rezultāta gadījumā jau šogad tiktu izsludināts konkurss par projektēšanu un būvniecību, bet 2010. gada laika jaunā katlumāja tiktu izbūvēta. Liepājas Būvvalde jau šobrīd ir saskaņojusi Bimasas katlumājas skiču projektu.        

“Siltumapgādei līdz šim nav bijusi iespēja piesaistīt līdzfinansējumu no ES fondiem un visticamāk, ka arī nākotnē nebūs, tādēļ esot ļoti svarīgi izmantot esošo iespēju – saņemt 50% līdzfinansējumu”, uzskata Anatolijs Suškovs. Bimasas katlumāja nodrošinātu aptuveni 60% pilsētai nepieciešamās siltumenerģijas, kas būs zaļā enerģija. Paralēli biomasas katlumājas projektam, ES līdzekļu piesaistei ir arī iesniegts projekts par maģistrālo siltumtrašu nomaiņu.