Liepājas pilsētas Būvvaldes speciālisti plenērā ”Jūrmalas parka dienvidu daļas un Piejūras slimnīcas teritorijas perspektīvā attīstība” ir saskaņojuši un salīdzinājuši viedokļus un nostājas par šās teritorijas iespējamo nākotni, informē arhitekte Gunta Šnipke. Par plenēra rezultātiem ir sagatavots gala ziņojums. Apsekojuši plenēra teritoriju 13. jūnijā un strādājot trīs grupās pilnu darba dienu 16. jūnijā, plenēra 15 dalībnieki ir izstrādājuši trīs Jūrmalas parka dienvidu daļas un Piejūras slimnīcas teritorijas turpmākās attīstības variantu skices.

Plenēra dalībnieki šai teritorijai pievērsās tāpēc, ka agri vai vēlu Piejūras slimnīcas teritorijai mainīsies tās pašreizējā funkcija, tāpēc jau laikus ir jādomā par to, kāda jaunas funkcijas un būves mēs šajā vietā saredzam par iespējamām un pieļaujamām.

Lai gan Jūrmalas parka teritorijas attīstību šobrīd nosaka 2004. gadā apstiprinātais plānojums ”Jūrmalas parka attīstības koncepcija”, aktuālas ir kļuvušas jaunas vietas parkā un tam piekļautās teritorijas, to izmantošanas idejas un prasības. Kā uzsver G. Šnipke, plenēra rezultāti Būvvaldes speciālistiem turpmāk ļaus argumentēti atbildēt uz jautājumiem par aplūkoto teritoriju iespējamo nākotni.

Plenēra mērķis bija nonākt pie ieteikumiem Jūrmalas parka dienvidu daļas un Piejūras slimnīcas teritorijas un tās riskantāko zemesgabalu turpmākajai attīstībai (lokālā transporta organizācija pilsētas kontekstā, vēlamās un nevēlamās funkcijas, pieļaujamā apbūve, citi vides veidošanas nosacījumi), t.sk., nosakot teritorijas daļas un/vai zemesgabalus, kuru attīstībai nepieciešama detaļplānošana, arhitektūras metu konkursi vai izvirzāmas citas īpašas prasības.

Plenēra dalībnieki savu ideju un priekšlikumu izstrādei kā izejmateriālus izmantoja jau pieminēto Jūrmalas parka perspektīvās attīstības koncepciju, kā arī Pilsētas transporta shēmu, Pilsētas vēsturiskā centra un tā aizsargjoslas robežu karti un vairākus citus dokumentus.

Plenēra dalībnieku secinājums bija, ka Jūrmalas parka attīstības koncepcija kopumā labi risina šīs teritorijas attīstību, un tāpēc šis dokuments jāievēro un ikdienā konsekventāk jāīsteno.

Parka vēsturiskā centra daļas ainavas (apbūves un apstādījumu) vērtība nākotnē tikai palielināsies, it īpaši tūrisma tirgū, tāpēc te galvenais ir saglabāšana, jaunas ēkas var būvēt zaudētas apbūves zemesgabalos, turklāt jebkurai jaunbūvei (arī vannu mājas piebūvei) ir jāiekļaujas šīs vides mērogā pēc augstuma, blīvuma, detalizācijas un izpildes kvalitātes.

Ārpus vēsturiskā centra parka un apstādījumu teritorijā ir pieļaujamas arī augstākas būves.

Jāievēro, ka lielāka apbūves intensitāte palielina arī transporta piesaisti.

Vecliepājā ir iespējams veidot vienlaidu visiem pieejamu apstādījumu zonu gar jūru – šīs zonas piepildījumu ar piemērotām funkcijām un pieļaujamo apbūvi vajadzētu plānot. 

Vecās slimnīcas teritorijas funkcijas maiņai, ievērojot pilsētas transporta tīkla un pārējās infrastruktūras iespējas, apstādījumu un apbūves vērtības, nepieciešams saskaņot investoru vēlmes un iedzīvotāju intereses.

Plenērā darba grupu sagatavotās skices ietver ieteikumus par konkrētu teritoriju funkcionālo izmantojumu, dabas un vēsturisko vērtību saglabāšanas nepieciešamību, vides piesātinājumu ar apbūvi utt.

Plenēra dalībnieku grupu darba metodes atšķīrās, informē G. Šnipke, tomēr kopumā novedušas pie līdzīgiem secinājumiem un ieteikumiem.

Vecās slimnīcas teritorija

Šajā teritorijā ir iespējama SPA viesnīca, sporta viesnīca (teniss, futbols, vieglatlētika), kempings, sporta un bērnu rotaļu laukumi, tas ir, tādi objekti, kuriem ir parka zonai atbilstošas funkcijas.

Lielākā daļa no plenēra dalībniekiem uzskatīja, ka vecās slimnīcas ēkas ir saglabājamas, bet, ceļot jaunas ēkas, ir pieļaujams, ka tās top augstākas nekā vecā apbūve. Plenēra dalībnieku viedokļi atšķīrās par jaunu ēku izvietojumu slimnīcas teritorijā.

Caur slimnīcas teritoriju ir jāturpina publiski pieejamā piejūras zaļā zona, jāveido vismaz viena jauna izeja no pilsētas uz jūru, gājēju, velo, apkalpes ceļu trases savienojamas ar Jūrmalas parkā esošajām. Turklāt apstādījumi šeit dominē pār apbūvi.

Vannu māja un tai piekļautā teritorija

Esošo ēku, kā arī bijušo katlu māju nepieciešams saglabāt un atjaunot, vannu mājai piebūves pieļaujot tikai ēkas rietumu jeb jūras pusē, līdz trīs stāvu augstumam, kas ir maksimālais. Automašīnu stāvvietas šajā parka rajonā ir jāveido pazemē.

Koncertestrāde ”Pūt, vējiņi”

Plenēra dalībnieki paredz šo objektu saglabāt un atjaunot vai arī estrādes vietā veidot pārsegtus tenisa laukumus, kas pazemes līmenī būtu savienoti ar esošajiem laukumiem. Viena no idejām ir estrādes funkciju pārvietot uz bojāgājušo jūrnieku pieminekļa pakalniņa ieloku, tur izveidojot ainavisku būvi atklātu terašu veidā.

Kafejnīcas ”Banga” vietā paliek kafejnīcas funkcija labas arhitektūras (projektu konkurss) jaunbūvē.

Visa plenēra teritorijā būtu jāievēro šādi nosacījumi:

– nepārtraukta zaļā josla – nākotnē publiski pieejama visā Vecliepājas garumā;
– autostāvvietas – katrā iespējamā vietā parka tuvumā, bet apstādījumu zonā – tikai pazemē;
– transporta iebraukšana apstādījumos – notiek tikai epizodiski, komunālajiem un glābšanas dienestiem;
– nav vēlama jaunu un lielu objektu izvietošana Jūrmalas parkā;
– vispirms nepieciešams uzlabot un pilnveidot jau esošos objektus un zonas un tikai pēc tam dot iespēju jaunu ēku plānošanai;
– pieļaujams lokāls, videi draudzīgs sabiedriskais transports parka apmeklētājiem;
– iespēja gājējiem nokļūt no pilsētas līdz pludmalei – ik pēc diviem trīs kvartāliem;
– nepārtraukta trase velosipēdistu kustībai paralēli jūrai;
– noteiktas un respektējamas robežas zonai, kur vides veidošanā priekšroka dota vēsturiskajai apbūvei un ainavai;
– izveidoti dīķīši purvaino vietu sakārtošanai;
– stādījumu detalizēta dendroloģiskā izpēte un papildināšana ar jauniem augiem;
– skata uzlabošanai un apmeklētāju drošībai vēla vakara un nakts stundās paredzēt parkā izvietot apgaismes līdzekļus, kas izgaismotu kokus un koku grupas.

Atšķirībā no iepriekš rīkotajiem plenēriem, šoreiz tajā strādāja tikai Būvvaldes speciālisti.

Tālāk plenēra rezultāti tiks izmantoti kā vadlīnijas, izstrādājot noteikumus detaļplānojumiem šai pilsētas daļai, kā arī veicot pilsētas teritorijas plānojuma izvērtējumu. 

Aigars Štāls,
Liepājas domes sabiedrisko attiecību speciālists