Liepājas Vācu un latviešu tikšanās centrā notika brošūras “Liepājas Trīsvienības baznīca – mūsu garīgais centrs un kultūras piemineklis” svinīgi atvēršanas svētki. Nelielā, modernā un reizē pieticīgi pelēkā grāmatiņa rakstīta divās valodās – vācu un latviešu. Tās autori ir paši Vācu un latviešu tikšanās centra dalībnieki Taisija Hristoļubova, Elvīra Spinga, Astra Ziemele, Dina Frickausa, Voldemārs Bariss, Ilga Vitāle, Ērika Kursa, Egita Kļujeva, ilustrāciju autori – fotomāksliniece Irina Tīre un Miks Fomins.

Brošūrā apkopotas ziņas par Svētās Trīsvienības baznīcas vēsturi, tās mācītājiem, ērģelēm un ērģelniekiem, draudzēm, kas šo dievnamu uzskatījušas un uzskata par savu.

Ideja sarakstīt brošūru Vācu un latviešu tikšanās centra priekšsēdētājai Taisijai Hristoļubovai radusies, kad viņas rokās nonācis mūsdienu vācu dzejnieka Hansa Magnusa Encensbergera dzejolis. Viņu tik ļoti saviļņojis Liepājas apciemojums, Svētās Trīsvienības baznīcā redzētais, tās ērģeļu varenās skaņas, ka viņš tām veltījis īpašu dzejoli – “Dziļās skaņas Liepājā”. “Garām devās cari un bruņinieki, sarkanā un baltā gvarde,/ leģionāri un čekisti,/ specvienības nāca un gāja./ Svētā Trīsvienība to visu pārdzīvoja, arī lielākās mehāniskās ērģeles pasaulē,” – teikts dzejolī. Šis dzejolis uzrunājis arī daudzus vācu cilvēkus, kuru dzimtas saknes saistītas ar Liepāju, kuru senči – baltvācieši – šo baznīcu cēluši. Viņi būtu ar mieru palīdzēt dievnamu atjaunot, taču izteikuši vēlēšanos uzzināt par to kaut ko vairāk.

“Arī mēs gribējām dot savu artavu, lai varētu nākotnei saglabāt Svētās Trīsvienības baznīcu un tās varenās ērģeles,” atklāšanas reizē sacīja Taisija Hristoļubova. Brošūra sarakstīta īsā laikā, ar milzīgu entuziasmu pētīti pirmavoti, izzināts, ko par baznīcu rakstījis vēsturnieks Aleksandrs Vēgners, ko – savās monogrāfijās pirmais baznīcas mācītājs Ludvigs Tečs, kas laiku gaitā rakstīts vācu un latviešu preses izdevumos.

Šodienas latviešu luteriskās draudzes mācītājs Pēteris Kalks, teikdams paldies brošūras veidotājiem, uzsvēra, ka nākotnei tikai tad var ko labu izdarīt, ja zina vēsturi. Tas, viņaprāt, attiecināms arī uz Svētās Trīsvienības baznīcu, kurai nākamgad apritēs 250.gadadiena. Viņš arī atgādināja, ka šāda brošūra īpaši noderīga tagad, kad dievnams ir ieguvis katedrāles statusu. Viņš arī visus aicināja piedalīties 1.decembra svinīgajā dievkalpojumā, kad katedrālē svinīgi ienāks Evaņģēliski luteriskās baznīcas Kurzemes diecēzes bīskaps Pāvils Brūvers.

Brošūras izdevējiem apsveikumus bija atsūtījuši arī vācu mācītāji Martins Grāls, kurš kalpo arī Liepājas Svētās Trīsvienības vācu draudzē, un viesmācītāja Heideroze Gertnere, kas vasarā tur veikusi dvēseļu aprūpes darbu. 

Brošūra “Liepājas Trīsvienības baznīca – mūsu garīgais centrs un kultūras piemineklis” izdota ar Pilsētas domes un Liepājas reģiona Tūrisma informācijas biroja atbalstu. Tas ir jau otrais Vācu un latviešu tikšanās centra cilvēku sarūpētais izdevums par mūsu pilsētas vēsturi. Pirmais – “Pa Baltijas vāciešu kultūras mantojuma pēdām Liepājā” – iznāca 2005.gadā un bija veltīts Liepājas 380.dzimšanas dienai.

Līvija Leine,
“Kurzemes Vārds”

Svētās Trīsvienības latviešu draudzes mācītājs Pēteris Kalks uzskata, ka jaunais izdevums var būt labs sākums Latvijas un Vācijas baznīcu sadraudzībai.

Interesantā, faktiem un ilustrācijām bagātā brošūra būs interesanta lasāmviela ikvienam, kas interesējas par garīgajām un kultūras vērtībām.