Jau divpadsmit gadus septembra pēdējā piektdienā tiek atzīmēta Zinātnieku nakts. Arī Liepājas Universitāte ik gadu ver savas durvis neierastā laikā, lai līdz vēlai vakara stundai pārsteigtu apmeklētājus ar zinātniskiem šoviem, uzdevumiem, izstādēm un lekcijām. Šā gada tēma – ”Zinātnes sasniegumi – ideju avots inovācijai”.

Zinātnes prorektore Ieva Ozola savā pasākuma atklāšanas uzrunā uzsvēra ikviena ieguldīto darbu: ”Atcerieties – šajā vienā vakarā jūs redzat zinātnieku rezultātus, bet jūs neredzat tās daudzās naktis, rītus, vakarus un dienas, kad zinātniekiem ir bijis jāstrādā, lai nonāktu pie šiem rezultātiem. Zinātne ir tiem, kam ziņkārība un zinātkāre ir visu mūžu, jau kopš bērnu dienām.”

Jau pirmajos pasākuma mirkļos telpas ātri piepildīja interesenti, kas nekautrējās izmēģināt zinātnieku plašo piedāvājumu klāstu. Daudz bērnu ar vecākiem pulcējās ap skatuvi, lai acīm tvertu Zinātkāres centra ”ZINOO” Zinātnes šova eksperimentus. Centra pārstāve Madara mazajiem interesentiem vaicāja: ”Kurš izaugot vēlas kļūt par zinātnieku?”, zinot, ka pierādīs bērniem, cik eksperimenti var būt aizraujoši. Astoņgadīgais Ernests, kurš uz Zinātnes naktīm atnācis tieši tādēļ, lai redzētu ”ZINOO” šovu, teic, ka nākotnē noteikti būšot zinātnieks, jo gribot izgudrot foršas rotaļlietas. ”Apskatīju arī robotus. Izskatījās sarežģīti, bet es būšu gudrs un arī mācēšu tādus taisīt,” ir pārliecināts puisis.

Tiesa, robotu telpās netrūka – gan tādi, kuru kustības pašiem jāuzprogrammē, gan tādi, kas ar dažu pogu vadību spēj nostāties pretī citam, lai cīkstētos futbola mačā. Interesi robotu futbols izraisīja gan bērnu, gan pieaugušo vidū.

Ikvienā telpā apmeklētājus gaidīja citādi pārsteigumi. Vienā – ar pirkstu siltumu veikli varēja iedarbināt ventilatoru, citā ar programmēšanas palīdzību caur labirintu jāizved rūķis Nano.

Kādā no auditorijām satiekam Ralfu Puteni, kurš laipni pastāsta par savādiem flīžu izskata taisnstūriem. Viņš atklāj, ka tie tomēr ir sildītāji, kas neizskatās pēc tipiska radiatora, bet gan pēc gaumīga interjera priekšmeta. ”Cilvēki reizēm izdomā savu dizainu un mēs tādus izgatavojam. Bet, kas galvenais, šis sildītājs patērē par aptuveni 15-20 reižu mazāk elektroenerģijas, nekā parastie eļļas radiatori.” Viņš atklāj, ka tas ir pasaulē unikāls izgudrojums, jo “ietērpts” akmenī un alumīnija rāmī.

Pavisam tumšā gaiteņa galā stāv divas meitenes, kas stāv pie nelielas izgaismotas stikla vitrīnas. Viņas interesentiem nodemonstrē automātiskās siltumnīcas darbību – tajā ir iebūvēts gaismas sensors, kas nosaka, kurā mirklī mākslīgajam apgaismojumam siltumnīcā ieslēgties vai izslēgties. Kad ir tumšs – gaisma siltumnīcā iedegas, kad gaišāks – izdziest.

Mamma Sandra stāv netālu no kādas auditorijas izejas. Viņa stāsta, ka gaida dēlu – pati iznākusi ārā, jo iekšā palicis par šauru. Tur desmitiem bērni pulcējas ap mikroskopiem un pēta dažādas šūnas. ”Nedomāju, ka mūsdienu bērniem zinātne var izraisīt tādu interesi. Taču viss jau ir atkarīgs no pasniegšanas veida – ja būs interesanti, bērniem būs vēlme mācīties.” Viņi Zinātnieku nakti apmeklē pirmoreiz un par redzēto ir sajūsmināti. ”Patīk tas, ka katram ir, ko redzēt. Šis nav tāds noteikts pieaugušo vai bērnu pasākums.”

”Nofotografēsiet mani šeit, lūdzu?” vienai no organizatoriem jautā kāds skolēns. Viņam nepieciešamas bildes, ko pēc tam parādīt skolotājai, lai saņemtu augstāku vērtējumu kontroldarbā. Arī bariņš meiteņu, kas apskata digitālās tūres iespējas ar 360 grādu kameru, atzīst, ka šurp nākt ieteikusi skolotāja, taču visas atzīst, ka jau iepriekš pasākumu apmeklējušas, tādēļ arī šogad labprāt nākušas, zinot, ko sagaidīt.

Zinātnieku nakts ir Eiropas mēroga pasākumus, kas veltīts populārzinātnei un saistošai zināšanu ieguvei. Tā notiek katru gadu septembra pēdējā piektdienā, un tajā piedalās vairāk nekā 30 valstis un vairāk nekā 300 pilsētas. 

53Skatīt galeriju