Ilze Ozoliņa
"Kurzemes Vārds"
Iepriekš bēgļu straumes pārpludināja Itāliju, Grieķiju un citas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis. Šī krīze izgaismoja problēmas un trūkumus gan patvēruma meklētāju sistēmā, gan nelegālās migrācijas apkarošanā, kurus Eiropas Parlaments (EP) un Eiropas Komisija (EK) centušies novērst. Taču šobrīd Eiropa saskaras ar jaunu problēmu – migrāciju kā hibrīdkara ieroci. Šoreiz krīzes “karstais punkts” vairs nav dienvidi, bet gan ES ārējā robeža ar Baltkrieviju.
Novārtā atstāta problēma
ES ir vienota savā redzējumā, ka Baltkrievijas režīms izmanto migrāciju savu politisko mērķu sasniegšanai. 18. augustā Briselē notiekošajā iekšlietu un tieslietu ministru sanāksmē kopīgā paziņojumā tika pausta ES solidaritāte ar Latviju, Lietuvu un Poliju. Taču jautājums par ES austrumu robežas stiprināšanu vispirms jau ir šo triju dalībvalstu (Latvijas, Lietuvas, Polijas) atbildība, vērtē Eiropas Parlamenta (EP) deputāti no Latvijas.
“Pirmkārt, būtu jāizbūvē robeža kā tāda. Baltkrievijā pie varas esošā Aleksandra Lukašenko režīma hibrīduzbrukumi izgaismoja problēmu, ka ES austrumu robežas infrastruktūra ir ļoti sliktā stāvoklī vai pat vispār neeksistē.
Ņemot vērā, ka kopš Latvijas neatkarības atgūšanas ir pagājuši 30 gadi un robeža ar Baltkrieviju fiziski neeksistē, protams, var secināt, ka drošības problēmai uzmanība ir pievērsta krietni novēloti.
Jā, savas robežas aizsargāt un stiprināt ir katras valsts pienākums, tomēr šajā situācijā, kad robeža ar Baltkrieviju ir visas ES ārējā robeža, tā nedrīkstētu vienaldzīgi noraudzīties. Tai būtu jāsniedz atbalsts robežas stiprināšanā, ja tāds lūgums nāktu no iesaistīto dalībvalstu puses,” norāda EP deputāts Ivars Ijabs.
Tam, ka attiecībā uz ārējās robežas stiprināšanu Latvija nav izdarījusi savu mājasdarbu, piekrīt eiroparlamentārietis Andris Ameriks. “Skaidrs, ka neesam pietiekami nodrošinājuši ES ārējās robežas stingru uzraudzību. Tas attiecas gan uz Latviju, gan Lietuvu un Poliju. Nav šaubu, ka ārējā robeža jāstiprina. Otrs jautājums saistīts ar attieksmi pret cilvēkiem, kas kā tūristi tagad no Irākas ierodas Baltkrievijā un nez kādēļ pa taisno dodas uz odu pilnajiem Baltkrievijas purviem pie Latvijas robežas. Skaidrs, ka tā ir apzināta rīcība, un šajā gadījumā dažādas ES uzraudzības iestādes atzinušas par pareizu Latvijas rīcību neļaut šiem cilvēkiem iekļūt mūsu valstī. Tomēr tas nenozīmē, ka turpmāk šādi tūristi nebūs arī no citām valstīm, piemēram, Sīrijas un Afganistānas.
Viennozīmīgi, ka robežas infrastruktūrai un stingrākai kontrolei jābūt, tur nevar būt vienkārši ar traktoru uzraksta stiga. Un tas jau ir nokavēts!”
Arī EP deputāte Dace Melbārde min Latvija novēloto rīcību, norādot, ka prognozēt iespējamo problēmu, celt trauksmi un lūgt ES robežapsardzības aģentūras “Frontex” palīdzību ir katras dalībvalsts atbildība. “Tajā brīdī, kad šī migrācijas krīze sākās Lietuvā, bija skaidrs, ka tā ātri pārmetīsies uz Latviju, īpaši pēc tam, ka Lietuva mērķtiecīgi sāka savu robežu stiprināt. Latvijai jau tad vajadzēja proaktīvi rīkoties, stiprinot robežkontroli,” saka deputāte, vienlaikus paužot, ka par šādu Baltkrievijas “radošu risinājumu”, proti, mākslīgu hibrīdapdraudējuma radīšanu kaimiņiem, iepriekš bija grūti iedomāties. “Tas ir absolūti necilvēcīgi izmantot dzīvus cilvēkus, no kuriem liela daļa jau tā cieš, bēgot no karadarbības zonām un vajāšanas. Šo cilvēku izmantošana savtīgos nolūkos, lai pārmācītu un sodītu savus kaimiņus, tiešām parāda, cik izvirtis un nežēlīgs ir Baltkrievijas režīms un tā diktators.”
Apzināties turpmākos riskus
D. Melbārde teic, ka ES jau ļoti daudz darījusi, lai stiprinātu savas ārējās robežas, taču pašreizējā situācija uz Baltkrievijas robežas parāda, ka tas ir nepietiekami. “Uz šo problēmu jāraugās kompleksi. Tā nav tikai robežas pārkāpšana un cilvēku dzīšana pāri robežai. Tas ir jautājums, kā ilgtermiņā ES veido savu ārpolitiku attiecībā uz Baltkrieviju un risina šīs problēmas. Šobrīd zināmā mērā parādās mūsu bezspēcība. Taču, manuprāt, labā ziņa ir tā, ka no ES puses ļoti daudz tiek darīts, lai sniegtu palīdzību politiskajiem bēgļiem, lai uzturētu neatkarīgus Baltkrievijas medijus, jo svarīgi nodrošināt aktuālo informāciju par šajā valstī notiekošo, tajā skaitā uz robežām. Tie instrumenti, kas ir ES rīcībā, tiek izmantoti. Tomēr jāsaprot, ka mūsu sarunas partneris, ja to vispār tā var nodēvēt, nav adekvāts, līdz ar to ātru risinājumu atrast ir grūti.”
Kādu mācību ES un Latvija no šīs situācijas var gūt?
“Viena ļoti nozīmīga mācība ir tā, ka pašreizējā Lukašenko vara un citi nedemokrātiski režīmi arī turpmāk radīs arvien jaunas apdraudējuma formas gan Latvijai, gan ES kopumā.
To mērķis – pārslogot institūciju darbību, graut demokrātisko sistēmu pēc būtības un šķelt demokrātisko sabiedrību. Līdz ar to ES ir jārīkojas proaktīvi un jādomā par tādu juridisko regulējumu, kas iekļautu arī hibrīdapdraudējumu un dalībvalstu spējas uz tiem reaģēt, pēc iespējas izskaužot tādu “pelēko” likumu zonu veidošanos kā pašreizējajā krīze uz Latvijas un Baltkrievijas robežas,” uzskata I. Ijabs.
“Primāri būtu jāizbūvē noturīga robežas infrastruktūra. Tomēr, ja runā par visu ES robežu kopumā, tad, protams, ir skaidrs, ka ES dienvidu jeb jūras robežai sētu uzlikt nevar. Līdz ar to ir svarīgi apzināties turpmāku hibrīddraudu risku un pielāgot ES normatīvos aktus tā, lai likumīgi ar šiem draudiem cīnītos. Ļoti liela loma ir arī preventīvai darbībai, piemēram, jau savlaicīgi konstatēt iespējamus piespiedu migrācijas kanālus un tos apturēt vēl pirms cilvēku masveida aizplūšanas.”
Spiediens jau ir, turklāt sāpīgs
Latvija aicinājusi ES un NATO ieviest sankcijas pret Baltkrievijas juridiskām un fiziskām personām, kuras ir iesaistītas hibrīdoperācijas īstenošanā. Vai spiediens pret Baltkrieviju jāpastiprina?
“Nešaubīgi, turklāt ar visiem iespējamiem līdzekļiem! Jāturpina pastiprināt sankcijas, tām pēc iespējas jābūt personalizētām, jāskar konkrēti cilvēki, tai skaitā politiķi un ietekmīgi uzņēmēji.
Vienlaikus jādomā, kā palīdzēt cilvēkiem, kas Baltkrievijā tiek represēti. Visai demokrātiskajai Eiropai un tās iedzīvotājiem jāturpina atbalstīt baltkrievu tautu, kura pamazām briest pārmaiņām,” klāsta D. Melbārde.
I. Ijabs: “ES jau šobrīd izdara lielu spiedienu uz Lukašenko režīmu, turklāt šādi hibrīduzbrukumi Eiropai liecina, ka šis spiediens ir liels un sāpīgs režīmam. Protams, ES vēl nav izsmēlusi visu pielietojamo sankciju klāstu pret Lukašenko un viņa līdzgaitniekiem, tomēr lēmums par to, vai papildu sankcijas ir jāievieš, būtu visas ES kopīgā kompetence. Grūti spriest, vai pašlaik par to varētu rast vienošanos. Vienmēr jāatceras, ka, lai gan pašreizējās sankcijas ir vērstas tieši pret režīmu un ar to saistītajām personām, tās jebkurā gadījumā ietekmē arī miermīlīgos Baltkrievijas iedzīvotājus, kas pēdējā gada laikā jau tā ir daudz cietuši.”
“ES spiediena rezultātā Irāka apturēja aviosatiksmi uz Baltkrievijas galvaspilsētu. Tas gan nenozīmē, ka baltkrievi nevar atrast reisus no kādas citas valsts, lai atvestu šādus “tūristus”. Tas ir tikai laika jautājums, lai saprastu, kā šī situācija tālāk risināsies. Taču mums jāsaprot viens – mēs gadiem ilgi esam turējuši cauru robežu, un skaidrs, ka šobrīd tas mums atspēlējas,” rezumē A. Ameriks.
UZZIŅAI
Reakcija uz migrācijas izaicinājumiem
- 2015. gadā bija 1,83 miljoni ES ārējo robežu nelegālās šķērsošanas gadījumu. Lai gan 2019. gadā to skaits samazinājās līdz 141 700, EP pēdējo gadu laikā piedāvājis priekšlikumus par nepieciešamajiem pasākumiem, lai novērstu Eiropas patvēruma un migrācijas sistēmā atklātos trūkumus, piemēram, stiprināt ES robežkontroli un uzlabot patvēruma meklētāju integrācijas procesu.
- Eiropas Komisija 2015. gada decembrī nāca klajā ar priekšlikumu veidot jaunu Eiropas robežu un krasta apsardzi, ar mērķi uzlabot ES ārējo robežu pārvaldību un drošību un atbalstīt dalībvalstu robežapsardzes institūcijas. Jaunā aģentūra “Frontex” uzsāka darbību 2016. gada oktobrī.
- Priekšlikums jaunajai migrācijas un patvēruma sistēmai, ko Eiropas Komisija ierosināja 2020. gada septembrī, paredz elastīgas līdzdalības pasākumu sistēmas ieviešanu un obligātu solidaritātes principa ievērošanu ar “frontes līnijas” dalībvalstīm, ja tās saskaras ar masveida migrantu pieplūdumu un izjūt spiedienu. Priekšlikuma mērķis ir veidot jaunus likumīgas migrācijas ceļus, veicināt sadarbību ar trešajām valstīm un nodrošināt ātrāku patvēruma pieprasījuma apstrādi uz robežām, tostarp ātru noraidīto patvēruma meklētāju atgriešanu.
- EP deputāti atbalstīja priekšlikumu stiprināt pašreizējo Eiropas Patvēruma atbalsta biroju (EASO), kas kļūs par ES Patvēruma aģentūru. Aģentūra atvieglos kopējās Eiropas patvēruma sistēmas darbību un koordināciju, kā arī palīdzēs nodrošināt saskaņotu patvēruma pieteikumu izvērtēšanu visā ES.
- Eiropas Parlaments 2019. gada balsojumā atbalstīja nozīmīgu finansējuma palielinājumu migrācijas un robežu pārvaldības jomā no 2021. līdz 2027. gadam.
Avots: europarl.europa.eu
Publikācija sagatavota sadarbībā ar Eiropas Parlamenta biroju Latvijā.
