Vakar, Pret latviešu tautu vērstā totalitārā komunistiskā režīma genocīda upuru piemiņas dienā, K.Ūliha un E.Rimbenieka ielas stūrī, piekalnītē atklāja pieminekli bijušajam pilsētas galvam Evaldam Rimbeniekam. “Ideja, ka šis cilvēks pelnījis pieminekli Liepājā, pieder bijušajam Pilsētas domes priekšsēdētāja vietniekam, dakterim Egilam Deksnim,” atklājot svinīgo pasākumu, sacīja Evalda Rimbenieka piemiņas fonda priekšsēdētājs Juris Āboliņš.

Ideju atbalstīja bijušais Pilsētas domes priekšsēdētājs Teodors Eniņš, arhitekts un mākslinieks Raimonds Gabaliņš, valsts pieminekļu aizsardzības inspektors Gunārs Silakaktiņš, tā tapa fonds, kura piecu gadu darbs nu ir reāla piemiņas vieta. Pašu pieminekli veidoja tēlnieks Uldis Kurzemnieks, bet piemiņas vietas arhitekte un tehniskā projekta izstrādātāja ir Santa Reinharde.

Liepājas muzeja filiāles “Liepāja okupāciju režīmos” vadītāja Aina Burija, uzrunādama sapulcējušos, atgādināja tos baisos notikumus, kas pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu beigās notika Padomju Savienībā, par tur plašumā augošo genocīdu pret mazākumtautībām, arī latviešiem, kuru iznīcināšanas veicināšanai 1937.gada 3.decembrī tika pieņemts pat speciāls lēmums. Liepājas pilsētas galvas Evalda Rimbenieka arests pēc tam, kad Latvijā ienāca padomju karaspēks un tika ieviesta padomju vara, bija šī genocīda paplašināšana padomju impērijas jauniegūtajās teritorijās. Evalds Rimbenieks – filozofs, rakstnieks, mācītājs, lielisks tautsaimnieks, kas 20 dzīves gadus bija veltījis Liepājas pašvaldības un valsts darbam, pa kura laikā bruģētajām ielām vēl tagad brauc un staigā liepājnieki, kura iedibinātais koris “Dziedonis” skan vēl šodien, ar kura atbalstu tika veidots Liepājas muzejs, latviešu teātris, uzcelts piemineklis Ziemeļu kapos 1919.gada Brīvības cīņu dalībniekiem, kura laikā tika atklāta tiešā dzelzceļa satiksme no Liepājas uz Berlīni, kuģu satiksme uz Tallinu un Pēterburgu, gaisa satiksme uz Rīgu, izbūvēta šoseja uz Grobiņu, uzceltas daudzas sabiedriskās ēkas, Latviešu biedrības nams, Draudzīgā aicinājuma vidusskola un kurš bija spiests Liepājas ostā sagaidīt sarkanarmijas kuģus, tika apcietināts un nomocīts tikai tāpēc, ka bija latvietis, dzīvoja un strādāja savai pilsētai, zemei un tautai. Padomju tiesa visu to labo, ko viņš bija darījis pilsētai, nodēvēja par sociāli bīstama elementa darbību, viņu ieslodzīja Vjatlagā, kur smagos, necilvēcīgos apstākļos viņš gāja bojā 1944.gada 15.janvārī.

Pieminekli atklāja Pilsētas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks. Viņš uzsvēra, ka pašlaik tiek turpināti daudzi no tiem darbiem, kas tika iesākti Evalda Rimbenieka laikā – attīstot ostu, kuģu satiksmi, lidostu. Viņš arī teica paldies cilvēkiem, kuri īstenoja ideju par Evalda Rimbenieka atceres vietas ierīkošanu.

 Klātesošos uzrunāja arī Liepājas baptistu Pāvila draudzes mācītājs Mārtiņš Balodis, kas atgādināja, ka Evalds Rimbenieks bija arī mācītājs. Bērnu un ģimenes lietu ministrs Ainars Baštiks uzskata, ka simboliski ir tas, ka piemiņas zīme Evaldam Rimbeniekam ir vienā no nedaudzajiem Liepājas kalniņiem. “Baptistiem ir dziesma “Kāp kalnā, ceļiniek”,” sacīja Ainars Baštiks, “arī Evalda Rimbenieka dzīve un ciešanas liecināja, ka, neskatoties ne uz ko, viņš kāpa kalnā, tajā kalnā, kurā vairs nav nāves, bet ir mūžība un Dieva klātbūtne. Lai kādā vecumā un situācijā mēs dzīvē neatrastos, mums ir jāiet pretim kalnam – mūžībai.” Uzrunu sacīja arī Kristīgi demokrātiskās savienības valdes priekšsēdētāja Māra Zilgalve. Pasākuma īpaši svinīgo noskaņu papildināja Jūras spēku orķestris. 

“Kurzemes Vārds”