Nesen tūristu grupa no Liepājas devās ilgi plānotā un beidzot arī atļautā ceļojumā uz “drošo valstu saraksta” zemi Islandi. Kamēr ļaudis priecājās par Ziemeļeiropas skarbo dabu, Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) mājaslapā notika izmaiņas, un Islande no “drošās valsts” pārvērtās par tādu, no kuras atgriežoties jāievēro divu nedēļu pašizolācija.

Pašizolācijā bez slimības lapas

“Tāda situācija ir ne tikai ar Islandi. Arī es, pirms Jāņiem braucot uz Poliju, biju drošs, ka neko nepārkāpju un sevi neapdraudu. Kamēr tiku ārā no Polijas, dati jau bija mainījušies, un es biju spiests pašizolēties divas nedēļas, kas ir sarežģīti, ja ir jāstrādā,” laikrakstam stāsta kāds liepājnieks, kurš nevēlējās nosaukt savu vārdu.

“Valsts pašizolācijas laikā neapmaksā slimības lapu. Izdevumi jāsedz no savas kabatas vai jāvienojas ar uzņēmuma vadību, ka var strādāt attālināti,” skaidro SPKC pārstāve Ilze Arāja.

Lai saprastu, kā liepājnieki jūtas Islandē zinot, ka atvaļinājums būs neplānoti jāpagarina vēl par divām nedēļām, sazinājāmies ar ceļojumu biroja “Mārītes” pārstāvi Aināru Cauni. Viņš skaidro, ka situācija neesot tik viennozīmīga, kā to atspoguļo SPKC mājaslapā. “Pēc Islandes Veselības ministrijas datiem 14 dienu kumulatīvais rādītājs uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju ir 2,5, bet pēc Latvijas SPKC datiem tas ir 17,9.

Rodas jautājums, cik atbildīgi mūsu dienesti izvērtē situāciju atsevišķās valstīs,” retoriski vaicā tūrisma firmas pārstāvis. Kad A. Caune zvanījis uz SPKC, īstu atbildi tā arī neesot saņēmis. “Neko man nevarēja pateikt. Teica tikai, ka dati ņemti no “European Centre for Disease Prevention and Control” (ECDC), kas ir Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs. Šos saslimšanas gadījumus sadalījuši ar konkrētu skaitu iedzīvotāju, un tā esot epidemioloģiskā analīze,” sašutis ir A. Caune.

Arī “Kurzemes Vārds” vaicāja SPKC pārstāvei Ilzei Arājai, kāpēc tik ļoti atšķiras kumulatīvie rādītāji, uz ko pārstāve atbildēja, ka, iespējams, Islande izmanto citus datus, tāpēc tie atšķiras. “Jāsaprot ir viens, ka epidemioloģiskā situācija visā pasaulē strauji mainās. Tāpēc mūsu ieteikums ir vasaras ceļojumus atcelt.

Drošāk ir palikt Latvijā, jo pateikt, kā mainīsies vai nemainīsies situācija konkrētā valstī, mēs nevaram. To nevar neviens.” Speciāliste uzsver, ka statistikai tiek ņemti pēdējo divu nedēļu rādītāji un kumulatīvie rādītāji ir valsts vidējā statistika. “Var būt situācija, ka valstī viss ir nosacītā kārtībā, bet pēkšņi kādā pilsētā vienā dienā tiek atklāti vairāki gadījumi, kas paceļ valsts kopējo statistiku. Līdzīgi mums bija arī Latvijā. Tas nenozīmē, ka visa valsts ir bīstama, iespējams, tikai daži reģioni. Katrā ziņā dati ir publiski pieejami, un mēs atsevišķi ar katru valsti nesazināmies, bet izmantojam ECDC sniegto informāciju,” skaidro I. Arāja.

“Bet ko lai dara mūsu klienti, nezinu, viņiem šobrīd nav balss tiesību,” turpina A. Caune. “Mūsu klienti ir saprātīgi cilvēki, viņi izvērtēja brauciena nepieciešamību. Pašlaik, kad situācija ir radikāli mainījusies, šiem cilvēkiem ir sagādātas neērtības, jo ir jāievēro pašizolācija divu nedēļu garumā. Ne visiem ir šādas iespējas,” savas pārdomas pauž A. Caune. “Islande rīkojas ļoti atbildīgi.

Tikko esi ar lidmašīnu vai kādu citu transportlīdzekli tur nokļuvis, tev obligāti jāveic Covid-19 tests. Tas izmaksā 99 eiro. Ja pasūta laikus internetā, tad ir 58 eiro. Kamēr cilvēks gaida atbildi, viņam jānorāda adrese, kurā viņš atradīsies. Dažu stundu laikā analīžu rezultāti ir zināmi. Ja izrādās, ka cilvēks ir inficējies, Islandes valsts par viņu parūpējas. Viņš momentā tiek izolēts līdz atlabšanai. Es personīgi nezinu drošāku valsti. Protams, šie saslimušie parādās arī kopējos datos, kas savukārt palielina ar Covid-19 inficēto skaitu, bet tie cilvēki ir identificēti un nevienu neapdraud,” A. Caune neslēpj arī dusmas.

Sarakstu atjauno katru piektdienu

“Kā jau teicu, mēs neiesakām doties ārpus Latvijas, jo situācija nav prognozējama. Piemērs ir Luksemburga, kur pēkšņi šie kumulatīvie rādītāji uzlēkuši līdz 118,4,” skaidro I. Arāja. Viņa lūdz cilvēkus būt pacietīgiem ar ekskursijām ārpus valsts, jo, kā liecina epidemioloģiskie izmeklējumi, visbiežāk saslimst, ceļojot vai kontaktējoties ar ieceļojušiem. “Slimības uzliesmojumi lielākoties saistīti ar izklaides vietu apmeklēšanu un ceļošanu,” uzsver SPKC pārstāve.

Ja brauciens tomēr nav atliekams, tad valstu sarakstu ar kumulatīviem rādītājiem var meklēt SPKC mājaslapā. “Šo sarakstu atjaunojam katru piektdienu. Mēs dzīvojam demokrātiskā valstī, tāpēc nevaram aizliegt cilvēkiem ieceļot vai izceļot, taču pašiem ir jārēķinās ar sekām un jāizturas atbildīgi,” skaidro I. Arāja, uzsverot faktu, ka katrā valstī ir savi noteikumi. Ja cilvēks tomēr nolēmis kaut kur doties, noteikti jāpainteresējas, kādas tur ir iespējas kaut ko apmeklēt. “Tāpat cilvēks ir pakļauts konkrētās valsts noteikumiem, ja viņš tajā valstī saslimst. Ir jārēķinās ar visu.”

Speciāliste atgādina, ka tikai saraksta baltajā sadaļā ir valstis, no kurām atbraucot nav jāievēro pašizolācija. “Visas ceļotāju anketas, kuras tiek aizpildītas pēc ierašanās Latvijā, tiek kontrolētas. Sarakstus ar iedzīvotājiem, kas ieceļojuši no sarkanās un dzeltenās sadaļas valstīm (pēc to apmeklējuma jāievēro pašizolācija), nodod policijas uzraudzībā. Savukārt sarakstu ar ieceļotājiem no balto valstu grupas nodod SPKC. Šo sarakstu izmanto, ja konstatē, ka inficēšanās notikusi kādā no šiem braucieniem. Tad mums ir informācija arī par pārējiem, kas atradās konkrētajā transportlīdzeklī.”

Uzziņai

Eiropas valstis, pēc kuru apmeklējuma vai šķērsošanas tranzītā jāievēro 14 dienu pašizolācija

• Luksemburga, Zviedrija, Portugāle, Sanmarīno, Bulgārija, Rumānija, Andora, Horvātija – rekomendē nebraukt;
• Islande, Spānija – iesaka izvērtēt brauciena nepieciešamību.

Avots: Slimību kontroles un profilakses centra mājaslapa