Piektdiena, 18. septembris Liesma, Elita, Alita
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Cenas ietekmē dažādi faktori

Cenas ietekmē dažādi faktori
Foto: Edgars Lācis
26.11.2018 13:08

Aiga Naudiņa, Reģionālo laikrakstu pielikums "Novadi saprot"

Viena no tēmām, ko sociālajos tīklos apspriež sabiedrība, ir, ka Latvijā kāda prece maksā vairāk nekā citās valstīs, norādot, ka pie mums kāds cenšas nopelnīt uz cilvēku rēķina. Tāpēc šoreiz nolēmām noskaidrot, vai un par cik Latvijā ir dārgākas preces salīdzinājumā ar citām valstīm. Painteresējāmies, piemēram, kā Latvijas tirgū veidojas cenas medikamentiem. Publiskajā telpā ik pa laikam izskan salīdzinājums, ka medikamentu cenas katrā valstī atšķiras un mums par zālēm nākas maksāt vairāk. Patiesībā zāļu cenu veidošanos ietekmē dažādi faktori un katrā valstī tie var būt atšķirīgi.

Nopelnīt vēlas visi

Latvijā, cik lielu uzcenojumu zāļu lieltirgotāji un aptiekas medikamentiem var likt, regulē Ministru kabineta 2005. gada 25. oktobra noteikumi Nr. 803 “Noteikumi par zāļu cenu veidošanas principiem”. Tas arī izslēdz iespēju, ka aptiekas, kas ir pēdējais posms zāļu apritē un kur cilvēki var iegādāties medikamentus, savu uzcenojumu var likt neierobežotu. “Augstāk nekas nav un nevar būt. Pircējiem bieži rodas jautājumi, kāpēc medikamenti ir tik dārgi un kā veidojas to cena? Starp aptieku un ražotāju ir vesela virkne nosacījumu, kas nav no aptiekas atkarīgi,” saka SIA “Aptieka Nurme” vadītāja, farmaceite Regīna Rakstiņa. Svarīgi, kā medikamentiem veidojas cena ražotnē, kas līdz šim nav plaši skaidrots. “Šai informācijai neviens netiek klāt un nevar pārbaudīt. Un to nevar izdarīt arī valstsvīri. Šis jautājums bija aktuāls jau pirms 20 gadiem, kad vēlējāmies zināt, kā ražotāji veido cenas. Taču ražotāji saka, ka tas ir viņu noslēpums, un to neatklāj. Šaubos, vai to kādreiz arī darīs,” teic farmaceite.

No zāļu ražotāja tālākais ķēdes posms ir vairumtirgotāji. Arī viņiem jau iepriekš minētajos Ministru kabineta noteikumos ierakstīts atļautais uzcenojums, kādu tie drīkst uzlikt medikamentiem un nedrīkst pārsniegt. Taču šeit uzmanība jāpievērš faktam, ka vairumtirgotājs medikamentus iepērk vairumā. Jo vairāk iepērk no ražotāja, jo tas var piedāvāt zemāku cenu. Jāņem vērā, ka ļoti daudzus medikamentus ražo ar vismaz piecu gadu derīguma termiņu. Ja vairumtirgotājs tur zāles savā noliktavā, tie atkal ir papildu izdevumi, kas arī tiek ierēķināti zāļu cenā. Ir vēl gadījumi, kad viena lieltirgotava pārpērk medikamentus no citas lieltirgotavas, un atkal var rasties sadārdzinājums. “Tur ir tāda mašinērija, kurā nevienu nelaiž iekšā. Mana aptieka ir pārstāvēta neatkarīgu aptieku apvienībās, un tas dod iespēju izvērtēt, kurus medikamentus un par kādu cenu mūsu aptiekai iepirkt. Skatāmies izdevīgākos piedāvājumus, lai arī pēc tam saviem klientiem zāles varam pārdot par izdevīgāku cenu,” stāsta aptiekas vadītāja.

Svarīgs esot arī tirgus. Latvijā ir nepilni divi miljoni iedzīvotāju, no kuriem zāles lieto ap vienu miljonu. Šis tirgus lielam zāļu ražotājam ir ļoti mazs. “Kādu viņi nosaka cenu, ar tādu ir jābūt mierā, ja konkrētie medikamenti ir akūti nepieciešami mūsu pacientiem,” uzskata R. Rakstiņa. Viņa praksē novērojusi, ka zāļu cenām ir tendence pieaugt. Citām pieaugums dažu mēnešu laikā ir pat par vairākiem desmitiem centu. Tā tas turpinoties līdz noteiktam laikam, kad lieltirgotāji jūt, ka samazinās apgrozījums un cilvēki zāles vairs nepērk. Tad cenas zālēm atkal samazina. Uz jautājumu, vai šādi tiek pārbaudīts, kāda ir robeža, līdz kurai var iet, saņemu atbildi, ka zāļu biznesā strādā ļoti zinoši ekonomisti, juristi un citi augstas klases speciālisti, kas rēķina, domā, kā nopelnīt. Bizness paliek bizness, un tā galvenais mērķis ir peļņas gūšana.

Agrāk bija runa, ka visām trim Baltijas valstīm vajadzētu veidot vienotu medikamentu iepirkumu, lai tas būtu lielāks un arī cena medikamentiem, iespējams, zemāka. Nevarēja vienoties.

Ja runā par kompensējamiem medikamentiem, valsts cenšas iepirkt lētākos medikamentus, tā mēģinot veicināt, ka ražotāji samazina cenu. No vienas puses, tas ir labi, jo cilvēkiem iespējams saņemt lētākas zāles. No otras puses, – daudzi oriģinālie preparāti no Latvijas sāk pazust. Cilvēks, kas būtu ar mieru piemaksāt par oriģinālā preparāta iegādi, to vairs nevar izdarīt, jo nav piedāvājuma. “Lielajiem ražotājiem Latvijas tirgus ir ļoti mazs. Ja izvēlamies medikamentus nepirkt, tos arī nesūta. Ir daudzas tādas diagnozes, kur medikamentus tik liels cilvēku skaits neizmanto, un, ņemot vērā loģistiku un citas izmaksas, lielražotājs pasaka, ka viņam nav izdevīgi šeit konkrētus medikamentus tirgot,” skaidro aptiekas vadītāja.

Viena formula – dažādi nosaukumi

Zāļu tirgū ir sastopami tā sauktie oriģinālie medikamenti un ģenēriskie medikamenti. Ģenērisks medikaments (jeb, saukts vienkārši, ģenēriķis) ir tāds medikaments, kas visās zāļu īpašībās – aktīvā viela, deva, iedarbības stiprums, zāļu forma, ārstējamā slimība – ir līdzvērtīgs oriģinālajam medikamentam. Ņemot vērā šo faktu, ģenēriskās zāles ir tikpat efektīvas kā oriģinālie preparāti. Taču to cena var atšķirties. Tie var būt arī lētāki. Topošais farmaceits Klāvs Pētersons no Talsiem, kas pašlaik studē Rīgas Stradiņa Universitātes piektajā kursā, stāsta, kāda ir atšķirība starp oriģinālajiem un ģenēriskajiem medikamentiem: “25 gadus izgudrotajām zālēm ir patents, un pēc tam zāles var ražot arī citi uzņēmumi. Šie gadi atvēlēti patentā, lai uzņēmumi, kas izgudroja zāles, varētu ieguldītos līdzekļus atpelnīt un arī kaut ko par atklāto nopelnīt. Beidzoties patenta aizsardzībai, tirgū parādās lielāka konkurence, kas šos medikamentus piedāvā. Līdz ar to cena medikamentam var būt zemāka. Cilvēkos valda uzskats, ka ģenēriķi ir sliktāki nekā oriģinālie preparāti. Tas ir mīts, jo, lai ielaistu tirgū ģenēriķa medikamentus, tāpat nepieciešams veikt pārbaudes, vai to ietekme ir tāda pati kā oriģinālpreparātam.” Tāpēc, piemēram, kompensējamo zāļu sarakstā var redzēt, ka vienā grupā var būt medikamenti līdz pat desmit dažādiem nosaukumiem, bet to ķīmiskais nosaukums ir viens. Šo medikamentu cena atkarīga no tā, kādi resursi ieguldīti to saražošanā. Svarīga ir arī valsts, kurā medikamentu ražo, kādas izmaksas aiziet algās, ūdens resursos un to attīrīšanā, vai zāļu ražotājs ievēro visas nepieciešamās prasības kvalitatīva medikamenta ražošanā. Tās visas ir izmaksas, kas ietekmē medikamenta pašizmaksu.

Vēl joprojām ir gadījumi, kad tirgū nonāk falšas zāles jeb nepārbaudīti pakaļdarinājumi. Tie arī var maksāt krietni lētāk. R. Rakstiņa teic: “Vislielākā problēma ir Krievijā, kur iepērkas arī mūsu cilvēki. Farmaceitiem notiek kongresi un semināri. Pirms vairākiem gadiem kāda pārstāve no Krievijas teica, ka 60 procenti Krievijā ir falšo zāļu. Tur bieži vien aptiekas nezina, ko pārdod. Labākajā gadījumā zālēs ir krīts vai glukoze, bet bijuši gadījumi, kad tabletēs konstatēts arī veļas pulveris. To saku, jo aizvien uz daudzām iestādēm Latvijā brauc vīri ar koferiem un piedāvā iegādāties dažādas Krievijā ražotas tabletes, kas Latvijā ir recepšu medikaments. Arī manā praksē bija gadījums, kad kundze atnāca un sūdzējās par sliktu pašsajūtu. Kad viņa atnesa zāļu paciņu, redzu, ka tas ir Krievijas ražojums. Apstrīdēt es, protams, nevaru, ka konkrētais medikaments nav labvērtīgs, bet pārliecināta neesmu, vai tas izgājis visas vajadzīgās kvalitātes kontroles, ko prasa medikamentiem, piemēram, Eiropas Savienībā. Zāļu bizness ir ļoti ienesīgs, un farmaceiti praktiski strādā tikai aptiekās. Mums šo biznesu izrāva no rokām pirms 25 gadiem, kad Latvija atguva neatkarību. Tolaik runāja, ka aptiekām jāpieder farmaceitiem, bet tagad tās var atvērt ikviens. Par aptiekām, to attīstību un zāļu cenām varētu veselu grāmatu uzrakstīt,” sarunas noslēgumā bilst aptiekas vadītāja R. Rakstiņa.

UZZIŅAI

Kas ietekmē zāļu cenu, un kāpēc citās valstīs tās ir lētākas?

#Svarīgi, kādas cenas medikamentiem nosaka zāļu ražotāji.

#Latvijā zāļu cena veidojas no zāļu ražotāja noteiktās cenas, zāļu lieltirgotāju un aptiekas pieliktā uzcenojuma, kuru robežas nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 803.

#Latvijā medikamentiem piemēro 12% pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi, uztura bagātinātājiem un medicīnas ierīcēm 21%. Jo augstāka cena medikamentam, jo lielāks šis nodoklis jāmaksā, un medikaments kļūst dārgāks. Ieguvējas ir tās valstis, kur medikamentiem piemērota samazināta PVN likme.

#Tirgus lielums jeb iedzīvotāju skaits, kas konkrētā valstī patērē medikamentus; jo lielāks pieprasījums, ražotājs lieltirgotājam un pēc tam lieltirgotājs aptiekām var piedāvāt izdevīgāku, t.i., zemāku medikamentu cenu.

#Izmaksas, kas saistītas ar zāļu ražošanu: darbaspēka izmaksas, loģistika, kvalitātes pārbaudes un citas.

#Iegādājoties medikamentu, uzmanība jāpievērš tā ražotājam un tam, vai tas ir pārbaudīts.

Degviela dārga tikai Latvijā?

Vai patiesi Latvijā viss ir dārgāks nekā citviet? Tabulā sniegtajos datos redzams, ka ir valstis, kur degviela ir lētāka, bet ir arī valstis, kur tā ir dārgāka. Būtisku degvielas cenu kāpumu Latvijā jūtam kopš šī gada sākuma, jo nodokļu reformas dēļ paaugstināts akcīzes nodoklis (tas šogad paaugstināts arī kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā). Līdz ar degvielas sadārdzinājumu pieaug ne tikai transporta un loģistikas izdevumi, bet arī preču un dažādu pakalpojumu cenas.

Finanšu ministrijas komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis norāda, ka degvielas cenu ietekmē un veido daudzi faktori: benzīna un dīzeļdegvielas biržas cenu svārstības; benzīna un dīzeļdegvielas ražošanas izmaksu izmaiņas naftas pārstrādes rūpnīcās; valūtas kursa svārstības; klimatiskā un ģeopolitiskā situācija; Eiropas Savienības kvalitātes prasību palielināšanās benzīnam un dīzeļdegvielai; izmaiņas likumdošanā attiecībā uz nodokļu (PVN un akcīzes) likmēm; izmaiņas likumdošanā attiecībā uz obligāto valsts rezervju glabāšanu.

Degvielas cenu proporcionāli veido akcīzes nodoklis (~35 %), PVN (~17 %), mazumtirdzniecības un degvielas uzpildes staciju uzturēšanas izmaksas (~7 %), valsts obligāto rezervju glabāšanas nodeva (~1 %), kā arī degvielas vērtība (~40 %), kuru ietekmē naftas produktu biržas cenas svārstības. Naftas produktu cena biržā tiek noteikta ASV dolāros, tāpēc ļoti būtiska ir ASV dolāra un eiro valūtas kursa attiecība.

Degvielas cenas (eiro)*

Valsts

95. markas benzīns

Dīzeļdegviela

Autogāze

Latvija

1,30

1,28

0,60

Lietuva

1,16

1,16

0,90

Igaunija

1,33

1,33

Beļģija

1,47

1,61

0,56

Bulgārija

1,13

1,23

0,56

Nīderlande

1,71

1,50

0,95

* Degvielas cenas Latvijas vadošajos degvielas uzpildes staciju tīklos (“Circke K”, “Neste”, “Latvijas nafta”, “Shell”) un citās Eiropas valstīs 14. novembrī. Avots: www.auto-abc.lv

MATERIĀLS TAPIS AR LATVIJAS VIDES AIZSARDZĪBAS FONDA FINANSIĀLU ATBALSTU.

Distances līgums

DISTANCES LĪGUMS PAR PAKALPOJUMA ABONEMENTA IEGĀDI INTERNETA VIDĒ 

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA 

Šis ir distances līgums par digitālā satura pakalpojuma liepajniekiem plus abonementa pirkumu interneta vidē, turpmāk tekstā – Līgums, kas tiek slēgts starp SIA ”Kurzemes Vārds” (reģistrācijas numurs: 42103002455, juridiskā adrese: Pasta iela 3, Liepāja, LV-3401; epasts: info@liepajniekiem.lv), turpmāk tekstā – KV, un personu, kas veic pirkumu, turpmāk tekstā PIRCĒJS, interneta vietnē liepajniekiem.lv, turpmāk tekstā – VIETNE, un abi līgumslēdzēji kopā – LĪDZĒJI.  PIRCĒJS, veicot pirkumu VIETNĒ šī Līguma ietvaros, izsaka piekrišanu tā noteikumiem, ir tiesīgs šos Līguma noteikumus izdrukāt un saglabāt.

 Šī Līguma ietvaros:

  1. a) PIRCĒJS ir fiziska vai juridiska persona, kura pērk VIETNES maksas satura pakalpojumu nolūkam, kas nav saistīts ar saimniecisko darbību, turpmāk tekstā – PIRCĒJS; 
  2. b) Liepajniekiem plus ir maksasdigitālā satura pakalpojums, tajā skaitā raksti, fotogrāfijas, kas tiek īpaši veidots, atlasīts un publicēts VIETNĒ ar norādi ”plus” , un kura abonementu PIRCĒJS  ir tiesīgs iegādāties, turpmāk tekstā – PAKALPOJUMS,
  3. PAKALPOJUMA TERMIŅŠ UN CENA

 PAKALPOJUMA abonements ir fiksēta termiņa – 4 (četru) nedēļu PAKALPOJUMA lietošanas atļauja par  cenu  – EUR 1.99 (viens euro un 99 centi). PAKALPOJUMA abonementa maksā ietverts pievienotās vērtības nodoklis (PVN) 21% apmērā. PAKALPOJUMA abonementa cenu KV var mainīt bez iepriekšēja brīdinājuma (izmaiņas neattiecas uz jau apmaksāto PAKALPOJUMA termiņu), par to PIRCĒJAM paziņojot ne vēlāk kā 30 dienas pirms jaunās cenas stāšanās spēkā . KV un PIRCĒJS  piekrīt, ka izmaiņas PAKALPOJUMA cenā tiek piemērotas jaunajam periodam, noslēdzoties iepriekš apmaksātajam PAKALPOJUMA abonementa termiņam. 

  1. PAKALPOJUMA IEGĀDE UN NORĒĶINI 

Šajā Līguma sadaļā tiek aprakstīta PAKALPOJUMA iegādes kārtība un samaksa par PAKALPOJUMA  abonementa iegādi. 

2.1. PAKALPOJUMU Pircējs var iegādāties tikai pēc reģistrēšanās VIETNĒ. Lai iegādātos PAKALPOJUMA abonementu, Pircējam jāizvēlas tā apmaksas veids, ievadot KV pieprasīto informāciju. Ar šī līguma akceptu PIRCĒJS apliecina, ka ir nepārprotami sapratis, ka PAKALPOJUMA  abonementa iegāde ir maksas pakalpojums, kā arī  ir iepazinies ar šī Līguma saturu. 

2.2. PAKALPOJUMA  abonementu PIRCĒJS  iegādājas, izmantojot norēķinu karti vai ar SMS (maksa tiks iekļauta PIRCĒJA mobilā sakaru pakalpojumu sniedzēja rēķinā), un tas tiek noformēts kā regulārs maksājums, tā termiņam automātiski pagarinoties uz nākamo fiksēto 4 (četru) nedēļu termiņu, un samaksu  par PAKALPOJUMA abonementu automātiski ieskaitot KV bankas kontā, līdz brīdim, kad PIRCĒJS izvēlēsies pārtraukt PAKALPOJUMA abonementa pirkšanu VIETNĒ, reģistrētajā profilā aktivizējot PĀRTRAUKT ABONĒŠANU.

  1. ATTEIKUMA TIESĪBAS 

Šī Līguma ietvaros KV sniedz pakalpojumu, kas atbilst digitālā satura priekšapmaksas pakalpojumam tiešsaitē (digitālā satura kā e-publikāciju piegāde, kas netiek piegādāta patstāvīgā datu nesējā), pieejams pēc pieprasījuma un tā piegāde tiek uzsākta ar PAKALPOJUMA  abonementa apmaksas brīdi, kurā automātiski PAKALPOJUMA abonements tiek aktivizēts. PIRCĒJS  piekrīt, ka ar PAKALPOJUMA  aktivizēšanas brīdi tiek uzsākta PAKALPOJUMA lietošana, līdz ar to PIRCĒJS atsakās no 14 dienu atteikuma tiesībām un samaksātās summas atmaksas, pamatojoties uz MK 20.05.2014. noteikumu Nr.255 ”Noteikumi par distances līgumu” 22.13.punkta noteikumiem.

  1. LĪDZĒJU ATBILDĪBA

LĪDZĒJS neatbild par otra LĪDZĒJA saistībām pret trešām pusēm, ja tādas veidojas saistībā ar šī līguma realizāciju. LĪDZĒJIi vienojas, ja kāds no tiem nepilda savus pienākumus saskaņā ar Līgumu Force majeure apstākļu dēļ, tas ir atbrīvojams no atbildības par Līguma neizpildi vispār vai Līguma pienācīgu neizpildi. Ar Force majeure tiek saprasti jebkādi no LĪDZĒJA gribas neatkarīgi apstākļi (ja LĪDZĒJS  ir rīkojies saprātīgi un godīgi), kuru rezultātā nav bijis iespējams izpildīt pienācīgi vai izpildīt vispār saistības un ja šos apstākļus nebija iespējams paredzēt ne vien attiecīgajam LĪDZĒJAM, bet jebkurai citai personai, kas darbojas vai darbotos attiecīgā LĪDZĒJA nozarē, kā arī, ja šos apstākļus nebija iespējams novērst ar saprātīgiem un godīgiem paņēmieniem.

  1. KONFIDENCIALITĀTE 

Visa informācija, kas nav publiski pieejama un ko kāds no LĪDZĒJIEM sniedz viens otram Līguma izpildes laikā vai tā atklājas pildot darba pienākumus, tajā skaitā informācija par finanšu stāvokli, izmantotām tehnoloģijām un datorprogrammām, PAKALPOJUMA un VIETNES attīstības plāniem, tiek atzīta un uzskatīta par konfidenciālu. 

Par konfidenciālu netiek uzskatīta šāda informācija, ja pirms tās iegūšanas, tāda jau bija otra LĪDZĒJA rīcībā, vai tā bija publiski vispārzināma, un, ja šādas informācijas  saņemšanas brīdī, uz to nebija attiecināts konfidencialitātes nosacījums; 

  1. AUTORTIESĪBAS

 Šī Līguma ietvaros KV piešķir PIRCĒJAM  vispārējo licenci PAKALPOJUMAM. PIRCĒJAM aizliegts izmantot PAKALPOJUMA laikā pieejamo digitālo saturu darbībām, kuras neparedz šis līgums, t.sk., kopēt, pavairot, publicēt vai kā savādāk to izmantot  bez KV rakstveida piekrišanas un pretēji Autortiesību likuma tiesību normu prasībām. KV garantē, ka ar visām digitālā satura platformas liepajniekiem plus veidošanā iesaistītām personām ir noslēgts līgums, saskaņā ar kuru autortiesības uz PAKALPOJUMĀ pieejamo digitālo saturu un tā platformas risinājumiem pieder KV un tam nav zināma neviena trešā persona, kura varētu šīs KV tiesības apstrīdēt, kā arī likt šķēršļus PAKALPOJUMA izmantošanai un/vai izplatīšanai.

  1. DATU APSTRĀDE

 LĪDZĒJI piekrīt, ka katrs LĪDZĒJS kā datu apstrādes pārzinis un personas datu operators šā Līguma darbības laikā manuāli un/vai elektroniski apstrādā (ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu, bloķēšanu vai dzēšanu) no otra LĪDZĒJA saņemtus datus, tikai ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. Datu apstrādes mērķis un nolūks: līguma slēgšana, rēķinu sagatavošana un nosūtīšana, maksājumu pārvaldīšana, savstarpējā saziņa un sadarbības nodrošināšana, efektīvu KV pārvaldības procesu nodrošināšana, biznesa plānošana un analīze, pretenziju un/vai pieteikumu izskatīšana un apstrāde, jaunumu izsūtīšana ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. KV ievēro PIRCĒJA norādījumus, lieto nepieciešamos tehniskos līdzekļus un veic organizatoriskos pasākumus, lai aizsargātu fizisko personu datus un novērstu to nelikumīgu apstrādi. Personas dati tiks glabāti elektroniskā formā visā Līguma darbības laikā, kā arī piemērojamajos normatīvajos aktos noteiktajā noilguma termiņā, kura ietvaros var tikt iesniegtas sūdzības, celtas prasības un ierosināti līdzīgi procesi. LĪDZĒJS var nodot otra LĪDZĒJA personas datus piesaistītajiem apstrādātājiem, kuri šī līguma ietvaros sniedz grāmatvedības, juridiskos, IT vai cita līdzīga veida pakalpojumus. Noslēdzot Līgumu, PIRCĒJS piekrīt datu apstrādei, atjaunošanai un uzglabāšanai, identifikācijai, informācijas nosūtīšanai par PAKALPOJUMA izmaiņām un piedāvājumiem utml. PIRCĒJS, kurš šī Līguma ietvaros ir patērētājs, ir tiesīgs pieprasīt KV bez maksas izsniegt tā rīcībā esošo informāciju par PIRCĒJA personas datiem, ir tiesīgs pieprasīt to labošanu vai dzēšanu, kā arī nepieciešamības gadījumā ir tiesīgs atsaukt savu iepriekš izsniegto piekrišanu personas datu apstrādei. Šajā sadaļā noteiktie pienākumi ir spēkā neierobežotu laiku un paliek spēkā arī tad, ja kāds no LĪDZĒJIEM vienpusēji atkāpjas no Līguma, vai ja Līgums izbeidzas citādi.

  1. CITI NOTEIKUMI

 Šis Līgums stājās spēkā, PIRCĒJAM veicot PAKALPOJUMA abonementa pirkumu VIETNĒ, piekrītot tā noteikumiem un samaksājot abonementa maksu. Līgums tiek noslēgts uz nenoteiktu laiku un ir spēkā līdz uzņemto saistību izpildei. Tāpat PIRCĒJS ir tiesīgs atteikties no PAKALPOJUMA abonementa, veicot atbilstošas izmaiņas VIETNĒ. Atteikums šajā gadījumā attiecas uz turpmāko abonēšanas periodu, par kuru PIRCĒJS nav veicis samaksu un/vai neplāno to darīt. Jebkuru strīdu starp LĪDZĒJIEM, kas izriet no šī Līguma, LĪDZĒJI apņemas risināt pārrunu ceļā. Ja nav izdevies atrisināt strīdu bez tiesas starpniecības, strīds tiek izskatīts Latvijas Republikas tiesā.

Seko mums

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz