liepajniekiem.lv
Tomēr ļoti daudzi cilvēki vasarā izvēlas pavadīt garas stundas saulē, jo vēlas gūt, viņuprāt, skaistu un veselīgu iedegumu.
Mīti ir dzīvi
Ādas audzēji ir viena no visvairāk izplatītajām onkoloģiskajām slimībām Latvijā.
Apsārtums uz ādas ir saules apdeguma pazīme, tam nav nekāda sakara ar skaistumu vai veselību, uzsver mediķi.
”Katru reizi, kad mums ir apsārtums pēc atrašanās saulē, mēs esam iemetuši pagalīti neredzamajā ugunskurā.
Nav zināms, cik ilgi tas degs un ar ko beigsies,” SPKC rīkotās sabiedrības informēšanas kampaņas ”Necepies! Izvēlies dzīvot!” atklāšanā saka dermatologs Raimonds Karls.
Kampaņa sarīkota, lai norādītu uz sauļošanās radītajiem riskiem veselībai un skaidrotu, kādi piesardzības pasākumi jāievēro, uzturoties saulē, kā arī kliedētu mītus par sauļošanos kā veselību veicinošu paradumu.
”Mēs pēc garās ziemas alkstam saules, bet tāpēc gribu atgriezties pie saukļa ”Necepies!”. Kas par daudz, tas par skādi,” pauž dermatologs.
Galvenais ietekmējamais faktors ādas onkoloģisko slimību profilaksē ir ultravioletā starojuma (UV) ierobežošana, samazinot tiešos saules staros un mākslīgā iedeguma ierīcēs pavadīto laiku.
Solārijs nav labāks vai veselīgāks par saulainu pludmali, tā ir tieši tāda pati ādas ilgstoša pakļaušana UV starojumam.
80% aptaujāto piekrīt vai drīzāk piekrīt, ka sauļošanās ir veselīgs D vitamīna uzņemšanas veids.
Vairāk nekā puse domā, ka iedegusi āda ir veselīga.
”Statistikas dati pierāda, ka sabiedrībā šie mīti ir dzīvi, un tas nozīmē, ka mums par tiem ir jārunā,” uzsver SPKC pārstāvis Mārtiņš Zvackis.
55 % aptaujāto nelieto saules aizsargkrēmu, uzturoties ārā – sportojot, strādājot, staigājot. Ja cilvēki mērķtiecīgi dodas sauļoties, tad gan divas trešdaļas lieto saules aizsarglīdzekļus.
Pret tiem visskeptiskākie ir vecāka gadagājuma cilvēki, kas uzskata, ka aizsargkrēms ir kaitīgs.
R. Karls piebilst, ka tieši vīrieši ir augsta riska grupa, viņi biežāk neuzskata par nepieciešamu aizsargāt sevi no saules stariem. ”Vīrieši slimo retāk, bet mirst biežāk,” zina ārsts.
“Zini, man ir vēzis”
Aizsargkrēmu lietotāju vidū ir lielāka mirstība no ādas vēža nekā nelietotājiem, un tam ir loģisks izskaidrojums, pauž dermatologs.
Pirmkārt, cilvēks domā, ka pietiek uzklāt krēmu vienu reizi no rīta, otrkārt, uzskata, ka tad jau var uzturēties saulē ilgi, un, treškārt, problēma ir aizsarglīdzekļa nepietiekama daudzuma lietošana.
Vienai reizei visam ķermenim vajadzētu 20–25 ml līdzekļa, bet latvietis taupīgais savu 100 ml tūbiņu mēdz lietot divus gadus.
Saules aizsarglīdzekļi jāizvēlas pēc aizsargfaktora skaitļa jeb SPF, kas norādīts uz iepakojuma. Jo lielāks SPF, jo lielāka aizsardzība, norāda kosmētikas zīmola ”Madara” līdzīpašniece Lotte Tisenkopfa-Iltnere.
Krēms ar SPF 15 der ne pārāk saulainai un karstai dienai pilsētā, tā ir vidēja ikdienas aizsardzība. Ar SPF 30 var pludmalē uzspēlēt volejbolu.
Svarīgi atcerēties, ka aizsardzība jāatjauno aptuveni ik pēc divām stundām, arī pēc katras peldēšanās, stiprākas svīšanas.
Līdzekli vajag uzklāt vienmērīgi un kārtīgi ieziest ādā.
Ja saules krēms sezonas laikā ir pabijis pludmalē, vests līdzi ceļojumā, tā dzīves cikls ir beidzies.
UV starojuma indekss visintensīvākais ir laikā no pulksten 10 līdz 16. Šajā laikā nevajadzētu ilgstoši uzturēties tiešos saules staros un vēl mazāk – speciāli sauļoties.
Pret apdegumiem pasargās aizsedzošs apģērbs un cepure ar platām malām. Lai mazinātu saules kaitīgo ietekmi uz acīm, jānēsā saulesbrilles ar 100% UVA un UVB staru aizsardzību.
Biedrības ”Soli priekšā melanomai” pārstāve Sondra Zaļupe ļoti daudz runā ar cilvēkiem par melanomu. Viņa ar to saslima pirms sešiem gadiem. Dzimumzīme uz rokas bija ilgus gadus, tā sāka mainīties, kad Sondra gaidīja meitiņu.
Sekoja operācijas, ziedojumu vākšana medikamentu iegādei.
Jau divus gadus viņai nav nepieciešama aktīva ārstēšanās, jo jūtoties labi. Taču Sondra neiet laukā no mājas bez aizsarglīdzekļa pret sauli un ir iegādājusies saulessargu, jo Latvijas apstākļos cepuri vējš raujot nost.
”Es nenosodu un nesaku, ka sauļoties ir slikti,” viņa atzīmē. Taču kampaņu laikā pārliecinājusies, ka ir mazliet jāsabiezina krāsas, lai cilvēki pamostos.
”Ir reizes, kad runāju ar cilvēku un ir tieši jāpasaka: ”Zini, man ir vēzis.” Taču pārsvarā informēju, nenorādot, kas ir labi un kas slikti, tas cilvēkiem jāizlemj pašiem. Galvenais ir sevi pasargāt.
Man gribas ticēt, ka pa solītim jau tiekam ārpus stereotipiem,” saka S. Zaļupe.
Par jebkurām bažām vai aizdomām par ādas stāvokli jāizstāsta ģimenes ārstam, jāvēršas pie dermatologa. Aptauja diemžēl parādījusi arī to, ka liela sabiedrības daļa nezina, kāds speciālists jāapmeklē.
Noteikti jāpievērš uzmanība, ja ilggadējs ādas veidojums maina formu vai krāsu, tāpat, ja parādās jauns un no citiem atšķirīgs veidojums.
Noderīgi
Saules ietekme uz organismu:
- uzlabojas organisma vispārējā pašsajūta;
- saule veicina D vitamīna veidošanos organismā, tas nodrošina normālu skeleta attīstību, regulē kalcija un fosfora maiņu, nepieciešams imūnās sistēmas stiprināšanai. Lai uzturētu augstu D vitamīna līmeni, vasarā pietiek ar 5–15 minūšu ilgu sejas un roku pakļaušanu saules ietekmei 2–3 reizes nedēļā.
- biežāka un ilgāka ķermeņa pakļaušana UV starojuma ietekmei var radīt kaitīgu ietekmi – tas iekļūst ādas dziļākajos slāņos un bojā šūnas. Šādām bojātām šūnām pastāv lielāks ļaundabīgu audzēju attīstības risks.
- iedegums nevar pasargāt no apdeguma vai citiem ādas bojājumiem.
- arī mākoņainā un vēsā vasaras dienā jāuzmanās no UV starojuma, jo apmēram 80% no ultravioletajiem stariem izkļūst cauri mākoņiem.
Uzziņai
Saslimstība ar ādas audzējiem
Katru gadu Latvijā tiek reģistrēti vidēji 215 jauni ādas melanomas gadījumi un vidēji 1410 jauni citu ļaundabīgo ādas audzēju gadījumi.
Ādas audzējus diagnosticē arvien jaunākiem cilvēkiem – 20–54 gadu vecumā jauni ādas melanomas gadījumi atklāti vidēji 58 cilvēkiem ik gadu, citi ļaundabīgi ādas audzēji – vidēji 126 cilvēkiem ik gadu. Sievietēm tie tiek diagnosticēti biežāk nekā vīriešiem.
No 2012. līdz 2021. gadam Latvijā ik gadu no ādas melanomas miruši vidēji 72 cilvēki, no citiem ļaundabīgajiem ādas audzējiem vidēji 58 cilvēki.
2022. gadā no ādas melanomas miruši 69 cilvēki, no citiem ļaundabīgajiem ādas audzējiem – 53 cilvēki.
Izplatītākie ādas vēža veidi
Melanoma
Mazāk sastopama, bet visbīstamākā forma. Melanoma izskatās kā dzimumzīme, kas aug un mainās. Tā var veidoties jau no esošas dzimumzīmes, kā arī attīstīties uz iepriekš neizmainītas ādas jebkurā ķermeņa vietā.
Bazālo šūnu vēzis
Visbiežāk rodas uz tām ķermeņa daļām, kas vairāk pakļautas saules iedarbībai, piemēram, uz sejas.
Plakanšūnu vēzis (karcinoma)
Tas var attīstīties jebkurā ķermeņa vietā. Parasti tas parādās kā sārts, iekaisis ādas plankums, kas klāts ar zvīņām. Retāk tas izskatās pēc ilgi nedzīstošas čūlas vai kreveles.
Pazīmes, kas varētu liecināt par ādas vēzi:
- parādījies jauns pigmentēts veidojums;
- notikušas iepriekš esoša pigmentēta veidojuma formas (simetrijas), krāsas, izmēra (visbiežāk palielinās), malu (robežu), virsmas izmaiņas;
- uz ķermeņa parādījies ādas veidojums, kas ilgstoši ir sāpīgs, jutīgs, niez, periodiski asiņo un pārklājas ar kreveli, ir izveidojušās čūlas vai brūces, kas nedzīst;
- ādas veidojumi, kas zvīņojas un nedzīst pēc ārstēšanas.
Avots: SPKC
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
