“Mēs taupām siltumu!” saka Ezerkrasta sākumskolas 3.a klases bērni. Ezerkrasta sākumskola ir ieguvusi EKO skolas nosaukumu, šajā mācību iestādē bērni kopā ar skolotājiem apzina, kā taupīt enerģiju un citus resursus, kā pašiem dzīvot zaļi.

 3.a klases bērni kopā ar savu audzinātāju Aldu Balčus uz palodzes audzē puķu stādus, jo viņi visi piedalās akcijā, kuras laikā no zēnu un meiteņu izaudzētajiem stādiem iekops puķu dobes pilsētas skvēros. Klase ir aktīvākā skolas dabas pulciņa dalībniece. Tāpat bērni savas zināšanas pauž arī dažādos konkursus, kuros atbild uz jautājumiem un uzzīmē savu priekšstatu par doto problēmu un tās risināšanas veidiem. Bērni piedalījās, piemēram, akcijā “Mēs taupām siltumu”. Tajā viņi atbildēja uz jautājumiem, kā var saglabāt siltumu telpās, kā var ietaupīt siltumu vecā mājā un kā – jaunuzbūvētā ēkā, kā arī uzzīmēja, kā viņi mājās un skolā rūpējas, lai siltums, kā saka, neizkūp gaisā.

Liene Tīde uz jautājumiem atbildējusi, ka vecās mājās var sildīties, iekurinot krāsni vai kamīnu, bet noteikti ir jāieliek jauni logi un uz ārdurvīm jāuzliek polsterējums, lai var saglabāt siltumu iekštelpās. Anna Auptmane uzzīmējusi, ka mājai aplikta šalle un jumtu rotā silta cepure. Bet tas tā, mazliet pa jokam, toties viņas klases biedri Edvarts Lejnieks, Ralfs Balceris, Kristers Lībeks, Roberts Buliņš un Rūdolfs Kuncītis pavisam nopietni dalās atziņās, kā taupīt siltumu savās mājās un skolā. Viņu klases audzinātāja A. Balčus atceras, kā skolā izskatījās pirms siltināšanas, kad te bērnudārza vietā ierīkoja izglītības iestādi, kurā mācās sākumklašu bērni.

“Šie bērni jau nezina, ko nozīmē, ka mājai ir veci logi, viņi te ienāca, kad ēka jau bija siltināta. Mums logi bija pavisam izkurtējuši, pa visām spraugām nāca iekšā vējš un sals. Durvis bija caurumainas. Mēs ar iepriekšējo klašu skolēnu vecākiem kopā strādājām, lai aizdrīvētu šķirbas,” pastāstīja skolotāja.

Roberts arī ir dzirdējis, ka tad, kad viņš vēl te nemācījās, skolā nav bijuši ne tik labi logi, ne tik kārtīgas durvis, un vecāki kopā ar skolēniem nākuši un taisījuši ciet šķirbas. “Tagad mums ir jauni logi un durvis, un vēl jauna ventilācijas iekārta,” Roberts norāda uz griestiem. Vēl viņš pastāsta: “Ja mūsu klasē paliek pārāk karsts, tad mēs noejam lejā pie saimnieka un sakām, lai samazina siltuma piegādi. Mēs varam noteikt, cik mūsu klasē ir silts, jo pie skolotājas kabineta durvīm ir termometrs, un optimālā temperatūra klasē mums ir 22 grādi.”

Edvarts parāda savu zīmējumu, kurā attēlotas dzīvojamās telpas. Viņš pat pierakstījis klāt paskaidrojumus, ka aukstā laikā nevajag durvis uz ārpusi daudz virināt, ka logi jātur cieši aizvērti un ka nevajag grozīt uz priekšu un atpakaļ siltuma regulatoru pie radiatoriem. Bet Ralfs dod padomu: “Ja ir auksti, tad vajag vingrot un tā sasildīties!” Kristers pastāsta, ka viņš dzīvo siltinātas mājas 2. stāvā un ka mājās vecāki saka: “Tagad par siltumu jāmaksā mazāk!” Siltinātā daudzstāvu mājas dzīvoklī dzīvo arī Ralfs, bet Rūdolfa māju vēl tikai grasās siltināt.

Rūdolfs dalās pārdomās, ka vajag nosiltināt māju, taču siltumu un omulību var sarūpēt arī ar kamīnu. Zēns raugās nākotnē un uzskata, ka der uzstādīt saules baterijas, bet enerģiju ražot ar vēja ģeneratoru.

Daina Meistere,
“Kurzemes Vārds”

Egona Zīverta foto
Ezerkrasta sākumskolas 3.a klases dabas pulciņa dalībnieki (no kreisās) Rūdolfs Kuncītis, Roberts Buliņš, Kristers Lībeks, Ralfs Balceris un Edvarts Lejnieks.