Lai gan Liepājas pašvaldībā vēl nav skaidrs, vai valsts apstiprinās kredītu bijušā sadzīves pakalpojumu nama atjaunošanai Peldu ielā 5, tomēr būvdarbu līgums ar akciju sabiedrību “UPB” šomēnes ir parakstīts, uzzināja “Kurzemes Vārds”. Pašvaldības izpilddirektors Ronalds Fricbergs sacīja, ka līgums parakstīts “ar cerību”, ka līdzekļi tiks saņemti.

Gatavojoties būvdarbiem, “UPB” jau daļēji iežogojis ēku. Piecstāvu māju Peldu ielā 5 pašvaldība grasās atjaunot, izmantojot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļus, kurus pilsēta plāno saņemt, ieviešot energoefektivitātes projektu. Tā kopējās izmaksas būs ap 5,5 miljoniem eiro, no tiem 2,8 miljoni eiro ir attiecināmās izmaksas. Savukārt par ERAF līdzekļiem (divi miljoni eiro) tiks atjaunots jumts, sakārtotas fasādes, logi, pirmā stāva grīda, ierīkota efektīva apkures sistēma – viss, kas ietekmē energotaupību, skaidro pilsētas Attīstības pārvaldes projektu vadītājs Agris Saule. Bet pašvaldība būvdarbu pasūtījumā iekļāvusi arī pirmo triju stāvu telpu atjaunošanu un nama apkārtējās teritorijas labiekārtošanu. Divi stāvi paliks neizbūvēti. Būvdarbu līguma cena ir 4,507 miljoni eiro, neskaitot pievienotās vērtības nodokli. Sagaidāms, ka augustā Centrālā finanšu līgumu aģentūra varētu apstiprināt projektam vajadzīgo ERAF un valsts līdzfinansējumu. Bet kopumā nama atjaunošanā liela ir tā saukto neattiecināmo izdevumu daļa, tādēļ, lai iecerēto realizētu, pašvaldībai būtu nepieciešams kredīts apmēram 3,5 miljonu eiro vērtībā no Valsts kases. Taču, kā “Kurzemes Vārds” jau rakstīja, valsts ir nobremzējusi pašvaldību aizņemšanos, un pašlaik nav zināms, vai un kad Liepāja šādu kredītu saņemtu.

Kā šādā situācijā varēja parakstīt būvdarbu līgumu? R. Fricbergs, kurš to parakstījis, skaidro, ka tas ar uzņēmumu “UPB” ir pārrunāts: “Mēs avansu nemaksāsim. Sākotnēji tas pats gatavs finansēt darbus. Ceram, ka gada beigās ES projektam dotais avanss būs apgūts un tad arī tiksim pie kredīta. Jācer, ka valstij atradīsies nauda Eiropas projektu kreditēšanai. Gan jau nauda pievilksies klāt. Esmu optimists.” Bet ko pašvaldība darīs tad, ja valsts tomēr kredītu nedos? R. Fricbergs skaidro, ka tad “būs jāskatās uz pilsētas budžetu”. Tādā gadījumā nāksies pirmo triju stāvu pārbūvi finansēt no pilsētas naudas maka gan šogad, gan nākamgad, pašvaldībai atsakoties no kādiem citiem izdevumiem. Taču R. Fricbergs uzskata, ka tāda varbūtība ir maza, turklāt “mēs arī nevaram gaidīt, zinot, ka būvniecības cenas nemitīgi paaugstinās”.

Būvdarbiem atvēlēts gads, bet “UPB” solījis darbus paveikt desmit mēnešos, teic A. Saule. Pēc atjaunošanas namā atgriezīsies Nekustamā īpašuma pārvalde. Plāno, ka uz Peldu ielu pārcelsies arī Izglītības pārvalde, bet pilnībā telpu aizpildīšanas plāns nav skaidrs.

Būvdarbu konkursā piedalījās trīs pretendenti. No tiem “UPB” piedāvājums bija visdārgākais. Taču gan piegādātāju apvienības “SCM” un “ARMS”, gan firmas “UPTK” piedāvājumu pilsētas Iepirkumu komisija noraidīja, atzīstot, ka tajos ir atsevišķas neatbilstības konkursa prasībām. Zaudētāji Iepirkumu komisijas lēmumu nebija pārsūdzējuši.