Ar sniegu šoziem būs pašvaki, atzīst sinoptiķi. Nelielas cerības ir uz gadumijas nakti un pēc tam uz februāri. Tikmēr skvēros zied mārpuķītes un ceriņi briedina zaļus pumpurus.

Janvārī temperatūra turēsies divus trīs grādus virs normas, piesalt Liepājas pusē varētu gadumijā, bet dienā termometra stabiņš diez vai kritīsies zemāk par nulli, stāsta Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Prognožu nodaļas vadītājs Andris Vīksna. Plāna sniega sega varētu izveidoties, bet tā ātri vien zudīs.

Slapjdraņķis, slapjš sniegs – sinoptiķis iezīmē tālāko. “Cik tālu varam droši prognozēt – pēc īstas, stabilas ziemas neizskatās.” Cerība esot uz februāri, kad atnāks kāds anticiklons. “Neticu, ka būs pavisam bez sniega un sala,” A. Vīksna optimistiski piebilst.

Decembra beigās gaisa diennakts vidējā temperatūra Latvijā visbiežāk turējusies –5 līdz +3 grādu robežās. Šogad decembris bija neierasti silts, tā otrajā dekādē vidējā temperatūra kopumā pārsniegusi normu par 4,7 grādiem, ziņo meteo.lv.

Mednieku un dārzkopju vērojumi visā Latvijā arī rāda, ka šī ziema būs silta un vienmērīga, raksta aģentūra LETA. Zīmes ir, piemēram, vienmērīgi gluda liesa nomedītai mežacūkai un sliekas, kas vēl nav paslēpušās zemē.

“Sākam jau pierast, tas, ka janvārī aug gailenes, vairs nav nekāda sensācija,” pasmaida Latvijas Dabas muzeja Botānikas nodaļas vadītāja Inita Dāniele. Protams, augiem vajag miera periodu – ja ķirsis uzzied tagad, tad vasarā diez vai tas vairs tik sparīgi ziedēs. “Būs mazāk spēka augiem, bet mēs jau nevaram to ietekmēt!” botāniķe piebilst, ka siltas ziemas bijušas visos laikos. Un klimats pa reizei mainījies itin dramatiski, turklāt nebūt ne vienmēr par to atbildīgs bijis tikai cilvēks ar savu darbību. Bet daba spēj pielāgoties pārmaiņām.

Vai silto ziemu ietekmē augu valsts Latvijā mainās? Pašlaik aizsargājamo vērtību sarakstā ir vesela rinda augu, kas uz izzušanas robežas skarbo apstākļu dēļ. Tāda ir, piemēram, efeja un parastā īve. Maigākas ziemas tiem nāks tikai par labu. Vai nu vieglāk panesamo laika apstākļu vai arī citu iemeslu dēļ brīvā dabā turpina iedzīvoties kultūraugi no dārziem. “Bet Latvijā jau vispār visi augi ir ienākuši – pēc leduslaikmeta taču nebija nekā,” Botānikas nodaļas vadītāja pasmaida.

Uzziņai
Latvijā visaukstākie Ziemassvētki ir bijuši 1996. gadā, tad diennakts vidējās gaisa temperatūras pārsvarā bija –14 līdz –19 grādu.
Vissiltākais Ziemassvētku laiks ir bijis 1974. gadā. Tad diennakts vidējās gaisa temperatūras visā Latvijā bija +2 līdz +5 grādi.
Neparasti silts bija 2006. gada 24. decembris, kad gaisa temperatūra piekrastē sasniedza +6 – +7 grādus.
Abos šajos gados Ziemassvētku laikā sniega Latvijā nebija nekur.
Baltijas jūras piekrastē, kur vēl jūtama jūras vasarā uzkrātā siltuma ietekme, sniega sega Ziemassvētkos ir iespējama vidēji 85 gados no 100.

Avots: www.meteo.lv.

Egona Zīverta foto

Maigās ziemas ietekmē sāk mosties augi, tiem šķiet, ka miera periodu jau izdzīvojuši. Taču tāda augu uzvedība, tāpat kā siltas ziemas, Latvijā vairs nav nekas neparasts, saka meteorologi un botāniķi.