Četri pakāpieni no pirmā stāva līdz ārdurvīm. Vesels cilvēks tos pārvar dažās sekundēs un pat neievēro. Taču liepājniecei Jeļenai Novikovai un viņas dēlam ratiņkrēslā šie četri pakāpieni ir nepārvarams šķērslis, jo mātei nav pa spēkam viņu nonest un izvest svaigā gaisā. Pacēlāja izbūvei ar pašvaldības piešķirtajiem līdzekļiem vien nepietiekot.

Līdz dēla 15 gadu vecumam ģimene dzīvoja Zaļajā birzē. Kad dēls paaugās, kļuva smagi nest viņu uz trešo stāvu. Ģimene atrada iespēju iegādāties dzīvokli pirmajā stāvā “Laumas” rajonā. “Vērsāmies Sociālajā dienestā, lai palīdz mums labiekārtot izeju no kāpņu telpas, lai mēs ik dienu varētu ar dēlu doties pastaigā. Dienests pieaicināja citas institūcijas, visu aprēķināja un piedāvāja mums izveidot nobrauktuvi. Uzrakstīju iesniegumu, viss it kā sākās. Taču tad būvnieki paziņoja, ka tas esot ļoti dārgi un būšot ilgi. Labāk viņi ierīkošot pacēlāju. Piekritām, pārrakstījām iesniegumu, bet tad saņēmām paziņojumu, ka ar Sociālā dienesta piešķirtajiem 10 tūkstošiem eiro nepietiek, mums pašiem jāpieliek aptuveni divi tūkstoši. Tādas naudas mums nav,” stāstīja Jeļena.

“Kurzemes Vārds” par J. Novikovas bēdīgo situāciju uzzināja Liepājas Diakonijas centra organizētajā “Laumas” mikrorajona iedzīvotāju kopsapulcē par tēmu “Dzīves apstākļi cilvēkiem ar īpašām vajadzībām savā mājvietā”. 

“Vides pieejamība ir vispārīga problēma, kas jārisina valsts līmenī, mazie cilvēki ir bezpalīdzīgi,” pēc kopsapulces teica M. Urdze. Daudzi rajona iedzīvotāji sūdzējušies par pagalmiem, kas aizņemti ar mašīnām. Māmiņām ar bērnu ratiņiem vai cilvēkiem ratiņkrēslos esot gandrīz neiespējami tikt garām. Taču zeme ir privātīpašumā, pašvaldība neko nevarot darīt. “Stāvoklis ir neapmierinošs,” vides pieejamību raksturoja mācītājs. “Namu apsaimniekotājiem arī nav naudas, pagalmi nekad nebūs prioritāte.”

Likumdošana valstī neparedz publiskas naudas ieguldīšanu privātā sektorā, tie nav pat pašvaldības saistošie noteikumi, ko varētu grozīt, sapulcē skaidroja Komunālās pārvaldes vadītāja vietnieks Ģirts Reinbergs. “Iekškvartāli nepieder pašvaldībai, tā ir 90. gados pieļauta kļūda, ka tie pielikti pie mājas. Pašvaldībai pieder tikai ieliņa, kas iet cauri, tā nevar būvēt ietves un uzlabot piekļūšanu. Nevar arī noteikt privātīpašniekiem prasības, lai tiktu ievērotas sabiedriskās intereses.”

Siļķu ielas namu iemītnieces īpaši sūdzējās par automašīnu novietošanu pagalmos. Siļķu ielas 19. nama ieejas esot bloķētas, ar ratiņiem nevar tikt iekšā. Dzintra Babahina norādīja, ka mašīnas dienu un nakti stāv šajā ielā. Tur kursē 11. autobuss. “Mašīnu dēļ tas nekad nevar pieturā apstāties, pabrauc tālāk. Man ar celi ir problēma, es nevaru izkāpt, jo augstu. Citreiz šoferis pīpina, ja mašīnā kāds sēž iekšā. Tur ir dzērienu veikals. Kas piebrauc, stāv ilgu laiku,” sūrojās seniore.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 9. aprīļa numurā.

#kvards-20190409-05#