Visskumjāk, ja ar smaku jācīnās arī bērnistabā. Daļa smēķētāju iesaka nemeklēt kašķi un aizvērt logus. Vai tas ir godīgi?

Vasarā pa logu, ziemā pa šahtu

Aktualizēt šo problēmu redakciju rosināja liepājniece Daina (vārds mainīts), kura dzīvo vienā no Ezerkrasta daudzstāvu namiem.

Sieviete audzina mazu bērnu, un šovasar viņai sanācis vairāk laika pavadīt dzīvoklī. Istabas vēdinot, mājoklī regulāri ieplūst cigarešu dūmi.

“Principā nav tāda laika, kad var izvedināt telpas, jo mājas iedzīvotāji smēķē gan rītos, gan pa dienu un vakaros, pat vēlās nakts stundās, faktiski ik pēc 10–15 minūtēm,”

viņa saka.

Daina spriež, ka kaimiņos pīpētāji ir vairāki. “Mums apkārt ir māju kvadrāts, un balkonu, no kuriem manā dzīvoklī var nonākt dūmi, ir daudz. Turklāt mana dzīvokļa logi vērsti tikai uz mājas vienu pusi, līdz ar to nevaru telpas izvēdināt ar caurvēja palīdzību.”

Liepājniece norāda, ka smēķu dūmu smaku spiesta paciest arī ziemā, kad tā dzīvoklī iekļūst pa ventilācijas šahtu.

Konfliktēt ar kaimiņiem sieviete nevēlas, taču problēmu aktualizējusi, savas mājas kāpņutelpā pieliekot zīmīti. Tā gan ātri pazudusi.

Nama apsaimniekotājam Daina par kaimiņiem pīpmaņiem nav sūdzējusies, arī policijai nav ziņojusi. “Saprotu, ka smēķētājiem ir tiesības pīpēt, bet man arī ir tiesības uz svaigu gaisu,” teic daudzstāvu mājas iedzīvotāja.

Pīpētāju un nesmēķētāju fronte

“Kurzemes Vārds”, vēlēdamies uzklausīt pēc iespējas vairāk iedzīvotāju viedokļu, feisbukā aicināja liepājniekus pastāstīt par savu pieredzi, kā sadzīvot ar smēķējošiem kaimiņiem.

Īsā laika posmā šis rosinājums izpelnījās vairāk nekā 130 komentāru – izteicās gan pīpmaņi, gan nesmēķētāji.

“Atrisināt problēmu ir viegli! Vai nu sāc pīpēt kā pārējie, vai pārvācies uz laukiem!” –

spriež Mārtiņš. Zintis savukārt raksta: ”Cigarešu dūmi traucē, bet Liepājā ir tik daudz tehnikas, no kā nāk dūmi ātrā, un tas nav augs, kas kūp, bet gan degviela. Tas jūs netraucē dzīvot?”

Šis jautājums raisīja strīdu ar Uldi, kurš oponē: ”Transports ir tas, ar ko jāsadzīvo, jo citādāk nevar. Ja nebūtu transporta, apstātos viss, pilnīgi viss, bet, ja nesmēķēs, neapstāsies nekas. Starpību jūtat?”

Vendija, iesaistoties diskusijā, pauž: ”Ir ir riebīgi, bet nu ko darīt, atveru logu, un bērniem jāelpo cigarešu smaka.” Anrijs uz to atbild: ”Neveriet vaļā logu!” Bet Vita aizrāda:

”Riebīgi ir tas, ka paši vecāki pīpē, stumjot bērnu ratiņus.

Tikai paši it kā nepīpētāji ir tie pareizie! Mani tas netraucē, arī pīpētājs ir cilvēks, ne jau viņš jums dūmus pūš sejā. Ja gribas kasīties, ejiet uz privātmāju dzīvot vai uz mežu. Tur bēdu nebūs. Tad jau uz ielas jums arī traucē pīpētāji?”

Atbildi parādā atkal nepalika Uldis: ”Lūdzu izdalīt visiem nesmēķētājiem, kas dzīvo dzīvokļos, pa privātmājai, nodrošiniet viņus ar darbu tajos laukos, mežos, ar transportu un citām lietām. Problēma ir tāda, ka cilvēki ir neiecietīgi, ir egoisti un nerēķinās ne ar ko, tā teikt iet pāri līķiem. Gribas pīpēt, lūdzu, ieslēdzies, nelaid ārā to kaifu no tās telpas, kur dzīvo.

Teikšu tā, nav patīkami, ka tavs dzīvoklis ož pēc cigarešu dūmiem, nav patīkami, kad ienes bērnu drēbītes, kuras žāvējās uz balkona, un tās ož pēc dūmiem.

Protams, novēlu visiem, lai būtu māja laukos, mežā vai pie jūras, bet realitātē ir pavisām citādi. Piekrītu par smēķējošiem vecākiem, kas stumj ratiņus, bet tā ir viņu padarīšana, atbildība utt.”

Tikmēr Māris raksta: ”Īsts Latvijas patriots smēķē akcīzes cigaretes, lieto akcīzes alkoholu un mašīnā lej akcīzes degvielu. Tātad jums, nesmēķētāji, mūs, smēķētājus, ir jāgodā un jāizrāda cieņa, ka savu veselību ziedojam valsts budžetam un sabiedrības sociālajām vajadzībām.”

Nelāga pieredze ar kaimiņiem pīpmaņiem ir Līgai: ”Dzīvoju 5. stāvā, un balkons ir tieši blakus otram balkonam. Lai arī tad, kad tur ievācās jaunie kaimiņi, cilvēcīgi un laipni izrunājām, ka nebūtu labi, ja man katru reizi, kad viņiem sagribas smēķēt uz balkona, visa istaba smirdētu un, protams, arī izžautā veļa. Palūdzu viņus, lai smēķē otrā pusē – pie loga (jo viņiem ir izeja gan uz balkona pusi, gan pretējā pusē ir logs), vai arī tad, kad mana balkona durvis ir ciet, to viņi labi redz.

Diemžēl cilvēkiem šo lūgumu ņemt vērā izrādījās pārāk grūti, bet policiju saukt nav jēgas – tā kaut ko dara tikai tad, ja pie rokas pieķer.

Atliek vien rēķināties, ka blakus dzīvo cilvēki, kuri ar galvu nedraudzējas. Var jau izdomāt visādas riebeklības, lai kaimiņiem vispār uz balkona negribētos iet, taču karš ar blakus dzīvojošajiem diezin vai ir jaukākais eksistences veids.”

“Viens otram sejā dūmus nepūš”

Evija Zemele, kas apsaimnieko ievērojamu skaitu dzīvojamo māju Liepājā, stāsta, ka pēdējā laikā cilvēki par smēķējošiem kaimiņiem sūdzoties maz, arī paši smēķētāji no balkoniem izsmēķus lejup nemetot diži daudz. ”Protams, ir gadījumi, kad tas raisa nepatiku vai domstarpības, tomēr lielākoties māju iedzīvotāji paši tiek galā ar tādām situācijām,” novērojusi E. Zemele.

Turklāt viņa manījusi, ka smēķētāju skaits kopumā krietni sarucis. ”Liekas arī, ka smēķētāji pa galvas tiesu gudrībā pieauguši, lai gan, sniega segai nokūstot, joprojām atklājas izsmēķi, serpentīni, konfekšu papīri, bez tā nu nekādi, tāpēc jau pavasarī parasti ir tā lielā tīrīšana.

Kopumā mūsu mājās ļaudis sadzīvo un viens otram sejā dūmus nepūš,”

klāsta namu apsaimniekotāja.

Lai pārliecinātos, vai tiešām mūsdienu smēķētāji kļuvuši atbildīgāki, aprunājamies ar sētnieku Dzintaru. Darba gaitās viņš novērojis, ka tas ļoti atkarīgs no konkrētā rajona.

”Šobrīd mans objekts ir Klaipēdas ielas nami, kur šādu nekārtību principā nav. Ļoti reti kāds izsmēķis tiek nepārdomāti izmests. Iedzīvotāji ir atbildīgi, tīrīgi, paši rūpējas par to, lai būtu apzaļumots, puķes sastādītas.

Esmu strādājis arī “Laumas” rajonā, un tur kārtība atsevišķās mājās ir pavisam cita. Redziet, kā tas ir, viens ir, kādi cilvēki tur dzīvo, otrs – kāda ir apkārtējā vide.

Nomaļākās vietās un sētās biežāk ir kāda pulcēšanās, pasēdēšana, līdz ar to gružu vairāk.

Tāpat ir cilvēki, kuri vienkārši nav paraduši vākt aiz sevis, jo pieaugušā vecumā dzīvo ar vecākiem, vecvecākiem. O. Kalpaka ielā gan cilvēki seko līdzi kārtībai, pat uzpasē, lai sētnieks nezāles starp flīzēm izravētu, kur nu vēl lai paši gružotu,” novērojumos dalās sētnieks.

Stāsta, ka agrāk “Laumas” rajonā mēģinājis izlikt nelielus spainīšus ap māju, lai smēķētāji varētu tos izmantot kā atkritumu tvertnes, tomēr ne vienmēr tie tikuši izmantoti godprātīgi. ”Iznāk no dzīvokļa ar atkritumu maisiņu un nemaz līdz konteineram neaiznes, iemet tajā pašā spainītī, un viss – tur ir pilns. Sanāk vairāk sliktuma nekā labuma,” saka Dzintars.

Vispirms aizrādi, tad fotografē

Liepājas Pašvaldības policija sūdzības par kaimiņiem smēķētājiem saņēmusi gan izsaukumos, gan iesniegumos.

“Šī gada laikā, balstoties uz iedzīvotāju iesniegumiem, esam uzsākuši deviņus administratīvā pārkāpuma procesus. Ja fiksēts gadījums, ka persona smēķē uz balkona vai lodžijas, ir jāliek tai saprast, ka tādas darbības traucē, respektīvi, jāaizrāda. Pēc tam, lai Pašvaldības policija varētu rīkoties likumā paredzētajā kārtībā, nepieciešami pierādījumi (foto, video vai liecinieki) un iesniegums.

Mūsu pieredze rāda, ka, saņemot sodu, pārkāpumi vairs neatkārtojas.

Ja ir visi nepieciešamie materiāli, saukt personu pie atbildības izdodas veiksmīgi,” stāsta Liepājas Pašvaldības policijas pārstāve Elva Lubāne.

Likums neaizliedz smēķēt dzīvokļos, taču policijas pārstāve norāda, ka tas nemaina faktu, ka pīpēšana mājoklī ir bīstama, jo rada augstu ugunsgrēka risku.

“Personām, smēķējot dzīvoklī, dūmi pa ventilācijas šahtām nonāk citos dzīvokļos, taču noskaidrot, kurā dzīvoklī tiek smēķēts, ir sarežģīti.

Līdz ar to palīdzēt vai ieteikt risinājumu ir ļoti grūti,” viņa atzīst.

Visbiežāk smēķēšanas pārkāpumi Liepājā fiksēti sabiedriskās vietās – parkos, autobusu pieturās, skolu un medicīnas iestāžu (sevišķi Liepājas Reģionālās slimnīcas) teritorijās.

Kad likumsargi pīpētājiem vaicājot, kāpēc šādu pārkāpumu veic, visbiežāk viņi skaidro, ka neesot zinājuši par šādiem noteikumiem.

Vēl pārkāpēji minot, ka nereti neatļautā vietā pīpējuši, jo blakus esošai atkritumu tvertnei ir izsmēķu nodalījums, kas liek nojaust, ka šeit smēķēt atļauts. “Taču autobusu pieturās cilvēki smēķē, jo uzskata, ka, ja viņš pieturvietā atrodas vienatnē, tad nevienu netraucē, vai, ja līst lietus, tad nevēlas ārā liedēties,” pastāsta E. Lubāne.

Kur tad dūmu pilsētā var uzvilkt, neriskējot saņemt sodu? Ārpus autobusu pieturvietu nojumēm vai ar nelielu distanci no tām, pārvietojoties pa ielu, speciāli ierīkotās smēķētavās u.c., uzskaita Liepājas Pašvaldības policijas pārstāve, piebilstot:

“Te jāatceras, ka smēķēšana ietekmē arī blakus esošo cilvēku veselību, tāpēc jāievēro distance, lai neradītu draudus viņu veselībai.”

Viņa arī atgādina, ka Liepājā sabiedrības informēšanai izveidota interaktīva karte, kur redzami būtiskākie sabiedriskās kārtības noteikumi, arī vietas, kur aizliegts un kur atļauts (ja citiem nav iebildumu) smēķēt. Karte kopš augusta integrēta lietotnē ”Liepājas pilsēta”.

Bērniem dūmi nav jāelpo

Edgars Pohevičs, nesmēķē jau 20 gadus

Ņemot vērā to, ka dzīvoju privātmājā, kaimiņu smēķēšana mani absolūti netraucē un nesatrauc. Spēju gan iedomāties, cik traucējoši ir dzīvokļu mājās. Ja smēķē kaimiņš, kurš dzīvo stāvu zemāk, dzīvoklī nāk dūmi, savukārt, ja smēķē stāvu augstāk dzīvojošais, tavā balkonā birst pelni.

Pats personīgi to izjūtu kā traucējumu, ja, piemēram, smēķētāji ir pie lielveikalu ieejām, te gan ir būtiska atšķirība, vai eju viens vai kopā ar bērniem.

Pēdējais satrauc visvairāk, jo kāpēc gan maniem bērniem būtu jāelpo dūmi?

Domājams, ka konfliktu starp smēķētājiem un nesmēķētājiem nebūtu, ja tiktu ievēroti visi noteikumi. Ja reiz ir noteikumi, ka smēķēt atļauts 10 metrus no ieejas, tad tie būtu jāievēro, tāpat kā nesmēķēt sabiedriskā transporta pieturās, pludmalē un citās sabiedriskās vietās.

Kad pats esi smēķētājs, tev, protams, neliekas, ka tu kādam traucē, bet, kad atmet, pirmajā brīdī tev vēl patīk atrasties dūmos, taču vēlāk tev tas sāk traucēt, un beigu beigās tu kļūsti neitrāls.

Vissvarīgāk būtu no smēķēšanas ietekmes pasargāt bērnus.

Ne mazāk svarīgi ir tas, kur nonāk izsmēķi. Pats esmu padomju laika bērns, kad īpaši netika piedomāts pie tā, kur tu nomet autobusa talonu vai ko citu. Jā, tagad mums ir gružkastes visapkārt, tomēr sliktie ieradumi mainās ļoti lēni.

Nereti izsmēķis lido gružkastes virzienā pat nenodzēsts un kaut kur blakus arī nokrīt. Pa braucošas mašīnas logiem met ārā izsmēķus.

Pats smēķēju laikā, kad ”Quattro” paciņa maksāja 40 santīmus, tolaik vēl teica – redzēsiet, būs laiks, kad paciņa maksās 2 vai 3 latus.

Šķita nereāli. Es gan neteiktu, ka smēķēšanu atmetu finansiālu apsvērumu, veselības vai kāda īpaša iemesla dēļ, vienkārši tai pazuda jēga.

Jā, uzsmēķēt un iedzert kafiju tolaik bija absolūta bauda, tomēr tālāk sevi tajā visā neredzēju.

Cigarešu smēķētāju skaits šobrīd ir sarucis, tomēr kā fotogrāfs pasākumos esmu novērojis, ka lielākā daļa ir pārgājuši uz alternatīvām – Iqos, Salt. Tie dūmi nav tik kodīgi, pieļaujams, ka tas kaimiņiem rada mazāk bažu.

Uzziņai

Aizliegts smēķēt:

> bērna un grūtnieces klātbūtnē;

> izglītības iestāžu, izglītības iestāžu dienesta viesnīcu un audzināšanas iestāžu telpās un šo iestāžu lietošanā esošajās teritorijās;

> ārstniecības iestāžu, sociālās aprūpes un rehabilitācijas institūciju, ieslodzījuma vietu telpās un vietās, kurās tiek ievietotas un uzturas aizturētās personas, kā arī šo iestāžu teritorijās, izņemot vietas, kas speciāli ierādītas smēķēšanai.

> tuvāk par 10 metriem no ieejām ēkās vai būvēs (arī uz ārējām kāpnēm un lieveņiem), kur izvietotas valsts pārvaldes iestādes un kapitālsabiedrības, kurās vairāk nekā 50% kapitāla daļu (akciju) pieder publiskai personai. Šajās vietās izliek informatīvus uzrakstus vai simbolus par smēķēšanas aizliegumu;

> sabiedriskā transporta pieturvietu nojumēs un uz peroniem;

> daudzdzīvokļu dzīvojamo māju kāpņu telpās, gaiteņos un citās koplietošanas telpās;

> uz daudzdzīvokļu dzīvojamo māju balkoniem un lodžijām, ja kāds no mājas iedzīvotājiem pret to pamatoti iebilst;

> darbavietās darba un koplietošanas telpās, izņemot telpu, kas speciāli ierādīta smēķēšanai;

> publiskās ēkās, būvēs un publiskās telpās. Šis aizliegums neattiecas uz publiskās ēkās esošajiem dzīvokļiem;

> sabiedrisko transportlīdzekļu, taksometru un tādu kuģu, kuri kā pakalpojumu īsteno pasažieru pārvadājumus, salonos, kabīnēs un kajītēs. Tālsatiksmes vilcienos un kuģos var būt atsevišķi vagoni vai kajītes, kas paredzēti smēķētājiem;

> valsts vai pašvaldību iestāžu īpašumā vai turējumā esošos transportlīdzekļos;

> sporta un citu publisku pasākumu laikā stadionos un citās norobežotās teritorijās, izņemot vietas, kas speciāli ierādītas smēķēšanai;

> bērnu atpūtas un rotaļu laukumos;

> parkos, skvēros un peldvietās, izņemot vietas, kas speciāli ierādītas smēķēšanai;

> kafejnīcās, restorānos un citās sabiedriskās ēdināšanas vietās, izņemot vasaras (āra) kafejnīcas, kurās atļauts smēķēt tikai vietās, kas speciāli ierādītas smēķēšanai;

> jebkurā citā šeit neminētā publiskā vietā citas personas klātbūtnē, ja šī persona pret to iebilst.

> Šogad no janvāra līdz septembrim Liepājā kopumā par smēķēšanas ierobežojumu pārkāpšanu uzsāktas 284 administratīvās lietvedības.

> Par šo pārkāpumu piemēro brīdinājumu vai naudassodu līdz 20 naudas soda vienībām (1 naudassoda vienība 5 eiro).

Avots: “Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likums”; Liepājas PP

Es domāju tā: Vai jums traucē jūsu kaimiņi?

Biruta Krone – pensionāre:

– Nekādā gadījumā. Man ļoti patīk mani kaimiņi, mūsu attiecības ir tiešām labas. Ar visiem vienmēr sasveicinos. Ar vienu savu kaimiņieni draudzējos jau ilgus gadus. Pa visiem šiem gadiem neviens nekad nav traucējis.

Biruta Plūksne – pensionāre:

– Kaimiņi netraucē. Nesen ievācos jaunā dzīvesvietā, un pagaidām ne par vienu nevaru sūdzēties. Atmosfēra mājā ir ļoti laba, visi draudzīgi. Protams, jaunajā dzīvesvietā dzīvoju salīdzinoši īsu periodu, bet nedomāju, ka ar laiku kas mainīsies.

Gundars Straume – šobrīd darba meklējumos:

– Es ar saviem kaimiņiem komunicēju ļoti reti, bet neviens vēl nekad nav traucējis. Dzīvoju ļoti mierīgā rajonā – Jaunliepājā. Arī mūsu daudzdzīvokļu māja ir ļoti mierīga un klusa. Līdz šim tiešām nav bijis nekā tāda, par ko sūdzēties.

Patrīcija Ozola – Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas audzēkne:

– Man kaimiņi netraucē, nav arī bijis iemesla par kādu sūdzēties. Es īstenībā neesmu liepājniece, bet tagad mācoties dzīvoju Dzintaru ielā, kas ir ļoti klusa. Pārsvarā tur ir privātmājas, tāpēc varbūt nevienu nedzirdu. Man nav nekādu pretenziju pret kaimiņiem.

Ilze Vasermane – pirmsskolas izglītības iestādes ”Liepiņa” skolotāja:

– Mums ar kaimiņiem ir tiešām ļoti labas attiecības. Es dzīvoju divstāvu mājā, kur visiem ir vienas ieejas durvis, katrā stāvā tikai viens dzīvoklis. Līdz ar to nav jau nemaz tik daudz kaimiņu, ar kuriem būtu jāsadzīvo. Mani tagadējie kaimiņi ir arī vieni no maniem labākajiem draugiem.