Tilta pašreizējā nestspēja nav zināma
Pēdējos gados Liepājā strauji palielinājies transportlīdzekļu skaits. Pēc satiksmes reorganizācijas Tramvajtilta abās pusēs un kustības nodrošināšanas pa to četrās joslās sastrēgumstundās tilts ir pilns ar tramvajvagoniem, autobusiem un vieglajām automašīnām. “Kurzemes Vārds” izvirzījis versiju, ka 1960.gadā uzbūvētais tilts nav projektēts tik lielai slodzei un vairs nav drošs. Pētījumā laikraksts noskaidro, cik ticama ir šī versijai.

Tilts pār Tirdzniecības kanālu uzbūvēts pēc 1957.gadā projektēšanas institūta “Latgiprogorstroj” izstrādātā projekta. Liepājas laikraksts “Komunists” savulaik rakstīja, ka tiltu atklāja 1960.gada vasarā un pārbaudīja ar 13 smagajām mašīnām, kas piekrautas ar zemi, akmeņiem un granti. Tilts 90.gadu sākumā tika slēgts rekonstrukcijai. Pēc rekonstrukcijas RTU eksperti tiltu pārbaudīja ar slogošanu. Pamatojoties uz apsekošanas, pārbaudes un analītisko aprēķinu rezultātiem, secināja, ka tilta pār Tirdzniecības kanālu visu laidumu konstrukciju nestspēja pēc rekonstrukcijas ir pietiekama. Bet kādu slodzi Tramvajtiltam reāli jāiztur šodien?

Uz tilta var uzbraukt 200 tonnu

Tā kā smagajām automašīnām pa Tramvajtiltu ir liegts pārvietoties, smagākie transportlīdzekļi ir tramvajs un autobusi. Uzņēmumos “Liepājas tramvajs” un “Liepājas Autobusu parks” “Kurzemes Vārds” noskaidroja, ka viena tramvaja pilna masa, kas ir pilns ar pasažieriem, var sasniegt 20 tonnu. Pilsētas autobuss sver vairāk nekā 16 tonnu, bet tā saucamā garmoška – gandrīz 25 tonnas. Ņemot vērā tilta garumu un uz tā satilpstošo tramvajvagonu, autobusu un automašīnu masu un gabarītus, var aplēst, ka tiltam sastrēgumstundās var nākties turēt arī 200 tonnu lielu kopējo transportlīdzekļu masu. Kāda ir Tramvajtilta nestspēja šodien un kādi darbi tiltam ir veikti no 1994.gada līdz mūsdienām? Diemžēl atbildēt var tikai uz jautājuma otro daļu, jo noteikt to, kāds ir tilta konstrukciju pašreizējais nolietojums, var tikai padziļināta pārbaude.

Liels bija “Kurzemes Vārda” pārsteigums, noskaidrojot, ka ne valstī, ne Liepājas domē neeksistē dokumentēti noteikumi, kas nosaka tiltu pārbaužu biežumu un kārtību. Visa atbildība par tilta pārbaudi, uzturēšanu un kopšanu jāuzņemas pašvaldībai.

Steidzami nepieciešams remonts

“Kurzemes Vārda” rīcībā esošie inspekcijas materiāli, kas tapuši 2007.gada septembrī veiktajā pārbaudē, vēsta, ka tilts ir bēdīgā stāvoklī. Uzņēmums “Ceļu inženieri” sastādījis nepieciešamo remontdarbu tāmi, kuras kopējā summa ir aptuveni 267 tūkstoši latu. Nepieciešamo darbu vidū minēta arī hidroizolācijas izbūve, taču tik nopietni darbi diezin vai ir attiecināmi uz periodisko uzturēšanu. To jau var saukt par tilta rekonstrukciju. SIA “Komunālā pārvalde” valdes priekšsēdētājs Ģirts Reinbergs sacīja, ka inspekcijas slēdziens un darbu tāme ir iesniegta Attīstības pārvaldei iekļaušanai kapitālinvestīciju programmā un finansējuma pieprasīšanai Tramvajtiltam 2009.gadam, bet Jaunajam tiltam, kas ir labākā stāvoklī nekā kaimiņš, 2010.gadam. Tālākais ir deputātu ziņā.

Secinājumi

Apkopojot informāciju par Tramvajtiltu, veiktajiem darbiem un pārbaudēm un aptaujājot tiltu nozares speciālistus, “Kurzemes Vārds” secina, ka 1960.gadā uzbūvētais un 90.gadu sākumā rekonstruētais Tramvajtilts projektēts lielākām slodzēm, nekā tas reāli tiek noslogots pašlaik. Taču vides ietekmē, nepietiekamas aprūpes rezultātā, kā arī palielinoties tilta noslogojumam, nesošās konstrukcijas var būt cietušas. Lai noteiktu tilta pašreizējo nestspēju, būtu jāpasūta padziļināta pārbaude. Pašvaldībai jāparedz līdzekļi un steidzami jāveic periodiskās uzturēšanas darbi.

Plašāk par veikto pētījumu, speciālistu uzklausītos viedokļus un paustās atziņas, lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 14.novembra numurā Inta Graša publikācijā.

Turpinoties nesošo siju korozijas un klāja un ietves betona karbonizācijas procesiem, strauji notiks projektētās tilta nestspējas zaudēšana.