Svētdiena, 28. aprīlis Terēze, Gundega
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Cilvēkam pašam vien būs jācīnās

Cilvēkam pašam vien būs jācīnās
Foto: Egons Zīverts
28.05.2014 07:09

"Kurzemes Vārds"

Atslēgvārdi

Pirmdienas rītā kāda liepājniece pludmalē iepretī Jūrmalas parkam īsā
laikā salasījusi savas simt Kolorādo vaboles. Entomologs Jānis Dreimanis
pieļauj, ka šis varētu būt šo radību veiksmīgais gads. 

Kartupeļu lapgrauži jeb Kolorādo vaboles pārziemojušas zemē apmēram
pusmetra dziļumā, tagad tās ir izrušinājušās ārā un meklē jaunas vietas, kur
apmesties, lai ķertos pie ēšanas un vairošanās. Tādos ceļojumos vaboles var
nolidot pat vairākus desmitus kilometru, stāsta J. Dreimanis. Un lidojuma
laikā vējš tās var iedzīt arī jūrā. Taču šie ir izturīgi kukaiņi un spēj palikt
dzīvi arī pēc izmirkšanas ūdenī. Turklāt strīpainās muguras ļauj tos viegli
pamanīt, tādēļ var šķist, ka to ir daudz salīdzinājumā ar citām, mazāk pamanāmām
sugām.

Nākamais lielais vaboļu vilnis varētu būt sagaidāms augustā, kad būs
izauguši jaunie lapgrauži, kas sāks baroties, lai sagatavotos ziemai.

Kolorādo vabolēm raksturīgi, ka vienu gadu to skaits ir mazāks, bet
citu atkal liels. “Šis varētu būt lielā skaita gads,” saka Latvijas
Dabas muzeja entomologs. Ziemas kailsali tām diez vai pārāk lielu postu
nodarījuši, jo zeme, īpaši ja vēl tā smilšaina, nodrošina ziemotājiem labus,
stabilus un drošus apstākļus.

Par kartupeļu lapgraužiem pieejamā informācija liecina, ka to
ēdienkartē ietilpst nakteņu dzimtas augi. Tomēr Latvijā neesot dzirdēts par
gadījumiem, kad tie būtu ķērušies klāt kaut kam, kas nav kartupeļu lapas. Tās
ēd gan pieaugušas vaboles, gan kāpuri.

Savukārt šos kukaiņus pašus Latvijā vairumā neēd neviens, saka J. Dreimanis.
Ziemeļamerikā, no kurienes tie nākuši, tiem ir dabiskais ienaidnieks – Kolorādo
žubīte. Pie mums tādas žubīšu sugas nav. Te mārītes gan ēd kāpurus un blaktis
vai zeltactiņas notiesā lapgraužu oliņas, bet vaboļu skaita samazināšanā šiem
kukaiņiem nozīme ir neliela. Tāpēc, ja negribas palikt bez kartupeļiem, cīņā ir
jāiesaistās cilvēkam. Līdzekļi – insekticīdi vai nolasīšana ar rokām.

Entomologi uzskata, ka Eiropā šīs vaboles nonāca Pirmā pasaules kara
laikā, kad tās kopā ar franču armijai paredzētu kartupeļu kravu nejauši ieveda
no ASV. Latvijā tās varētu būt nonākušas ap 1958. gadu, ievestas kopā ar
kartupeļiem no Polijas. Pagājušā gadsimta septiņdesmito un astoņdesmito gadu
mijā populāros stāstiņus, ka Kolorādo vaboles kā bioloģisko ieroci uz Padomju
Savienību pa jūru atgādājuši Rietumu imperiālisti, entomologi sauc par aukstā
kara drudžainās ideoloģijas radītu mītu.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz