Svētdiena, 5. aprīlis Vidaga, Aivija, Vija

Cīņā ar azartspēlēm

Cīņā ar azartspēlēm
Foto: Ilustratīvs
30.07.2019 07:06

"Kurzemes Vārds"

Veselības ministrijas (VM) uzdevumā sabiedrības pētnieki Aivita Putniņa, Artūrs Pokšāns un Māris Brants veikuši apjomīgu pētījumu par azartspēļu spēlēšanas, datorspēļu un pārmērīgas interneta lietošanas paradumiem Latvijā. Rezultāti apliecina, ka valstī nepieciešams stingrāks spēļu zāļu, kazino un citu azartspēļu regulējums.

VM arī līdz šim iesaistījusies Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādņu 2019. – 2026. gadam izstrādē, taču, tā kā tagad iespējams ierobežošanas prasības pamatot ar reāliem pētījumā noskaidrotiem datiem, VM papildus līdzšinējiem priekšlikumiem rosinās vēl vairākus noteikumus, kas palīdzētu novērst ar azartspēlēm saistītas problēmas cilvēka garīgajai veselībai un finansiālajam stāvoklim.

Līdz šim ministrija rosinājusi ierobežot azartspēļu pieejamību, informēt sabiedrību par azartspēļu atkarību un paplašināt atkarīgo personu iespējas saņemt palīdzību. Papildus tam sabiedrības veselības uzraugi aicinās Finanšu ministriju azartspēļu pamatnostādnēs iekļaut arī aizliegumu spēļu zālēs smēķēt, nepieciešamību ierobežot piedāvātos bonusus, kā arī samazināt iedzīvotāju kontaktu ar spēļu zālēm.

Ieviešot aizliegumu spēļu zālēs smēķēt, vairumam azartspēlmaņu šī vide vairs nešķistu tik pievilcīga, secinājusi VM. Pētījums pierādījis, ka 31 procents no aptaujātajiem pastāvīgajiem azartspēlmaņiem ir smēķētāji.

Tāpat ministrija uzskata, ka lietderīgi būtu noteikt ierobežojumu azartspēļu spēlēšanas laikā piedāvāt alkoholu par brīvu – tas spēlētājiem ļautu saglabāt kontroli. Pētījuma dati liecina, ka alkohola lietošana cieši korelē ar azartspēļu spēlēšanu – jo biežāk un lielākās devās lieto alkoholu, jo biežāk cilvēks spēlē azartspēles.

Ieteikumu vidū ir arī prasība nodalīt telpas, kurās tiek spēlētas azartspēles, no telpām, kurās tiek sniegti ēdināšanas pakalpojumi. Tas nepieciešams, lai, piemēram, cilvēkam, ieejot pēc kafijas, nebūtu mudinājums doties spēlēt automātus. Tāpat nebūtu iespēja turpat pie spēļu galda ieturēt maltīti, rezultātā samazinātos laiks, ko cilvēks pavada pie spēļu iekārtām.

Galvenie pētījuma rezultāti atklājuši patiešām baisu ainu – 6,4 procenti no aptaujātajiem respondentiem novērtējami kā problemātiski azartspēlmaņi. Attiecinot šos statistikas datus uz visiem Latvijas iedzīvotājiem, varētu apgalvot, ka no azartspēļu (tai skaitā loteriju) atkarības valstī cieš 79 119 personas vecumā no 15 līdz 64 gadiem, no tām vairāk kā 16 tūkstošiem iedzīvotāju problēmas ir smagākajā pakāpē.

Tai pašā laikā Latvijas iedzīvotāji ir kritiski noskaņoti pret spēļu zālēm – 77 procenti no aptaujātajiem ir pārliecināti, ka valstī to ir pārāk daudz. Azartspēļu spēlēšanas vispārēju aizliegumu atbalsta vairāk kā puse aptaujāto – 59 procenti respondentu.

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Aizmirsu paroli