Cīņa par kokiem un suņiem
Sākumā visai emocionālas, taču līdz beigām tomēr diezgan konkrētas bija sarunas un diskusijas, kā arī speciālistu skaidrojumi vakar Liepāja domes lielajā zālē saistībā ar Raiņa parkā jau notiekošo un turpmākajām iecerēm.
Iedzīvotāji satraukušies par jau iesākto, tomēr ar sabiedrības spiedienu pārtraukto koku izzāģēšanu, kā arī par suņu pastaigu laukuma ierīkošanu šajā vietā.
Starp atnākušajiem sabiedrības pārstāvjiem bija gan dabas un kultūrvēsturisko vietu kopēji no “Optimistu pulka”, gan Represēto kluba pārstāvji un citi. Visi ir sašutuši par pagājušajā nedēļā iesākto koku izzāģēšanu Raiņa parkā – tajā vietā, kur iecerēts izveidot suņu pastaigu laukumu. Jau tikšanās sākumā “Optimistu pulka” vadītāja Skaidrīte Solovjova ierosināja nerunāt par darba kārtībā ierakstīto Raiņa parka attīstības koncepciju un apsaimniekošanas priekšlikumiem, bet uzreiz ķerties pie sarunas par nozāģēšanai lemtajiem kokiem. Tomēr pašvaldības speciālistes – Būvvaldes ainavu arhitekte Margarita Kaņevska un Vides un veselības daļas dabas aizsardzības speciāliste Alda Damberga – īsumā ieskicēja šā parka vēsturi un paredzētās pārmaiņas.
Sanākušos sabiedrības pārstāvjus viņu skaidrojumi gan nepārliecināja, jo neesot skaidrs, kāpēc koku izzāģēšana notiek tikai vietā, kur paredzēts ierīkot suņu pastaigu laukumu, nevis visā parkā. Tāpat sanākušos cilvēkus nepārliecināja argumenti, ka koki jānozāģē tāpēc, ka tie aizēno parku, ka tie ir slimi, līki vai citādi, speciālistuprāt, nelietderīgi.
Skaidrību šajos jautājumos mēģināja ieviest Nacionālā botāniskā dārza direktors Andrejs Svilāns, kurš pats ir piedalījies koku novērtēšanā. Viņš sacīja, ka šī dendroloģiskā izpēte būtu notikusi neatkarīgi no tā, vai šajā vietā veidos suņu pastaigas laukumu vai ne. “Retināšana ir normāla stādījumu kopšanas metode,” viņš uzsvēra, skaidrojot katras koku sugas īpatnības, to uzvedību dabā, cīņu par izdzīvošanu un kopšanas īpatnībām. “Raiņa parks ir saaudzis kā mežs, un tas ir jāretina,” speciālistus un pašvaldību atbalstīja arī kokkopējs Vaironds Bitenieks.
Otra tikpat emocionāla sarunas daļa bija par suņu pastaigu laukuma ierīkošanu parka daļā aiz degvielas uzpildes stacijas “Statoil”. Uz diskusiju atnākušie sabiedrības pārstāvji pat izvirzīja hipotēzi, vai tikai tas nav starpposms kādai tālākai iecerei, lai vēlāk šo vietu atzītu par neatbilstošu suņu vajadzībām, privatizētu un izveidotu kādu kafejnīcu vai ko citu. Sanākušie liepājnieki, atbalstot, ka suņu pastaigu laukums ir nepieciešams, tomēr izteica vairākus citus priekšlikumus par to, kur, viņuprāt, tas varētu atrasties. Viena no vietām – turpat netālu: aiz veikala “Depo”. Otra – parka daļā pie Tirgus ielas, bija vēl arī citi piedāvājumi.
Pēc divu stundu ilgām sarunām domes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls apkopoja diskusijā iesniegtos priekšlikumus, kas būšot pamats tālākajam darbam šo jautājumu risināšanā. Tikmēr iesākto koku izzāģēšanu parkā neatjaunos. “Kurzemes Vārds” kādā no laikraksta nākamajiem numuriem turpinās šo tematu.
Kristīne Pastore,
“Kurzemes Vārds”
“Koku izciršana Raiņa parkā ir jāpārtrauc, suņu pastaigu laukumu var ierīkot jebkurā citā vietā,” uzskata Māris Zīders (no kreisās), Arnolds Treide un Guntars Priediens. Domes Vides un veselības daļas galvenā speciāliste Dace Liepniece skaidro: tas, ka šie koki nav saglabājami, ir speciālistu, nevis domes darbinieku lēmums.