Svētdiena, 25. februāris Alma, Annemarija
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Cits pēc cita pazūd gulbji

Cits pēc cita pazūd gulbji
26.09.2006 20:21

0

Uz redakciju bija atnācis liepājnieks Anatolijs Moisejenko un lūdza palīdzēt glābt gulbjus no vietas, kur tos kāds iznīcina. Dabas speciālisti brīdina: cilvēki, neiejaucieties dabas procesos! Dīķis, kur mīt A.Moisejenko zināmie gulbji, atrodas Tosmarē, Laboratorijas ielas galā. Savulaik tur atradās padomju armijas artilērijas noliktavas. A.Moisejenko turpat dienējis un kopš tā laika šo vietu iemīļojis atpūtai. Un novērojis, ka jau daudzus gadus tur apmetas gulbju pāris. Arī šogad, un pārim izšķīlušies četri gulbēni.

Anatolijs regulāri braucis gulbjus barot un priecājies, kā tie aug. Nepatīkams bijis viņa pārsteigums, kad jūlija beigās vecie gulbji pazuda. Tie neparādījās arī nākamajā dienā un ne arī vēlāk. Vīrietis turpinājis braukt pie gulbēniem un tos barot, to pašu darījuši arī vairāki citi cilvēki, kas nākuši pie dīķīša atpūsties. Bet šonedēļ Anatolijam ir pavisam skumji ap sirdi – nupat ir pazudis arī viens no jaunajiem gulbjiem, kas pamazām jau pārvēršas par krāšņiem putniem. “Tie putni ir jāglābj un jāpārvieto uz citu ūdenskrātuvi,” saka Anatolijs. “Acīmredzot kāds tos nogalina un turpinās to darīt, līdz visi putni būs pagalam.”

Liepājas domes Vides daļas vadītāja Dace Liepniece, uzzinot par šo gadījumu, nopūtās un atkārtoja jau daudzkārt teikto, ka šajā gadījumā lielu ļaunumu putniem pirmām kārtām ir nodarījis tieši Anatolijs un visi citi cilvēki, kas tos baroja. “Gulbji ir savvaļas putni, un viņiem pašiem ir jāvar sev sagādāt pārtiku,” viņa sacīja. “Un vesels putns to arī spēj. Taču tikko šajos procesos iejaucas cilvēks, mēs to atradinām no viņu dabiskās vides. Protams, arī putnam ir vieglāk paņemt cilvēku pasniegto maizīti, nekā meklēt pārtiku pašam. Bet tas nozīmē, ka mēs esam izjaukuši viņa instinktu. Šādā veidā cilvēki, vēloties izdarīt labu, nereti izdara sliktu.”

D.Liepniece pieļauj iespēju, ka tieši pieradināšana arī varēja kļūt liktenīga putnu dzīvībām. Tos patiešām varēja iznīcināt cilvēki, jo putni tiem uzticējās, un viņi diemžēl nespēj atšķirt, kurš nāk ar labiem un kurš ar ļauniem nolūkiem. Bet tikpat labi cēlos putnus varēja nogalināt arī meža dzīvnieki, piemēram, lapsas. Un atkal vainīga pieradināšana – putni ne no kā nebaidījās.

“Gulbji turas kopā ģimenē, jaunie seko pieaugušajiem vismaz līdz ziemas beigām,” skaidroja ornitologs Agris Celmiņš. “Pastāv zināma iespēja, ka šie jaunie putni kādā brīdī tomēr izlems pievienoties gulbju bariem ezerā. Ja tas nenotiks, viens padoms varētu būt šos gulbjus noķert un pārvest ezera austrumu krastā, kur iepretī pilsētai ir lielākās ziemotāju koncentrācijas vietas. Tur tad arī tos vajadzētu izlaist.”

Kristīne Pastore,
“Kurzemes Vārds”

Jaunie gulbji tik ļoti ir pieraduši pie cilvēku klātbūtnes, ka, ieraugot Anatoliju, tie droši peld klāt. Tad arī nav grūtību tos noķert.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz