Pēc tam, kad publicējām Pašvaldības policijas velopatruļas darbinieku novērojumus par darbu uz jaunā veloceliņa pagājušajā gadā un brīdinājumu, ka par veloceliņa lietošanas noteikumu pārkāpumiem var saukt pie atbildības, saņēmām zvanu no kāda lasītāja, kas pauda bažas par to, vai pēc esošā regulējuma iespējams konstatēt pārkāpumu.

Amatpersonas atzīst, ka ceļazīmēs ir zināmas nepilnības, taču aicina būt uzmanīgiem un vadīties pēc reālās situācijas.

Iesaka ieviest jaunu apzīmējumu

Apsekojot veloceliņu Jūrmalas parkā, jāsaka, ka lasītājs ir uzdevis pamatotu jautājumu, jo dažās vietās, kur veloceliņu šķērso jau gadiem iemīts gājēju ceļš, nav ceļazīmju vai norāžu, kas apstiprinātu, ka tas ir veloceliņš, un kas, to šķērsojot, brīdinātu cilvēku uzmanīties. Gadījumā, ja tomēr nelaime notiktu, situācija būtu strīdīga. To apstiprina arī Ceļu satiksmes drošības direkcijas Liepājas nodaļas priekšnieka vietnieks Arnis Jekste: ”Vadoties pēc standartiem, savstarpējā priekšrocība saprotamā veidā Liepājā gājēju un velosipēdu ceļa tīklā nav sakārtota. Pēc noteikumiem ir tā, ka, ja pa veloceliņu brauc velosipēdists, priekšroka ir viņam un gājējam nāktos pagaidīt, kamēr viņš aizbrauc, jo gājēju un velosipēdu celiņa šķērsojuma vietās prioritātes nosakāmas analogi kā jebkuras citas brauktuves šķērsojuma vietā, jo veloceliņš – tā arī ir brauktuve. Taču gadījumā, ja nav norādīts, ka tas ir veloceliņš, cilvēks to nevar zināt.”

Lai nenotiktu pārpratumi, A.Jekste aicina gan gājējus, gan velosipēdistus būs uzmanīgiem, jo juridiski pierādīt, kuram šādā gadījumā bijusi priekšroka, būs grūti.

Pilnīgai skaidrībai A.Jekste atbildīgajām personām iesaka vietās, kur veloceliņu šķērso gājēju ceļš, uz seguma uzklāt 941.horizontālo ceļa apzīmējumu, kas informētu par to, ka šis ceļš paredzēts braukšanai ar velosipēdu. Un līdz ar to gājējam tas būtu jāpalaiž. ”Patiesībā par krustojumiem šādas vietas nosaukt nevar, jo neatbilst terminam. Ja uzliktu priekšrocības zīmi gājējam, tas izskatītos jocīgi, velosipēdiem varētu,” piebilda A.Jekste. Drošību šajās vietās celiņu būvētāji, uzturētāji varētu panākt ar citām, cilvēkiem saprotamām informatīvām zīmēm, krāsojumiem uz seguma utt.

”Attiecībā uz juridisko pusi sazinājāmies ar CSDD Ceļu drošības audita daļu. Saprotam, ka ceļu satiksmes noteikumos nav atrunāts kā regulējami/aprīkojami krustojumi, kuros krustojas ceļš, kas apzīmēts ar 415. ceļazīmi ”Gājēju un velosipēdu ceļš” un ceļš/taka, kas nav apzīmēts ar ceļazīmēm, bet pa kuru pārvietojas gājēji. Līdz ar to uzmanīgiem jābūt kā vieniem, tā otriem. Tomēr, neraugoties uz iepriekšminēto, situācija tiek izvērtēta pēc būtības, lai saprastu vai šajos krustojumos ieviest papildus norādes gājējiem, kuri šķērso izbūvēto celiņu, norādot, ka pa šo izbūvēto celiņu pārvietojas ne tikai gājēji, bet arī velobraucēji,” par izveidojušies situāciju sacīja Liepājas Pilsētas domes Attīstības pārvaldes projektu vadītāja Aiga Kļaveniece. Jautājums par papildus norāžu uzstādīšanu gājējiem ir nodots domes transporta komisijai lēmuma pieņemšanai. Visticamāk lēmums varētu tikt pieņemts jūnija mēnesī.

”Arī Rīgā ir līdzīga problēma, tāpēc nākotnē plānots ieviest uz veloceliņiem gājēju pārejas, kas nozīmētu, ka velosipēda vadītājam būtu jādod priekšroka gājējam,” pastāsta CSDD pārstāvis. Šāds risinājums aizgūts no citu valstu pieredzes. A.Jekste atzinīgi izteicās par veloceliņā iestrādātajiem punktveida brīdinājumiem uz dzeltena krāsojuma cilvēkiem ar redzes traucējumiem.

Kam prioritāte? Gājējiem vai velosipēdistiem?

Runājot par 415.ceļazīmi – zilā aplī ietverto gājēja un velosipēda attēlu, kas šobrīd izvietots gar veloceliņu, A.Jekste norāda, ka tā nav īsti atbilstoša: ”Zīme saka, ka tas ir kopīgs velosipēda un gājēju ceļš. Nav noteikta atsevišķa telpa.” Atgādinām, ka par zīmes neatbilstību šā brīža veloceliņam, tam, kā uz tā tiek organizēta satiksme, tika runāts jau pērn. Kā toreiz skaidroja A.Kļaveniece, citādāk rīkoties nav varēts, lai vispār veloceliņu būvētu. Projektu konkurss, kurā Liepājā startējusi, paredzējusi uzbūvēt vai nu tikai veloceliņu, vai jaukto – gājēju un velosipēdistu – celiņu. Līdz ko uzstādītu ceļazīmi ar dalītajiem celiņiem, netiktu nesaņemta no Eiropas atpakaļ vismaz puse no attiecināmajām izmaksām, ja ne vēl vairāk. Minētas prasības Liepājā būs jāievēro piecus gadus. Tikai tad varēs uzstādīt citas ceļazīmes, kas gājējiem un velosipēdistiem palīdzēs labāk izprast, kā pareizi braukt. Vai tā notiks A.Kļaveniece šobrīd nevarēja atbildēt, bet, ja tāda nepieciešamība būs, tad šāda iespēja tiks izskatīta.

Jāpiebilst gan, ja šobrīd uz veloceliņa izvietotu 941.horizontālo ceļa apzīmējumu, kur jau būtu 415.ceļazīme, abas savstarpēji konfliktētu.

Sākotnēji uz veloceliņa problēmas visbiežāk radās tieši tādēļ, ka cilvēkiem nebija skaidrs, pa kuru pusi drīkst braukt ar velosipēdiem, pa kuru – iet gājēji. Tādēļ plašsaziņas līdzekļos tika sākta informācijas kampaņa, lai pamācītu, ka sarkanā joslā ir velosipēdistiem, bet pelēkā – gājējiem. Lai šādu kārtību ievērotu, tika pat ieviestas speciālas Pašvaldības policijas velopatruļas. Gan A.Jekste, gan A. Kļaveniece uzskata, ka iepriekšminētais ir devis rezultātus. ”Cilvēki paši pareizi sadala ceļu, lai gan šādā situācijā juridiski nav iespējams sarkanā bruģa daļu uzskatīt kā velosipēdiem paredzēto brauktuvi,” sacīja A.Jekste, piebilstot, ka tāpēc neaģitē iet un braukt kā pagadās, bet vadīties pēc tā, kā ir domājis būvnieks. Savukārt A.Kļaveniece uzskata, ka arī pateicoties velo norādēm – velosipēdista attēla piktogrammai – sarkanajā bruģī, cilvēki saprot, ka šī daļa domāta braucējiem. ”Pierādījumu tam, ka celiņa lietotāji saprot pa kuru pusi jāpārvietojas gājējiem, bet pa kuru velobraucējiem, nav tālu jāmeklē – to var noskaidrot esot celiņā un aprunājoties ar tā lietotājiem. Protams, izņēmumi ir un būs vienmēr,” sacīja A.Kļaveniece.

”Ja ir sarkanais apzīmējums, uzskatīsim to par veloceliņu un dosim riteņotājiem ceļu līdz brīdim, kad Liepājā tiks uzstādītas 416. vai 417.ceļa zīmes, ar kurām tiek nodalītas atseviķas satiksmes telpas gājējiem un velosipēdu vadītājiem. Bet tajā pašā laikā, velosipēdisti, nebrauksim virsū gājējam, kurš varbūt ir aizrunājies ar kādu blakus un neredz jūs tuvojamiem. Būsim toleranti,” piebilst A.Jekste.

Veloceliņš pilsētā izbūvēts ne tikai Jūrmalas parkā, bet stiepjas arī citviet pilsētā, piemēram, Kūrmājas prospektā, Raiņa parkā, Cukura ielā. ”Ja ir savādāka veida segums, kāds ir Raiņa parkā, vislabāk satiksmi regulēt ar ceļazīmēm, piemēram, uzstādot 413. ceļazīmi, kas apzīmēs veloceliņu, jo tajā iestrādāt kaut ko nevar,” iesaka A.Jekste.

Pilnīgai skaidrībai vietās, kur veloceliņu šķērso gājēju ceļš, uz seguma iesakāms uzklāt 941.horizontālo ceļa apzīmējumu, kas informētu par to, ka šis ceļš paredzēts braukšanai ar velosipēdu. Un līdz ar to gājējam tas būtu jāpalaiž. Šādā veidā izvairoties no strīdīgām situācijām.