Liepāja pašvaldības pasūtītās ekspertīzes rezultāti būs zināmi šonedēļ, teica izpilddirektora vietnieks Didzis Jēriņš. 

Vēstulē, ko “CTB” nosūtījis pašvaldībai un medijiem, būvnieks klāsta: “Pat pēc vairākiem “CTB” pamudinājumiem

pašvaldības solījumi veikt defektu cēloņu izpēti diemžēl divu mēnešu laikā nekādas reālas aprises neieguva.”

Nācies rīkoties pašiem, un būvprojekta ceļa sadaļas ekspertīzi veica Latvijas Būvinženieru savienības SIA “LBS – Konsultants”, eksperts Edgars Pauls.

“Būvprojekta ekspertīzes secinājums ir viennozīmīgs – projekta risinājumi neatbilst normatīvo aktu prasībām. Tādējādi diskusijai par bruģa defektu cēloņiem un vainīgo meklējumiem nu ir liekams punkts,” paziņoja “CTB”.

Vēstulē teikts, ka

K. Zāles laukumā nekas vairs nav glābjams, seguma nomaiņas izmaksas būs uz pašvaldības pleciem un tai līdzekļi būs jāatrod.

Ekspertīzes laikā analizēta būvprojektā veiktā ģeotehniskās izpētes sadaļas informācija. No ģeotehniskās izpētes atskaites atlasīti konkrēto K. Zāles laukuma ielas izbūves posmu raksturojošie dati.

Analizēti gan raksturoto grunšu ģeotehniskie dati, gan konstatētie fiksētie gruntsūdens līmeņi (t.sk. ģeologu sniegtās rekomendācijas turpmākiem projektēšanas darbiem).

Analizēta informācija un dati par Tirdzniecības kanāla ūdens līmeņiem un to kopsakarībām ar teritorijas grunstūdeņu svārstībām.

Eksperta slēdzienā norādīts, ka saskaņā ar dokumentēto ekspertīzes gaitas izvērtējumu būvprojekta ceļa segas tips III (ar bruģakmens segumu) neatbilst ielas pamatbrauktuves konstrukcijas projektēšanas prasībām  – projektā dotajām transportlīdzekļu slodzes robežvērtībām.

Tāpat bruģakmens seguma konstrukciju ietekmē gruntsūdens augstums.

Kas domāts ar seguma nomaiņu – vai jāliek cits bruģakmens, varbūt pavisam atšķirīgs seguma materiāls, vai arī tomēr būs jāpārstrādā viss projekts, “Kurzemes Vārds” jautāja būvniekam.

Saņēmām atbildi, ka šis jautājums adresējams pasūtītājam, kura kompetencē ir lemt par projekta risinājumu maiņu.

“”CTB” vairākkārt ir aicinājis pašvaldību risināt šo jautājumu, jo šobrīd ir labvēlīgi laikapstākļi un būtu iespējams darbus atsākt, taču šobrīd esam, kur esam – ielas posms ir slēgts, par projekta risinājumu skaidrības nav. Vienlaikus ir skaidrs, ka,

ieklājot bruģakmeni uz esošajām konstruktīvajām kārtām, deformācijas, visticamāk, parādīsies atkal,”

pauž būvfirmā.

Vai neatbilstošus projekta risinājumus nebija iespējams pamanīt jau būvniecības procesā?

SIA “CTB” norāda, ka atbildība būvniecībā ir dalīta: “Būvniekam ir pienākums būvēt atbilstoši projektam, taču tam nav nedz tiesību (jo būvprojekta ekspertīzi var veikt tikai attiecīgi sertificēts būveksperts), nedz arī pienākuma izvērtēt būvprojekta risinājumus.

Kvalitatīvs, reālajai situācijai atbilstošs būvprojekts ir pasūtītāja atbildība.”

Darbu gaitā pašvaldībai ziņots par atsevišķām niansēm, tāpat pasūtītājs varēja veikt būvprojekta ekspertīzi pirms būvniecības, kas šāda apmēra un sarežģītības projektiem būtu tikai normāli.

Kāpēc Liepājas pašvaldībai tik ilgi gāja ar K. Zāles laukuma bruģa defektu ekspertīzi, D. Jēriņam komentāru neesot.

“Ekspertīzi varēja pasūtīt tad, kad varēja pasūtīt. Ir noteikta kārtība, kādā pasūta ekspertīzi. Es to nekomentēju,” viņš teica.

Ekspertīzi veic AS “Ceļu projekts”.

Par “CTB” pausto, ka tagad visi izdevumi būs uz pašvaldības pleciem, izpilddirektora vietnieks skaidroja, ka jebkurā gadījumā

vainīgs ir viens no trim būvniecības dalībniekiem – būvnieks, būvuzraugs vai projektētājs.

“Vai nu sadalās solidāri, vai vainīgais maksā. Ir apdrošināšanas, ir tiesas,” viņš teica.

K. Zāles laukuma projektētājs un autoruzraugs ir “ViaFuture”, būvuzraudzību veic SIA “Isliena V”.