“Tēti, skaties, cik daudz saulīšu mirdz!” ar mazliet nosalušu snīpi, taču prieka dzirkstelītēm acīm skaļi sauca gadus četrus veca meitenīte. “Tās nav saulītes, bet raķešu gaismiņas. Jo vairāk tās ieraudzīsi, jo vairāk laimītes tev būs jaunajā gadā,” salūta radīto troksni centās pārkliegt vīrietis, uz kura pleciem ērti bija iekārtojies bērns. Kad pulkstenis nosita 12 naktī, gadi mijās un mēs saviem mīļajiem, nejauši satiktajiem un paši sev vēlējām daudz, daudz laimes, ne mirkli nešauboties, ka Ugunīgās Cūkas gadā tā nekur nespruks. 

Gada pirmo bērniņu vēl tikai gaida
Kā jau ik gadu, Liepāja Jaungada naktī dimdēja no prieka gavilēm, deju soļu dimdoņas, mūzikas skaņām, šampanieša paukšķiem un raķešu blīkšķiem. Cits kopā ar ciemiņiem vai ģimenes lokā svētkus atzīmēja mājās, cits priekšroku deva sarīkojumiem kādā no daudzajām izklaides un atpūtas vietām. Taču, tuvojoties pusnaktij, liela daļa svinētāju satikās pilsētas sirdī – Rožu laukumā, lai visi kopā ar skaļām ovācijām sagaidītu 2007.gadu. Vairāk nekā desmit minūšu garais, krāšņais salūts Jāņa Lūsēna, Ulda Marhilēviča, Aivara Hermaņa, Ivo Fomina skaņdarbu pavadījumā priecēja lielo un mazo ļaužu sirdis. Tas nekas, ka sniega atkal nebija. Ja vien bija atvērta sirds, svētku sajūta nepagāja garām nevienam. Un stiprais vēja pūtiens pat pašiem biklākajiem palīdzēja pārvarēt kautrību un pieglausties pie kāda mīļa sāna, kas svētku naktī labprāt padalījās ar siltumu.

Kā ik gadu tā pirmajā dienā vēlējamies arī uzzināt, vai kāda mūspuses ģimene kļuvusi bagātāka ar jaunu ģimenes locekli. Kā pastāstīja Liepājas Centrālās slimnīcas Dzemdību nodaļā, tur iestājies dažu dienu klusums – gada pēdējās dienās nav nācis pasaulē neviens mazulis un arī vakar līdz pusdienlaikam vēl neviena jaundzimušā nebija. Priekules dzemdību speciālisti gan aizvadītā gada pēdējo dienu aizvadījuši ar diviem puikām. Vakar gan vēl neviens mazulītis nebija pieteicies. Taču to gaidīja Aizputes slimnīcā. Kā sacīja vecmāte, uz vakara pusi pirmais jaundzimušais varētu būt klāt! Aizputnieki aizvadītā gada pēdējo mazuli sagaidīja 30.decembrī. Tā bija meitenīte.

Kaujas uz ielām un arī traumpunktā
Kā jau ierasts, vētraina gadumijas nakts bijusi tiem Liepājas mediķiem, kam šai svētku naktī nācies sniegt neatliekamo palīdzību. Neatliekamās medicīniskās palīdzības mediķiem nakts bijusi ļoti darbīga, un tāda tā bijusi arī Centrālās slimnīcas mediķiem, kur pēc palīdzības ar dažādām traumām vērsušies 32 pacienti. Kā pastāstīja slimnīcas galvenais ārsts Egils Freidenfelds, lai gan šis skaitlis vidēji atbilst ikdienā apkalpotajam pacientu skaitam, traumu specifika tomēr ir ļoti atšķirīga:  lielākoties tās ir svētku trakumā un neuzmanībā gūtas. Lai gan pirms svētkiem mediķi brīdināja būt uzmanīgiem ar pirotehniskajām ierīcēm, divi liepājnieki, neuzmanīgi rīkojoties ar tām, guvuši rokas traumas un viens apdedzinājies. Tā kā zemi neklāj sniegs un ledus, šajā reizē mediķiem nav bijis jāsniedz palīdzība cietušajiem, kas, reibumā krītot, guvuši lūzumus. “Taču tas nenozīmē, ka to vēl nebūs šodien,” sacīja E.Freidenfelds. “Vadoties pēc iepriekšējo gadu pieredzes, mēs joprojām esam kaujas gatavībā.”

Liels skaits cietušo bijis ar kautiņos gūtām brūcēm. Ja palīdzības sniegšana traumpunkta mediķiem ir viņu darba ikdiena, tad joprojām nepatīkami ir noklausīties dažādas rupjības un pat nepieciešamība izšķirt pacientu kautiņus turpat traumpunkta telpās, kas šādās naktīs nav retums. Arī šīs gadumijas naktī izcēlies kautiņš, kad kāds pacients sācis protestēt, kāpēc mediķi palīdzību vispirms sniedz tikko ievestajam pacientam ar asiņojošu galvu, bet viņam ir jāpagaida. “Bet tāda ir mūsu specifika – smagāk cietušajiem palīdzību sniedzam vispirms,” sacīja E.Freidenfelds. Aizputes un Priekules neatliekamās medicīniskās palīdzības mediķiem gadumijas nakts ir bijusi mierīga.