Āfrikas cūku mēris aizvien vairāk tuvojas mūspusei – pagājušajā nedēļā tas pirmo reizi konstatēts Īslīces, Annenieku, Daudzeses, Glūdas un Līvbērzes pagastos.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektori pagājušajā nedēļā konstatējuši 47 no Āfrikas cūku mēra (ĀCM) nobeigušās meža cūkas, turklāt sērga pirmo reizi skārusi Īslīces, Annenieku, Daudzeses, Glūdas un Līvbērzes pagastus, liecina PVD apkopotā informācija.

Bauskas novada Īslīces pagastā ĀCM konstatēts divām meža cūkām, savukārt Dobeles novada Annenieku pagastā, Jaunjelgavas novada Daudzeses pagastā, kā arī Jelgavas novada Glūdas un Līvbērzes pagastos katrā sērga atklāta vienai meža cūkai.

ĀCM meža cūku populācijā šajā nedēļā konstatēts arī sešām meža cūkām Babītes novada Salas pagastā, piecām meža cūkām gan Jelgavas novada Valgundes pagastā, gan Tukuma novada Degoles pagastā, četrām meža cūkām Talsu novada Lībagu pagastā un trīs meža cūkām Rēzeknes novada Pušas pagastā.

Tāpat Amatas novada Nītaures pagastā, Kokneses novada Kokneses pagastā, Rojas novada Rojas pagastā un Talsu novada Ārlavas pagastā katrā sērga konstatēta divām meža cūkām.

ĀCM pagājušajā nedēļā atklāts pa vienai meža cūkai Baldones novada Baldones pagastā, Dagdas novada Andrupenes pagastā, Dobeles novada Jaunbērzes un Dobeles pagastos, Engures novada Smārdes pagastā, Madonas novada Bērzaunes pagastā, Preiļu novada Pelēču pagastā, Priekuļu novada Priekuļu pagastā, Salas novada Salas pagastā, kā arī Tukuma novada Tumes pagastā.

Ņemot vērā iepriekšminēto, mežacūku populācijā ĀCM šogad konstatēts 880 meža cūkām 73 novada 190 pagastos.

PVD Dienvidkurzemes pārvaldes vadītāja Gunta Kapeniece portālam atzina:

”Šobrīd mūspuse no šīs sērgas vēl ir tīra.” Taču uzsvēra, ka Saldus, Kuldīgas un Liepājas puse, kas ir PVD Dienvidkurzemes apkalpojamajā teritorijā, ir ”buferzona – esam starp sērgas skarto teritoriju un vēl neskarto”. Robežjosla ir pie Pāvilostas.

G.Kapeniece skaidro, ka mūspusē tiek darīts viss iespējamais, lai, ja ne novērstu, tad aizkavētu bīstamās sērgas ievazāšanu: ”Mednieki intensīvi šauj sieviešu kārtas mežacūkas un nodod paraugus. Dienvidkurzemes pārvaldē kopš gada sākuma esam pieņēmuši ap 2500 paraugiem. Par laimi, līdz šim visi bijuši negatīvi.”

Tāpat PVD speciālisti atkal un atkal cūkaudzētājiem atgādina par drošības un profilakses pasākumiem: ”Dienesta darbinieki divas reizes gadā apseko ikvienu saimniecību, kurā tiek turētas cūkas. Kaut piemājas kūtiņu, kurā ir viens ruksis. Kontrolējam biodrošību un atgādinām par tās svarīgumu.”

”Nevis, lai sodītu, bet paaugstinātu drošību,” viņa turpina: ”Ja arī tiek konstatēti pārkāpumi, tiek dots laiks to novēršanai, pēc kā saimniecību apsekojam atkārtoti.” Inspektori reizēm, uzklausot kaimiņu sniegto informāciju, uziet nereģistrētas cūkaudzētavas. G.Kapeniece uzskata, ka labāk, lai cilvēki kļūst par sūdzmaņiem un ziņo, pretējā gadījumā, ja ievazāsies sērga, sekas var būt pagalam bēdīgas.

ĀCM ir ļoti bīstama saslimšana, un mājas cūku novietnē, kurā slimība konstatēta, ir jānokauj viss ganāmpulks. Latvijā pirmoreiz šī sērga tika reģistrēta 2014.gada jūnijā trim mežacūkām dažus metrus no Baltkrievijas robežas.

Kā uzsver G.Kapeniece, lai izsargātos no sērgas, cūku turēšanas novietnēs jāievēro bioloģiskās drošības pasākumi, nekavējoties jāziņo par cūku saslimšanas gadījumiem. Savukārt medniekus PVD aicina stingri ievērot medību higiēnu un nekavējoties informēt pašvaldību vai PVD par beigtām meža cūkām.

PVD Dienvidkurzemes pārvaldes vadītāja cer, ka līdz mūspusei bīstamā sērga neatnāks:

”Gribas ticēt un cerēt, ka līdz mums sērga neatnāks. Kaut saprotu, ka tas ir naivi. Realitātē tas ir tikai laika jautājums. Bīstamākais ir septembris un oktobris, ziemā, kad beidzas aktīvā sēņošanas un ogošanas sezona, kā arī mežacūkas nesiro pa laukiem barības meklējumos, risks mazinās. Ja pārdzīvosim šo rudeni, tad jācer, ka līdz mūspusei sērga nebūs atnākusi.”

Taujāta, cik strauji bīstamā sērga var izplatīties, G.Kapeniece skaidro, ka tas atkarīgs no cilvēciskā faktora: ”Tam var būt nepieciešami gadi, bet sērga var sākties arī ļoti strauji, ar pārlēcieniem. Piemēram, neievērojot biodrošības pasākumus, to var pārnest viesmednieki. Tāpat netīšām var ievest ar inficētu produkciju.”

Āfrikas cūku mēris ir bīstama, neārstējama dzīvnieku infekcijas slimība, kas apdraud gan meža, gan mājas cūkas. G.Kapeniece skaidro, ka Āfrikas cūku mēris, kas ir nāvējošs cūkām, nav bīstams cilvēkiem. Taču uzsver: ”Nezināmas izcelsmes cūkgaļa ir bīstama nevis cilvēkiem, bet gan vietējām cūkām. Ja aizgaldā nonāks produkti, kas saskārušies ar inficēto cūkgaļu, cūkas būs pagalam.”