liepajniekiem.lv
– Drīz pēc stāšanās CVK priekšsēdētāja amatā vērtējāt, ka iestādē valda haoss. Vai nu tas ir pierimis?
– Ja CVK varbūt kādreiz uztverta apmēram tā: ja reiz neatkarīga iestāde, tad mēs darām, kā gribam, – tad tas var ļoti neviļus aiziet pašplūsmā. Un iestāde bija aizgājusi pašplūsmā. Protams, vēlēšanas notika.
Vēlēšanu komisijas jau neatrodas CVK birojā, tās darbojas neatkarīgi no visa. Taču, piemēram, plānošana, komunikācija, budžeta iesniegšana laikā, pieprasījumi, tikšanās ar komisijām, iekšējās kārtības noteikumi un viss pārējais ļoti, ļoti piekliboja.
Līdz šim šajā ziņā esam ļoti daudz ko izdarījuši, pateicoties tam, ka mums izveidota jauna komanda. Nav tā, ka pilnīgi visi ir jauni cilvēki, bet tur ir tie, kuri, manuprāt, patiesi vēlas šajā iestādē strādāt, gādāt, lai raiti notiktu ne tikai vēlēšanas, bet arī viss process ceļā uz tām.
– Šobrīd CVK galvenās rūpes – Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas, kas notiks nākamā gada jūnijā. Vai tajās gaidāmas kādas izmaiņas balsošanas kārtībā?
– Nelielas izmaiņas būs iecirkņu darbalaikos. Vēlos piebilst, ka mēs vienlaikus skatāmies uz visu vēlēšanu procesu kopumā. Proti vēlēšanu iecirkņu darba laiki, to skaitā iepriekšējās balošanas dienās, jāsalāgo gan EP, gan Saeimas, gan arī pašvaldību vēlēšanās.
Mēģinām visu vēlēšanu procesu padarīt, cik vien var, līdzīgāku, lai iedzīvotājiem ikreiz nav jāmeklē kaut kāda ekstra informācija.
Nākamgad EP vēlēšanās pirmo reizi iedzīvotājiem būs iespēja balsot jebkurā sev tīkamā iecirknī – tā, kā tas bija Saeimas un pašvaldību vēlēšanās.
Šoreiz gan netiks izmantota vēlēšanu vadības sistēma, kas pārvalda kandidātu sarakstu iesniegšanu un vēlēšanu zīmju skenēšanu. Tas saistīts ar kriminālprocesu par iepirkumu saistībā ar IT sistēmu izstrādāšanu. Taču vēlētāju tas nekādi neiespaido, vien skar vēlēšanu komisijas locekļu darbu.
Taču ir laime nelaimē, jo diemžēl EP vēlēšanās novērojama mazāka sabiedrības aktivitāte.
Mēs nebūt negribam mudināt, lai cilvēki nepiedalās šajās vēlēšanās – absolūti nē! Noteikti ir jāiet un jābalso!
Taču zemās līdzdalības dēļ vēlēšanu komisijām jāiegulda mazāk darba, turklāt atšķirībā no pašvaldību un Saeimas vēlēšanām, EP vēlēšanās rezultātus nepaziņo katra Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts atsevišķi.
Provizoriskos rezultātus paziņo pēc tam, kad balsošana beigusies visā ES. Līdz ar to ir vesela diena balsu skaitīšanai.
Domājot par vēlēšanu komisijām, esam iesnieguši arī ieteikumus par šo komisiju darbinieku atalgojuma celšanu.
– Necik sen atsevišķi CVK locekļi cēla trauksmi par nespēju EP vēlēšanās nodrošināt likumā paredzēto iespēju nobalsot jebkurā vēlēšanu iecirknī. Vai šī problēma atrisināta?
– Tas ir jautājums par tiešsaistes vēlētāju reģistru, ko iepriekš pašvaldību un Saeimas vēlēšanās darbināja Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. Šis reģistrs tiks nodrošināts. Bažas bija saistītas ar jau minēto kriminālprocesu par iepirkumu, kurā uzvarēja uzņēmums, kas izstrādāja vēlēšanu IT sistēmu.
Jau šobrīd ir valdības lēmums, ka visas IT sistēmas, kas saistītas ar vēlēšanām, pārņems Valsts reģionālās attīstības aģentūra. Tas gan nenozīmē, ka nebūs ārpakalpojumi, bet šādai kritiskai infrastruktūrai, kas ir vēlēšanu sistēmas, jābūt valsts paspārnē.
Zināšanām par to, kā šī infrastruktūra strādā, jābūt valstij. Nevaram paļauties tikai uz vienu sistēmas izstrādātāju. Kompetence jābūvē valstij pašai.
– Mūžīgais jautājums – kad mēs Latvijā vēlēšanās varēsim balsot elektroniski?
– Šis ir ļoti svarīgs jautājums. Vienīgā valsts pasaulē, kurā pilntiesīgi darbojas e-vēlēšanas, ir Igaunija. Nevienā citā valstī, pat ļoti attīstītajā Skandināvijā, uz kuru mēs raugāmies kā uz pozitīvo piemēru, nav elektroniskās balsošanas vēlēšanās.
Iemesls, kādēļ visi saka nē e-vēlēšanām, ir drošība. Igauņu atbilde uz to ir, ka viņi šo sistēmu veidojuši 20 gadus. Kaimiņiem balsošana internetā ir ļoti svarīga, taču tā ir ļoti maza daļa no visiem digitālajiem pakalpojumiem.
Es gribētu domāt, ka mēs kā valsts vairāk virzāmies uz digitālo pakalpojumu ieviešanu un, iespējams, kādu dienu arī Latvijā varētu notikt balsošana internetā, bet tad ir svarīgi atcerēties –
tas, ka var balsot internetā, nekādā veidā neveicina vēlētāju aktivitāti!
Tas man pašai bija jaunums, piedaloties kā novērotājai gan Igaunijas, gan Somijas parlamenta vēlēšanās. Somijā gan balso klātienē ar papīra biļeteniem tāpat kā citviet.
Igaunijā e-vēlētāju skaits neaug. Mainās tikai tie vēlētāji, kuri balso klātienē un kuri to dara internetā. Pēdējās vēlēšanās Igaunijā šā gada martā internetā pirmo reizi balsoja mazliet vairāk iedzīvotāju nekā klātienē.
Mēs šad tad sūkstāmies, ka tautieši ir kūtri, bet ar visu to, ka Latvijā nav e-vēlēšanu, latviešu līdzdalība vēlēšanās procentuāli ir augstāka nekā igauņiem.
Turklāt visi tie, kuri Igaunijā balso internetā, nebūt nav jaunieši. Vidējais vēlētājs internetā ir dažāda vecuma, ja nu vienīgi nedaudz biežāk šo iespēju izmanto sievietes.
Vēl viena interesanta nianse, kur arī biju pārliecināta, ka atbilde būs citāda, ir tas, ka Igaunijā pašvaldību vēlēšanās var balsot jau no 16 gadu vecuma. Biju pārliecināta, ka šī vecuma grupa jau nu gan balso internetā, bet izrādās, ka ne, – 16, 17 un 18 gadus veci jaunieši vēlas balsot klātienē procesa pēc.
– Arī Latvijā laiku pa laikam aktualizējas diskusija, ka jauniešiem jāpiešķir balsstiesības jau no 16 gadu vecuma. Kāds ir jūsu viedoklis par to?
– Viedokļi ir ļoti dažādi – daļa ir par, daļa pret. CVK piedalījās festivālā “Lampa”, un arī tur domapmaiņā bija jautājums par balsošanu vēlēšanās, sākot no 16 gadiem. Domas dalījās pat jauniešu vidū.
Galu galā, tas būs politisks lēmums, jo CVK nav tā, kas ierosina likumus.
Mēs esam izpildvara.
Tas, ko, manuprāt, mēs gan varētu darīt, ir maksimāli informēt un izglītot sabiedrību. Daudz vairāk stāstīt par vēlēšanu procesu, kāpēc jāpiedalās vēlēšanās utt.
Es saprotu, kāpēc cilvēki domā, ka nav jēgas piedalīties vēlēšanās, tomēr katra tā balstiņa ir svarīga un sabiedriskā līdzdalība tiešām ir jēgpilna. Par to jāstāsta daudz, dažādos informācijas kanālos un dažādām vecuma grupām. To arī esam ietvēruši savā dienaskārtībā.
Vizītkarte
Kristīne Saulīte
- CVK priekšsēdētāja amatā ievēlēta šā gada 2. februārī.
- Iepriekš bijusi Pasaules Brīvo latviešu apvienības vadītāja.
- Strādājusi vadošos amatos vairākos privātos uzņēmumos.
- Ieguvusi biznesa attiecību pasniedzējas izglītību ”The Coaching Institute” jeb Biznesa attiecību apmācības institūtā, mācās tiesību zinības Rīgas Juridiskajā koledžā.
- 2012. gadā ieguvusi izglītību biznesa vadībā un stratēģijā Harvardas biznesa skolas Sidnejas nodaļā.
Avots: aģentūra LETA
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
