Piektdiena, 29. marts Agija, Aldonis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Daba par naudu?

Daba par naudu?
Foto: Andris Gertsons
16.11.2015 07:15

"Kurzemes Vārds"

Atslēgvārdi

Šovasar piedzīvoju savdabīgu pārsteigumu, kopā ar bērniem dodoties aplūkot
Talsu novadā iecienītāko apskates objektu – Abavas rumbu. Par ieeju dabas takā
prasīja nauda. Tomēr, ieraugot sakopto vidi, to dažu eiro nemaz vairs nebija
žēl. Tas raisīja pārdomas, vai par dabas objektu apskati var iekasēt ieejas
maksu.

Papē prasīs jau nākamgad

Par iebraukšanas
maksu dabas objektos jau gadiem domā arī vairākos Liepājas apkārtnes novados. Šajā
ziņā viens no apspriestākajiem galamērķiem ir Pape, kur ar katru gadu uzturas
aizvien vairāk lietuviešu. Rucavas Novada domes Attīstības nodaļas vadītājs
Jānis Ratkevičs apgalvo, ka šī jautājuma risināšana beidzot ir iekustējusies. Iecerēts,
ka simbolisku iebraukšanas maksu Papē ieviesīs nākamajā gadā. Tā varētu būt
divi eiro. “Septembrī Papi apmeklēja seši tūkstoši automašīnu, tātad tie
būtu divpadsmit tūkstoši eiro, summa ir pietiekami liela,” vērtē J. Ratkevičs,
piebilstot, ka septembrī tūrisma sezona jau iet uz beigām. Vasarā apmeklētāju
ir vēl vairāk.

Patlaban tiek
domāts par tehniskajiem risinājumiem. Visticamāk, naudas iekasēšanas aparātu
varētu uzstādīt aiz pēdējā pagrieziena uz kūdras purvu. To, vai cilvēki maksās,
kontrolēs Pašvaldības policija. Iegūto finansējumu novirzīs pludmales
attīstībai – ceļa, stāvlaukumu uzturēšanai, sporta laukumu, dušu, veloceliņu
ierīkošanai.

J. Ratkevičs
uzskata, ka maksa nevarētu būt iemesls tūristiem doties tālāk, piemēram, uz
Bernātiem. “Tas ir laika jautājums. Astoņdesmit procentu pie mums ir tūristi
no Lietuvas, liela daļa izmanto maz maksas pakalpojumu, tāpēc mums ir jāatrod
veids, kā paprasīt naudu.” Viņš noskaidrojis, ka līdzīgu praksi gatavojas
ieviest arī Klaipēdā un Palangā, ko savukārt pārpludina poļu atpūtnieki, kas,
tieši tāpat kā lietuvieši pie mums, ierodas ar savām teltīm, pārtiku, bet
atstāj tikai gružu kaudzes. Kaimiņvalsts Tūrisma informācijas centrā teikts, ka
“viens norvēģu tūrists ir vērtīgāks nekā vesels autobuss poļu”.

Dotu iespēju attīstīties

Par to, ka
Rucavas novada iniciatīva varētu lietuviešus novirzīt Bernātu virzienā, Nīcā
neuztraucas. Viņu tur esot daudz arī tagad. Turklāt arī nīcenieki jau gadiem ilgi
domā par iespējām iekasēt naudu par Pūsēnkalna un Bernātu Dabas parka apskati.
Tas ļautu vismaz daļēji atgūt pašvaldības ieguldīto finansējumu labiekārtošanā.
Pagaidām vienīgā problēma ir tehniskais risinājums – atzīst Nīcas novada
Tūrisma informācijas centra vadītāja Dace Vecbaštika.

Ziemupē, kur par
stāvlaukuma izmantošanu naudu jau prasa, neviens neapmierinātais neesot manīts.
“Tie, kas brauc ciemos, meklē mieru, neskartu dabu, neviens nav sūdzējies,
ka jāmaksā,” apgalvo Daina Vanaga no biedrības “Ziemupīte”, kas
apsaimnieko stāvlaukumu.

Jautājums par
nepieciešamību pēc simboliskas ieejas maksas radies arī Embūtē, kur īpaši
rudenī iecienīts apskates objekts ir Joda dambis. Cilvēki novērtējot, ka vērot
dabas krāšņumu nav jābrauc uz Siguldu. Par uzturēšanu vienmēr rūpējies zemes
īpašnieks – pašvaldība. Tā apmaksā pat rēķinus par elektrību, kas Joda dambī
pieejama ikvienam apmeklētājam, piemēram, lai uzsildītu ūdeni elektriskajā
tējkannā. “Pie mums gada laikā ierodas pusotrs tūkstotis apmeklētāju, bet
daudz ir arī tādu, kas informācijas centrā nemaz neiebrauc,” Embūtes
Tūrisma informācijas centra vadītāja Dina Ziemele uzskata, ka simboliska maksa
ļautu turpināt tūrisma objekta sakārtošanu.

Savukārt
sabiedriskās vides pārvaldes “Durbe” vadītāja Santa Brāle vērtē, ka
iebraukšanas maksa ir kā nūja ar diviem galiem. No vienas puses, tā ļautu
uzturēt Durbes ezera infrastruktūru un noteikti disciplinētu apmeklētājus, no
otras – kaut kam šajā pasaulē tomēr jābūt arī bez maksas. Tāpat par dabas
iepazīšanu naudu nedrīkstot prasīt bērniem.

Privātie pieeju neliedz

Taču ne visi
tūristu iecienītie objekti ir pašvaldības pārziņā. Viens no tādiem ir Lielbātas
avots, kas atrodas uz privātas zemes. Informācija tūrisma portālos rāda, ka uz
to var doties jebkurš interesents. “Cilvēku plūsma nav tik liela, lai
traucētu,” SIA “Lielbātas avots” tirdzniecības aģents Andis
Treders apgalvo, ka doma par maksas iekasēšanu, cik viņam zināms, nekad nav pat
apsvērta. “Tā ir skaista vieta. Ikvienam pieejama kopš seniem laikiem. Kāpēc
tagad prasīt naudu prasīt?” Apmeklētājiem vienīgi noteikts ierobežojums
piekļūt ar automašīnām. Tās iepriekš izbraukāja iekopto ceļu.

Arī unikālā
Ziemupes kadiķu audze atrodas privātīpašnieku rokās. Viņi gan neuzturas
Latvijā. Ziemupes Tūrisma informācijas centra vadītāja Daina Vītola norāda, ka
audzei apkārt uzsliets žogs, taču tajā jau radies caurums, un arī īpašnieki,
saņemot daudzos aizliegumus saimnieciskajai darbībai, sapratuši, ka neko
nopietnu šajā vietā uzsākt nevarēs, tādēļ atpūtniekiem pieeju nav lieguši.

Citāda situācija
ir Štakeldangas muižā, kas atrodas netālu no Aizputes pilsētas robežas. Lai arī
uz ceļa ir brūnā informācijas zīme, kas norāda uz tūrisma apskates objektu, uz
iebraucamā ceļa izvietots brīdinājums par aizliegumu uzturēties privātīpašumā. “Es
arī skatos un domāju – tas nav aicinoši un uzrunājoši,” novada tūrisma
vadītāja Signe Pucena piekrīt, ka situācija ir dīvaina. Tomēr īpašnieks, kas
arī nedzīvo Latvijā, vēlējies aizliegt pa celiņu pārvietoties tiem, kas bija
ieraduši ar smago tehniku braukt tālāk uz saviem īpašumiem. Interesentiem muižas
apskate no ārpuses neesot liegta. Patlaban notiek ēkas rekonstrukcija, bet nav
zināms, vai pēc darbu pabeigšanas tā kaut daļēji būs atvērta apmeklētājiem.

PIELIKUMS “ZAĻĀ ISTABA” TAPIS AR LATVIJAS VIDES AIZSARDZĪBAS FONDA FINANSIĀLU ATBALSTU.

PROJEKTA NR. 1-08/320/2015

20151001-1313-560d0753e1cc6.jpg

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz