Taču, kad tuvojas 1. septembris jeb jaunā mācību gada sākums, rodas nemiers, kas klusiņām dīda. Kā saturīgi pavadīt brīvo laiku pēc darba? Kaut kur gribas iesaistīties, pieteikties, līdzdarboties, būt piederīgai.

Domāju, ka līdzīgas izjūtas pārņem daudzus pieaugušos, kuri meklē to pašu. Daudzi savus hobijus atraduši un laimīgi, ka tos atsākuši vai kuru katru brīdi atkal satiksies ar saviem cīņubiedriem, lai kopā spēlētu basketbolu, volejbolu, futbolu, hokeju, badmintonu vai citas sporta spēles. Dziedātājiem, tautas deju dejotājiem, teātra spēlētājiem savs interešu loks. Tik daudzi dalībnieki pat neko citu negrib, kā vien turpināt iesākto.

Tiem, kam patīk individuālas nodarbes, meklē klubus, tautas mākslas studijas, trenažieru zāles u.c., kur savu brīvo laiku var vadīt atsevišķi, bet vienlaikus esot sabiedrībā. Pat tik savrupai un individuālai grupai kā kolekcionāriem savu reizi gribas iznākt saulītē un palūkot, novērtēt, ko dara līdzīgi domājošie.

Vai pieaudzis cilvēks, kurš nupat nolēmis, ka vēlas saturīgi pavadīt brīvo laiku un šī vēlme liela un nesatricināma, iekļūs deju kolektīvā, ja iepriekš nav dejojis, bet ļoti to grib? Kāds vīrietis bez iepriekšējas pieredzes varbūt, bet ne sieviete, jo konkurence uz puišiem liela, vīriešu dejotāju trūkst. Varbūt pieteikties korī? Bet vai pieņems, ja dziedamā balss būtu, bet notis nepazīstu?

Ja vien ir vēlēšanās un elastīga pieeja mainīt savas ieceres, Liepājā var atrast iespējas, kā pavadīt brīvo laiku.

Tikai, protams, jāmeklē un jābūt gatavam saņemt arī atteikumu. Varbūt tā – pa tiešo prom neraidīs, bet ātri liks saprast, ka neiederies.

Vispirms var sākt ar paziņu apjautāšanu: ”Ar ko nodarbojies? Vai jaunos, nepieredzējušos ņemat? Vai es arī varētu piebiedroties?” Nepateikšu neko jaunu. Iesācējiem pieaugušajiem vislabākās ir iesācēju grupas. Jauns septembris, jauns sākums kopā ar tādiem pašiem nepieredzējušiem.

Pats galvenais, lai iesaistītos un būtu jaunā kolektīvā, ir liela interese un dedzība. Ja kādreiz uz darbu var aiziet gariem zobiem, tad brīvajā laikā nodarboties ar to, kas nesniedz prieku, manuprāt, pavisam neiespējami. Turklāt par dalību jebkurā vietā (kā individuāli, tā kolektīvā) būs arī kaut kas jāmaksā. Taču nekas nav salīdzināms ar prieku un pat laimes sajūtu, ja vari pēc darba brīvajā laikā darīt, piedalīties, būt klāt tam, kas sirdij liek gavilēt.

Kas patīk daudzām sievietēm, bet bieži nav īstenojams vecuma ierobežojumu un partnera trūkuma dēļ? Dejošana. Pateikšu priekšā – Austrumu dejas, kur nodarbībās jaunas un arī sievietes ap sešdesmit un vairāk gadiem dejo vienas ar pasniedzēju. Atzīšos – man ir plāns dejot, un pirmās nodarbības dienu, laiku un vietu jau zinu.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.