Mūsu ceļojums sākās jau piektdienas pēcpusdienā, un tās dienas plāns bija nokļūt līdz naktsmājām netālu no Tērvetes. Vai būtu interesanti braukt un braukt, apstājoties tikai kādā degvielas uzpildes stacijā? Noteikti ne, tāpēc jāmeklē piedzīvojumi. Kaut kas svešs un nezināms.

Labi, ka mobilajā telefonā ir navigācija, bet automašīnā diezgan smalka visas Latvijas karšu grāmata. Cik vien nācies braukt pa Rīgas šoseju, vienmēr uzmanību piesaistījusi norāde uz Zebrus ezeru. Kad citreiz, ja ne šoreiz? Diena saulaina, silta, un vajag kādu nebijušu piedzīvojumu, ja reiz tik tālu no Liepājas aizripots.

Šaurs, grantēts ceļš, plaši un tumši dzelteni briestošas labības lauki, tad pagrieziens uz meža pusi. Jau pēc brīža ieraugām lielu, labiekārtotu laukumu Zebrus ezera krastā. Galvenais un priecīgākais – esam vienīgie atpūtnieki.

Nojume ar atpūtas vietu, divstāvu skatu tornis, nopļauta pļava, kas tā vien aicina celt teltis un rīkot kādas sportiskas aktivitātes, bet pats galvenais – celiņš, kas ved uz ezeru. Pati peldvieta nav labiekārtota. Lai tiktu dziļāk ūdenī, jābrien pa iepriekšējo peldētāju atstātu taku niedru klajumā.

Viss tik neierasts un pirmatnējs, mazliet arī bailīgi, bet drīz jau ūdenī var likties slīpi un baudīt rāmu veldzi.

“Vasaras nemaz nav bijis, ja neesmu peldējusies,” tā reiz teica mana kursa biedrene pēc mūsu peldes Adamovas ezerā, kas atrodas netālu no Rēzeknes. Šajos vārdos ir dziļa doma, lai gan tā saucamajiem roņiem, kas iet ūdenī arī ziemā, būtu cits sakāmais.

Zebrus ezers peldēšanai vasarā labs. Tik labs, ka rodas plāns mūsu mazā ceļojuma laikā obligāti nopeldēties vēl divās citās ūdenskrātuvēs. Lai pabūtu trīs dažādos ūdeņos. Šo pēkšņi radušos plānu arī izpildījām, neskatoties uz to, ka peldkostīmi nemaz nebija paņemti līdzi. Tad jau ceļš veda tālāk līdz pirmajām naktsmājām.

Aizvadītās brīvās dienas bija tiešām garas, bagātas jauniem iespaidiem un nesteidzīgas ceļošanas. Ko darīt, lai tiktu pie sajūtas, ka bijusi laba atpūta? Mani secinājumi un ieteikumi: jādodas prom no ierastās vides un noteikti ar nakšņošanu naktsmītnēs, kurās vēl ne reizi nav būts. Nebraukt tikai un vienīgi pa izplānoto maršrutu, bet pie pirmās izdevības doties neceļos un apskatīt vietas, kas nebija ieplānotas.

Šim nolūkam lieliski der norādes, kas brūnā krāsā ar uzrakstiem ir novietotas lielceļu malās. Ja nebūtu tādai klausījuši, nebūtu, piemēram, staigājuši pa Elejas muižas parku un apskatījuši atjaunoto tējas namiņu.

Vēl noteikti jābūt atvērtam jauniem iespaidiem, priecājoties par to, ko acis redz. Ja ceļojuma maršruta tuvumā dzīvo kādi bijušie vai esošie draugi vai seni paziņas, var uzprasīties īsā vizītē.

Pati šoreiz sazinājos un apciemoju, šķiet, gadus desmit nesatiktu paziņu, ar kuru savulaik iepazināmies un darbojāmies Liepājas pionieru nama jauno korespondentu pulciņā.

Vēl jāpaēd kādā kafejnīcā, kur iepriekš nekad neesi bijis. Un tagad, vasarā, obligāti jānopeldas ezerā. Divas ar pusi dienas pagājušas. Garas un interesantas. Labā ziņa tā, ka vasara turpinās un brīvdienas ar ceļojumiem vēl būs.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.