Dakterus klaunus nekas neaptur – pie bērnu logiem piekļūst ar pacēlāju
Vakar pēcpusdienā Liepājas Reģionālās slimnīcas pagalmā notika unikāla akcija – ar pacēlāju līdz Vispārējās bērnu slimību nodaļas logiem uzbrauca dakteri klauni.
Agnese Kuplēna
"Kurzemes Vārds"
“Šī ideja mums bija sen, tikai likās nerealizējama. Tagad, Ziemassvētku laikā, visas ieceres, šķiet, piepildās,” laikrakstam notiekošo priecīgi komentēja biedrības “Dr. Klauns” koordinatore Marianna Milovska.
Šāds pasākums notika pirmo reizi. “Dienu iepriekš Rīgā izmēģinājām, bet nu – Liepājā,” viņa pastāsta. Aizraujoši bija arī pašiem dakteriem klauniem. “Darot šo darbu, ir daudz neaizmirstamu brīžu, un tagad vēl iespēja pacelties līdz pacientiem ar pacēlāju,” sajūsmā par gaidāmo braucienu uz trešo stāvu pauž daktere Pindū jeb īstajā vārdā Linda Ulāne. Viņa atklāj, ka Covid-19 dēļ jau ilgu laiku nav būts pie bērniem slimnīcā, lai viņus iepriecinātu, tāpēc šis bijis īpašs mirklis.
Jāteic, ka pie slimnīcas logiem pielipuši bija ne tikai mazie pacienti un viņu vecāki, priecājās gan slimnīcas personāls, gan lielie slimnīcas pacienti.
“Mums jau mērķis arī nav tikai bērnus iepriecināt. Slimnīcā gulēt ir drūmi visiem, īpaši svētku laikā, tāpēc priecājamies par ikvienu smaidu,” piebilst M. Milovska.
Daktere Pepī jeb īstajā vārdā Jeļena Aleksandrova ir no Saldus, bet uz Liepājas Reģionālo slimnīcu viņa parasti braucot reizi divās nedēļās, lai padarītu smaidīgākus mazos pacientus. Pandēmijas laikā gan pie bērniem nebija bijusi kopš augusta. Jeļena strādā par pirmsskolas izglītības pedagogu, tāpēc saprasties ar jauno paaudzi viņai nesagādājot nekādas grūtības.
“Dažreiz ir ļoti grūti noskatīties uz mazajiem, īpaši, ja ir smagas slimības,” par savām emocijām saka dakterīte klaune. Jautāta, ko vienmēr smejošie klauni dara, ja nemaz negribas smieties, Jeļena atbild, ka vienkārši iziet no telpas.
“Tādas situācijas, ne pārāk bieži, tomēr gadās. Mēs ar pārinieci esam sastrādājušās un labi saprotamies no acu skatiena, vai viss ir kārtībā. Ir bijušas situācijas, kad smaida vietā birst asaras. Tad paskatos uz savu kolēģi, izeju no palātas, ieelpoju un atgriežos atpakaļ. Ja varu. Tā mēs viena otru nomainām situācijās, kad jāvalda asaras,” Jeļena atklāj sava darba aizkulises.
Visaizkustinošākie esot brīži, kad mazie uztic savus noslēpumus un kad jāiet pie smagi slimajiem pacientiem.
“Kad vēl drīkstēja iet slimnīcas telpās, mēs apciemojām ne tikai bērnus. Esmu strādājusi arī ar onkoloģijas pacientiem un vecajiem ļaudīm paleatīvajās nodaļās. Viņi visi atplaukst smaidā,” J. Aleksandrova pastāsta.
Dakteru klaunu biedrība Latvijā darbojas jau vairāk nekā septiņus gadus. To regulāri atbalsta SIA “Food Union”, bet akciju ar pacēlāju līdzfinansēja uzņēmums “Ātrais torņu serviss”, kas gādājuši par dakteru klaunu pacelšanos līdz pacientiem vairākās Latvijas pilsētās.
