Par to, cik daudz abiturientu aizbrauc, precīzus datus neieguvām. Valsts izglītības attīstības aģentūrā skaidroja – tā kā ir “brīvā kustība”, uzskaiti neveic. Turklāt bieži vien studijas finansē vecāki.

Vairāki uzrunātie jaunieši par viņu izvēli studēt ārvalstīs teic, ka lielajā piedzīvojumā iesaistās visa ģimene. Jo bez vecāku finansiāla atbalsta tas būtu ļoti sarežģīti vai neiespējami.

Lai arī ir valstis, kas studijas piedāvā bez maksas, piemēram, Dānija, Somija, nauda vajadzīga ikdienas tēriņiem: par mājokļa īri, ēšanu utt.

Ņemot vērā citu valstu dārdzību, studijas var izmaksāt pat ļoti daudz. Tomēr gūtā pieredze un vēl citi ieguvumi ņem virsroku un došanās uz ārvalstīm šķiet vilinoša.

Krāj naudu pirmajiem mēnešiem

Liepājas Valsts ģimnāzijas absolvente Hanna Džeriņa plāno studēt privātskolā – NSKI Universitātē Norvēģijā.

“Vienmēr esmu gribējusi izmācīties par režisori. Meklēju un atradu šo skolu. Šeit mācās arī topošie aktieri, producenti. Sākumā gan gribēju citā, norvēģu filmas skolā “Den Norske Filmskolen”. Tā ir vislielākā un populārākā. Bet sapratu, ka tā atrodas nevis Oslo, bet vairāk uz ziemeļiem.

Bet es nevēlos cauru gadu dzīvot aukstumā,”

stāsta Hanna.

Lai iestātos, eksāmenu rezultāti neesot bijuši svarīgi. Bet līdz apstiprinājumam, ka skolā esi uzņemts, noiets garš ceļš.

“Pieteikšanās bija vairākos posmos. Vispirms rakstīju motivācijas vēstuli, pēc tam – eseju, skaidrojot, kāpēc gribu tur mācīties. Bet trešais uzdevums bija pašam uztaisīt savu īsfilmu. To visu sekmīgi izdarīju, un sekoja intervija ar skolas vadību,” atceras jauniete.

Iestāšanās process aizņēmis vairākus mēnešus.

Norvēģija Hannai nav sveša zeme. Ģimene turp pārcēlusies, kad meitenei bijuši trīs gadiņi.

“Kad es Norvēģijā pabeidzu pamatskolu, mani vecāki izlēma atgriezties Liepājā. Es sāku šeit mācīties vidusskolā. Tagad, kad skola pabeigta, man ir iespēja atkal sākt ko jaunu.

Es braukšu viena, vecāki manu lēmumu atbalsta.”

Hanna jau zina, kur mitināsies, – ir noīrēts dzīvoklis kopā ar trīs draugiem, kuri arī studēs Oslo. “Ticu, ka būs labi un forši.”

Nonākot Norvēģijā, Hanna plāno meklēt darbu. Ar savām norvēģu valodas zināšanām iejušanās noteikti būs vieglāka.

“Pirmos mēnešus mani finansiāli atbalstīs vecāki, bet ar laiku, kad iedzīvošos un būšu atradusi darbu, domāju par visu maksāt pati.”

Studiju maksa nav maza – 58 000 kronu jeb ap 5800 eiro, un tas ir tikai par vienu semestri.

“Es varu pieteikties kredītam, ko arī domāju darīt.

Norvēģijā ir īpaša sistēma – studenti drīkst ņemt kredītu, it īpaši, ja tu nedzīvo ar vecākiem, un daļu no procentiem tu vari neatgriezt.”

Uz Skandināviju dosies arī Liepājas Raiņa vidusskolas absolvents Rolands Prohorovs. Viņš iestājies Lahti Universitātē Somijā, kur četrus gadus studēs programmēšanu.

“Mans dzīves mērķis ir bijis mācīties kādā citā valstī,” savu lēmumu skaidro puisis.

“Jau bērnībā bija ideja, ka es varētu padzīvot ārzemēs.” Līdz šim Somijā Rolands neesot bijis.

“Braukšu augusta beigās, tagad meklēju dzīvokli īrei. Jo kopmītnes universitāte nepiedāvā. Īre izmaksās ap 400–500 eiro mēnesī.”

Kāpēc izvēlējies tieši Somiju? Tādēļ, ka studijas ir bezmaksas. Un šeit, viņaprāt, bijis vieglāk iestāties nekā kaut kur citur.

Rolands patlaban strādā par bārmeni, bet nopelnīto – krāj. Šī summa noderēšot pirmajam laikam, esot svešumā.

Turpat, kur tētis un brālis

Nu jau bijusī Liepājas Raiņa vidusskolas audzēkne Linda Lanka iestājusies LCC Starptautiskajā universitātē Klaipēdā, studēs mūsdienu komunikāciju.

“Studijas ir saistībā ar mediju pratību, vērstas uz radošās rakstīšanas attīstīšanu. Jā, to varētu studēt arī Rīgā. Es pētīju Latvijas Universitāti, Kultūras akadēmiju, bet paralēli lūkojos aiz robežām. Man nebija uzstādījuma studēt ārzemēs, bet, aizbraucot uz atvērtajām durvju dienām LCC Starptautiskajā universitātē, tā piesaistīja manu uzmanību.”

Arī šeit eksāmenu rezultāti neesot bijuši tik svarīgi, ņemta vērā vidējā atzīme par visiem trim gadiem vidusskolā. Bijis jāraksta motivācijas vēstule, otrajā atlases kārtā notikusi tikšanās zūmā.

Linda pastāsta, ka būs trešā savā ģimenē, kas studējusi šajā izglītības iestādē.

“To savulaik ir pabeidzis mans tētis, pirms dažiem gadiem – brālis.

Viņš studēja angļu valodu un literatūru. Ja mans brālis nebūtu pabeidzis studijas, tad varbūt man būtu lielākas šaubas tur iestāties. Tas tomēr ir patālu no mājām. Bet brālim ar šo skolu ir laba pieredze, un manī arī līdz ar to ir miers.”

Trīs gadu studijas būs par maksu, viens gads izmaksās 4500 eiro. “Jā, tas ir dārgāk nekā kādā augstskolā Latvijā, bet man šķiet, ka būs tā vērts,” spriež Linda.

Viņa tic, ka iegūtais diploms ļaus veiksmīgi startēt darba tirgū. “Mans tētis un brālis ir tam piemērs. Viņi mani mudina jau studiju laikā dibināt kontaktus, kas noderēs nākotnē.”

Par savu mājvietu jauniete izraudzījusies kopmītnes. “Par tām, tāpat kā studijām, maksās vecāki, taču vēlos arī neatkarību, tāpēc gribu atrast darbu, lai varu nosegt, piemēram, ēšanas izmaksas.”

Hannas klasesbiedrene Katrīna Vēsmiņa pieteikusies biznesa augstskolā Kopenhāgenā. Dānija ir populārs galamērķis topošajiem studentiem, jo studijas ir bezmaksas.

“Esmu pieteikusies vairākās programmās, bet es sliecos uz digitālo menedžmentu,” stāsta jauniete. “Bija jānoliek starptautiskais angļu valodas eksāmens, lai pārliecinātos, ka man ir pietiekami labas angļu valodas prasmes. Tikai ar valsts eksāmenu nepietika.”

Studijas Latvijā Katrīna nekad nav apsvērusi. “Mani vairāk interesē ārzemju profesori un lektori, ko viņi var dot,” skaidro jauniete.

Dānijā savulaik studējis viņas brālis un tur arī palicis uz dzīvi. “Tā ka man būs vajadzības gadījumā atbalsts.”

To, cik varētu mēnesī izmaksāt dzīve Dānijā, patlaban esot grūti pateikt. “Pirms laba laika esmu pieteikusies rindās uz dzīvokļiem, to var izdarīt speciālās mājaslapās. Jo augstskolas kopmītnes nepiedāvā. Ja mani pieņems, braukšu ātrāk meklēt sev dzīvesvietu. Brālis, protams, ir kā variants, kur uzturēties, bet sākumā mēģināšu sameklēt ko pati. Dānijā ir studentu darbi, nav pārāk daudz stundu nedēļā.

Tā jaunieši arī dzīvo – ir gan darba alga, gan automātiski tiek izmaksāta stipendija tiem, kas strādā šo studentu darbu.”

Jautāta, vai tam, ka studē ārzemēs, ir stilīgāka vai modernāka pieskaņa vienaudžu acīs, Katrīna atbild noliedzoši.

“Es to neesmu pamanījusi. Neviens tādēļ, ka studēs ārzemēs, nejūtas pārāks par tiem, kas paliek Latvijā. Te ir svarīgi, ko mēs paši vēlamies: palikt šeit vai mēģināt kaut ko citu. Vai augstākai izglītībai ir vērtība? Uzskatu, ka ir. Tas ir atkarīgs no katra paša individuāli. Ko katrs vēlamies pēc skolas darīt. Es uzskatu, ka ir forši izmēģināt studēt, pieredzēt, kā tas notiek.”

Taisās uz Dienvidkoreju

Draudzīgā aicinājuma vidusskolas absolventes Martas Trumpikas galamērķis ir Dienvidkoreja. “Man ir ļoti nepieciešams nomainīt savu vidi un apkārtējos cilvēkus pilnībā, lai labāk saprastu, kas tiešām ir mana lieta un ko turpmāk vēlos darīt. Koreja ir zināma kā valsts ar ļoti labu izglītības sistēmu, kā arī būšu priecīga par iespēju tuvāk iepazīt kultūru un valodu.”

Bakalaura grāda iegūšanai “Yonsei University” ir četri gadi.

“Plānoju mācīties finanses. Skola ir privāta, tāpēc mācības nav par velti, taču būs iespējams pieteikties uz stipendiju par augstām atzīmēm turpmākajos semestros.

Finansiāli mani atbalsta mamma, taču ceru, ka turpmākajos gados radīsies iespēja kļūt patstāvīgākai.”

“Yonsei University” pieteikuma gala termiņš bijis aprīlī, tāpēc, jau pēc atgriešanās, vidusskolas 2. semestrī Marta strādājusi pie pieteikšanās procesa.

Svarīgākais bijis atzīmes un ārpusstundu aktivitātes, cik aktīvs esi kā cilvēks vai skolēns. Konkurence esot liela, reizē ar Martu bijuši aptuveni 500 kandidātu.

“Es visus vidusskolas gadus centīgi pelnīju augstas atzīmes, kas noteikti bija galvenais iemesls, kāpēc tiku akceptēta.

Universitāti interesē visu trīs gadu atzīmes.”

Marta izvēlējusies studēt ārpus Latvijas, lai paplašinātu savu redzesloku, lai labāk iepazītu sevi un pasauli un mācītos globālā vidē.

“Bija ļoti sarežģīti atrast, kur dzīvot,” Ralfs Laķis-Lazdāns, kuram aiz muguras ir pirmais studiju gads Amsterdamā, atceras, kas sagādājis lielākās grūtības.

“Nīderlande ir divas reizes lielāka nekā Latvija, bet kopējais iedzīvotāju skaits ir 18 miljoni. Tā kā pieprasījums ir liels, īrei ir ļoti augstas cenas un dzīvošana sanāk dārga.”

Ralfs studē psiholoģiju. “Studijas ir par maksu, bet pirmajā gadā studenti saņem 50% atlaidi. Līdz ar to sanāk, ka izglītība ir lētāka nekā Latvijā. Samaksāju nedaudz virs 1000 eiro. Tagad, par otru gadu, bija jāsamaksā 2500 eiro.

Lai atslogotu vecākus, Amsterdamā atradu darbu, strādāju par baristu. Studentu vidū ir ļoti populāri strādāt. Vai var studijas savienot ar darbu? Tas ir atkarīgs no katra paša. Tā noteikti ir, ka samazinās laiks, ko varētu veltīt studijām. Bet tas arī motivē plānot savu laiku, lai neiekrājas parādi, lai visu vari paspēt. Pagaidām man izdodas.”

Ralfs uzskata – dodoties studēt ārpus Latvijas, nepietiek tikai ar vēlmi vien. Ir jāatrod motivācija, kādēļ to dari, un pie tā stingri jāturas. Pirmajā gadā grūtības nav sagādājusi skola vai studiju saturs, kas jāapgūst.

“Pielāgoties, sākt iedzīvoties jaunajā vidē – tas bija grūtākais. Esi prom no ģimenes, jārūpējas par sevi, jābūt finansiāli atbildīgam, kā tērēsi naudu, utt. Vienmēr jādomā vairākus soļus uz priekšu,” jaunietis dod padomu.

Iekāro labākās augstskolas

Aleksandra Ribačenko, konsultāciju centra “Kalba” Latvijas filiāles vadītāja

Interese par studijām ārvalstīs ir diezgan stabila. Es teiktu, ka mēs katru gadu sūtām ap 700 studentu. Un šis skaitlis īsti nemainās.

Par savu galamērķi patlaban visbiežāk izvēlas Dāniju, Vāciju, Zviedriju, Somiju, Nīderlandi. Un studēt turp dodas ne tikai no Latvijas.

Līdz ar lielo pieprasījumu, piemēram, Dānija jau ir spērusi soļus, lai to ierobežotu, –

ir samazināts angļu valodā pieejamais studiju programmu skaits. Tieši ar mērķi mazināt ārzemju studentu skaitu valstī.

Kādēļ? Dzīvesvietu krīzes dēļ.

Vēl joprojām ir studiju programmas angļu valodā, bet tās ir vairāk saistītas ar inženierzinātnēm. Un šāda tendence ir vērojama visās Skandināvijas valstīs.

To ņemot vērā, mans ieteikums vecākiem: ja ir iespēja, tad skolā bērnam kā otru svešvalodu izvēlēties kādu no skandināvu valodām, arī spāņu vai itāļu.

Lai studētu, valsts valodai jābūt vismaz B2 līmenī, daudz kur Vācijā der arī C1 līmenis.

Ja bērns sāk valodu apgūt sākumskolā, tad līdz 12. klasei šos līmeņus var sasniegt. Un tad jau nekas vairs nevar ierobežot attiecībā uz studijām.

Tā kā studiju iespējas ir tik pieejamas, nevar noliegt, ka

prom dodas ļoti gudri un spējīgi jaunieši ar augstiem mācību sasniegumiem.

Viņi grib studēt augstskolās, kas ir 100 pasaules labāko skaitā. Maz ko varam darīt aizplūšanas sakarā. Bet labā ziņa ir tā, ka daudzi atgriežas. Studiju iespējas ir viens, bet darba iespējas – pavisam kas cits.

Un daudzi ap to laiku, kad pabeidz studijas, saprot, ka dzīvot, strādāt un veidot ģimeni viņi tomēr vēlas mājās.

Īstenojot vēlmi studēt ārvalstīs, finansiāls ieguldījums no vecāku puses ir nepieciešams. Pat ja universitātē pieejamas budžeta vietas, tāpat būs jāmaksā par kopmītnēm vai jāīrē dzīvoklis. Visur būs drošības maksas, pirmās iemaksas.

Arī slēdzot līgumu ar universitāti, bieži vien ir jāiemaksā studiju maksa, piemēram, par pirmo semestri. Pēc tam ir iespējams saņemt maksājumu plānu.

Daudzi jaunieši plāno strādāt. Un tas ir realizējami. Strādājot studenti spēj sekmīgi segt savas dzīvošanas izmaksas, bieži vien arī ēdināšanu, sociālo dzīvi, studiju maksu.

Daudzos gadījumos studentiem izdodas otrajā studiju gadā pilnībā uzturēt sevi.

Mums tādu piemēru ir ļoti daudz. Bet ir nepieciešams laiks, un katram tas būs individuāli.

Līdz ar to var teikt, ka, sākot ar otro semestri, otro studiju gadu, jau var cerēt, ka students varēs sevi uzturēt pats. Bet tas nav garantēts.

Es ieteiktu vecākiem iekrāt pāris tūkstošus, lai varētu brīvi atļauties reģistrācijas maksu, drošības summas, kas pie līgumu slēgšanas un arī par dzīvesvietu jāiemaksā, aviobiļetēm utt.

Kādēļ izvēlas par labu studijām ārzemēs? Vilinoša ir studiju maksa, studiju programmu izvēle ir ārkārtīgi plaša. Mums vien ir zināmas ap 10 000 studiju programmu Eiropas augstskolās.

Turklāt valda priekšstats, ko arī nevar apstrīdēt, ka ārzemēs ir pieejama labākas kvalitātes izglītība nekā Latvijā.

Uzziņai

– Latvijas pilsoņi, kuriem ir derīga Latvijas Republikas pase, var uzturēties vai strādāt jebkurā no 27 Eiropas Savienības valstīm un trijās Eiropas Ekonomiskās zonas (Islande, Lihtenšteina un Norvēģija) valstīs.

– Šajās valstīs bez vīzas vai darba atļaujas var uzturēties ne ilgāk kā trīs mēnešus, pēc tam ir jānokārto uzturēšanās atļauja. 

– 48 valstis ir parakstījušas tā saukto Boloņas deklarāciju, kas paredz sadarbību vienotā augstākās izglītības telpā. Tam ir divi iemesli: ES paplašināšanās veido kopīgu darba tirgu, un valstīm savā starpā ir nepieciešamība saskaņot izglītības sistēmas; deklarācija paredz iegūto grādu un studiju programmu saskaņošanu.

Avots: VIAA

Kur studēs liepājnieki?

Valstis, ko izvēlējušies 22 vidusskolēni: Zviedrija, Norvēģija, Dānija, Nīderlande, ASV, Portugāle, Itālija, Skotija, Somija, Anglija, Lietuva, Īrija un Krievija.

Avots: Liepājas Izglītības pārvalde

Ārzemju studiju priekšrocības:

– Studējot ārzemēs, varat uzlabot savas svešvalodas prasmes vai pat iemācīties jaunu valodu.

– Apgūsiet atšķirīgas studiju metodes, iemācīsities domāt un uztvert lietas citos veidos.

– Iegūsiet pieredzi un kontaktus, kas var noderēt turpmākās karjeras veidošanā.

– Dzīvojot citā kultūrvidē, iegūsiet neatsveramu dzīves pieredzi.

Iespējamie ierobežojumi: izmaksas, valoda, studiju metodes, kultūršoks, kvalifikācija.

Avots: VIAA

Es domāju tā: Mācīties augstskolā Latvijā vai ārzemēs?

Sarma – strādā:

– Pieļauju, ka kvalitatīvas studiju programmas var atrast tepat Latvijā. Protams, ja gribas studēt ārzemēs, tad tas jādara. It īpaši, ja jauniem cilvēkiem nav savas ģimenes vai citu iemeslu, kāpēc palikt te. Vienīgi tas, ka, studējot ārzemēs, jāapsver savas finanšu iespējas.

Maija Gūtmane – pārdevēja:

– Jāmācās Latvijā, bet, ja iecerēts savu dzīvi pavadīt ārzemēs, tad, protams, jāstudē citur. Ja cilvēks grib dzīvot Latvijā, tad jāstudē šeit. Jo te būs piemērotākās studiju programmas un prakses iespējas. Un pēc tam iespēja atrast piemērotu darbu. Studēt dzimtenē varētu būt finansiāli izdevīgāk.

Roberts Nils Šteinbergs – angļu valodas skolotājs:

– Es esmu studējis tikai Latvijā, bet brālis gan Latvijā, gan Amerikā. Viņš uzskata, ka tur notika īstā mācīšanās, jo atšķirībā no šejienes tur augstākās izglītības sistēma nav novecojusi. Latvijā būtisks pluss ir lielais budžeta vietu skaits, ka nav jāmaksā. Bet Amerikā jābūt ļoti izcilam, lai tev kāds studijas sponsorētu.

Laine Džeriņa – studējoša māmiņa:

– Man ir tikai Latvijas studiju pieredze. Man bija svarīgi, ka viss ir šeit – mājas, ģimene, studijas, darbs. Izvēlējos studēt baltu filoloģiju, bet nenokomplektēja grupu. Tad mani ielika Eiropas valodu studijās, pēc laika atkal kaut kas izmainījās. Viss nav tā, kā es būtu gribējusi studēt, bet ļoti svarīgi, ka man ir superīgi pasniedzēji!

Sandra Prohorova – pensionāre:

– Manuprāt, te Latvijā, var studēt diezgan labā līmenī. Svarīgi, ka cilvēks gan studē to, kas patīk, gan arī viņa studiju programma ir tiešām kvalitatīva. Mani bērni studēja Latvijā, bet mazbērni nu jau domā, ka labāk jāmācās ārzemēs. Jaunā paaudze tiecas apgūt pasauli un valodas, meklē lielākas iespējas.