Piektdiena, 29. marts Agija, Aldonis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Daļai mūsējo ārvalstīs Covid-19 pote jau iedurta

Daudzās valstīs vakcinācija pret Covid-19 norit krietni raitāk nekā Latvijā. Poti ārzemēs jau saņēmis arī ne viens vien mūsu tautietis. Kā vakcināciju uztver citās valstīs dzīvojošie? To “Kurzemes Vārds” skaidroja, sazinoties ar vairākiem bijušajiem Latvijas iedzīvotājiem.

Daļai mūsējo ārvalstīs Covid-19 pote jau iedurta
Masačūsetsas (ASV) futbola stadionā šomēnes sākta masu vakcinācija pret Covid-19. Sākotnēji vakcīnu saņēmuši daži simti cilvēku dienā, bet tagad jau 2500. Plānots, ka vakcinācijas tempu tur vēl palielinās. (Foto: Joseph Prezioso / AFP)
11.02.2021 06:00

"Kurzemes Vārds"

Izraēla. Latvijas ierobežojumi – nieks

Janvāra beigās mediji vēstīja, ka Izraēla izvērsusi vērienīgāko vakcinācijas kampaņu pasaulē, dienā pret Covid-19 sapotējot tūkstošiem cilvēku.

Nepilnu 61 gadu vecais eksliepājnieks, uzņēmējs Igors Krupņiks, kurš uz dzīvi Izraēlā pārcēlās pagājušogad, jau saņēmis abas ASV kompānijas “Pfizer” izstrādātās pretkovida potes, pirmo – 4.janvārī, otro – 26.janvārī.

“Man tagad ir zaļā pase, kas nozīmē, ka nav jāsēž karantīnā arī tad, ja esi kontaktējies ar inficēto.

Šeit runā, ka drīz kafejnīcās un arī lidmašīnās ielaidīs tikai tos cilvēkus, kuriem ir šāda pase,” teic I. Krupņiks.

Viņš apliecina, ka Izraēlā vakcinēšanās notiek intensīvi, līdz februāra pirmajai pusei valstī pirmo poti saņēmuši 3,6 miljoni iedzīvotāju, otro – vairāk nekā 2 miljoni.

Pēc pirmās potes viņam nedaudz sāpējusi roka, taču tas, visticamāk, “uz nervu pamata, jo visi taču gaida kaut kādas blaknes”, stāsta bijušais liepājnieks, norādot, ka otrā vakcīna par sevi vispār nav likusi manīt.

Šobrīd Izraēlā vakcinēties varot jebkurš cilvēks, kas sasniedzis 16 gadu vecumu. Potēšanās punkti izvietoti arī slēgtajos tirdzniecības centros. Tur arī Krupņiks saņēmis abas potes.

Tāpat notiekot izbraukuma vakcinācija, proti, tos cilvēkus, kuri nespēj vai kuriem ir grūtības pārvietoties, potē mājās.

Tomēr arī Izraēlā iedzīvotāju attieksme pret vakcinēšanos esot neviennozīmīga. “Ir tā dēvētie antivakcinācijas piekritēji, tāpat ļoti atšķirīgi uzskati ir ortodoksālajiem ebrejiem. Valstī vieni saka, ka vajag potēties, citi, ka tas ir slikti,” klāsta I. Krupņiks.

Neraugoties uz raito vakcinācijas tempu, saslimstība ar Covid-19 joprojām esot augsta – dienā atklājot tūkstošiem jaunu saslimšanas gadījumu. “Tagad vairāk sākuši slimot bērni. Šodien lasīju, ka kopš jaunā gada saslimstība bērnu vidū pieaugusi par 400%.

Vīrusa jaunais paveids vairāk sit pa bērniem.”

Tāpat vīruss izplatoties ortodoksālo jūdaistu vidū, jo “viņi pulcējas lielos baros, lasa lūgšanas un svin svētkus”. Jāņem arī vērā, ka Izraēla ir ļoti blīvi apdzīvota valsts. Tās teritorija ir ievērojami mazāka par Latviju, taču iedzīvotāju skaits krietni lielāks – ap deviņiem miljoniem.

Lai mazinātu vīrusa izplatību, Izraēlā joprojām spēkā ir daudz ierobežojumu, turklāt tie esot krietni stingrāki nekā Latvijā.

“Tie ierobežojumi, kas noteikti Latvijā, ir nieks, salīdzinot ar karantīnu Izraēlā,” spriež I. Krupņiks,

skaidrojot, ka šajā valstī slēgti visi tirdzniecības centri, izņemot pārtikas veikalus. Nedarbojas tirdziņi, līdz 7.februārim nebija ļauts no mājvietas doties tālāk par vienu kilometru, kā arī, lai apmeklētu citu pilsētu, līdzi nepieciešams rakstisks pamatojums. “Tikai tagad ierobežojumi nedaudz mīkstināti, atverot frizētavas.”

Bijušais liepājnieks atzīst, ka pret kovidsērgu iepriekš bijis noskaņots visai skeptiski, līdz uzzinājis, ka Maskavā koronavīrusa dēļ izdzisusi tikai 17 gadus veca, sportiska puiša dzīvība.

“Es uzskatu, ka jāvakcinējas, pretējā gadījumā no šīs sērgas neizbēgt. Arī mans 85 gadus vecais tētis un 82 gadus vecā mamma Maskavā sapotēti ar vakcīnu “Sputņik”.

Igaunija, Lietuva. Uzaicina ģimenes ārsts

Igaunijā “Moderna” vakcīnas pirmo devu 1.februārī saņēmis arī Tallinā dzīvojošais seniors – 74 gadus vecais Norberts Kaupužs. Viņu potēties uzaicinājis ģimenes ārsts, un nu Igaunijas latvietis gaida 28.februāri, kad varēs tikt pie vakcīnas otrās devas. “Pēc potēšanās jutos labi. Nekādu blakņu nebija,” viņš saka.

Arī kaimiņvalstī pret vakcināciju daļa cilvēku ir skeptiski noskaņoti, pat daļa ārstu, zina teikt tallinietis. “Ir tādi medicīnas darbinieki, kuri jāpārliecina. Televīzijas pārraidē stāstīja par Pērnavas ārstiem.

Bija tādi, kuri labprāt vakcinējās, bet zināms procents mediķu bija skeptiski. Kādas divas trešdaļas no viņiem izdevās pārliecināt.

Zinu, ka arī Latvijā ir tāda pati problēma. Mana māsa strādā par zobārsti Saldū, un no pieciem sešiem zobārstiem viņa vienīgā ir vakcinējusies.”

N. Kaupužs spriež, ka Igaunijā iedzīvotāju vairākums tomēr atbalsta vakcināciju pret Covid-19.

Pensionāre Natālija Franckaitiene, kura dzīvo Jonišķos Lietuvā, vēl tikai gaida iespēju potēties pret kovidu. Arī Lietuvā pirmie vakcīnas saņēmuši medicīnas darbinieki, veco ļaužu namu iemītnieki un darbinieki, bet tagad tiekot diskutēts, kuri būs nākamie.

“Mums nav tāda paziņojuma, ka iedzīvotāji jau varētu reģistrēties vakcinācijai. Domāju, ka būs jāgaida uzaicinājums no ģimenes ārsta. Man ir viesnīciņa, un

es būtu ieinteresēta potēties, taču pie mums vakcinēs pa vecuma grupām, proti, vecos cilvēkus sargās vispirms,” viņa saka.

Lietuvā tiekot spriests arī par Krievijā izstrādāto vakcīnu “Sputņik”. “Taču pašlaik ir doma, ka Krievijas vakcīnas neiepirks un cilvēkus turpinās potēt ar tām, kas saņemtas no Rietumvalstīm. Taču politiķu domas jau bieži mainās.”

Vācija. Gaida rindā līdz septembrim

Vācijā, Hannoverē, dzīvojošais liepājnieks Tovijs Kovnators pagājušā gada februārī jau izslimojis Covid-19. “Ne tikai es, bet visa ģimene, divi bērni un sieva, tā teikt, uz divām nedēļām bijām uz gultas, toreiz pat nenojautām, ka esam saslimuši ar Covid-19. Tas atklājās tikai pēc analīzēm, kurās uzrādījās vīruss. Neteikšu, ka slimības gaita mums būtu bijusi smaga. Varbūt divas dienas bija mazliet grūtāk elpot, bet nekas nopietns,” stāsta 34 gadus vecais liepājnieks.

Neraugoties uz to, ka viņš un ģimene jau vīrusu pārslimojuši, visi ar nepacietību gaida, kad būs pieejama vakcīna. “Esmu pieteicies vakcīnai un jau zinu aptuveno laiku, kad to saņemšu, – septembrī. Protams, gribētos, lai vakcinācijas temps būtu straujāks. Manuprāt, Anglijā cilvēki pie vakcīnām tiek daudz ātrāk nekā Vācijā.

Darba darīšanās vairākas reizes gadā sanāk braukt komandējumos, vakcinēšanās dotu papildu drošības sajūta.

Tāpat ir kaitinoši ceļojot katru reizi taisīt testus. Tie, kas tos ir veikuši, zina, par ko es runāju: nav patīkami, un par to ir jāmaksā (Vācijā tie esot 100 eiro),” pauž T. Kovnators, piebilstot, ka pagaidām Vācijā rindā pēc vakcīnām vēl esot mediķi un cilvēki gados.

Covid-19 vīruss paņēmis divas dzīvības Tovija darbavietā. Tie esot bijuši cilvēki vecumā pēc 65 gadiem. “Kaut arī teju katram Vācijas iedzīvotajam kāds tuvinieks vai paziņa jau nu noteikti saslimis vai pat miris no šī vīrusa, attieksme pret vakcinēšanos ir dažāda – ir cilvēki, kas nevar sagaidīt savu kārtu, un ir arī tādi, kas ir kategoriski pret vakcinēšanos. Manuprāt, tā ir sava veida dezinformācija, kas pie tā novedusi. Izplatās runas, ka no vakcīnas ir miruši cilvēki. Iespējams, vakcīnu mirušais ir saņēmis, taču jāņem vērā arī citas slimības, kas viņam bijušas.

Mans uzskats paliek nemainīgs – jo ātrāk vakcinēsimies, jo ātrāk atgriezīsimies pie normālas dzīves.

Varēšu brīvi apciemot tuviniekus, neiekuļoties nepatikšanās ar policiju. Pagājušajā nedēļā kopā ar abiem bērniem biju aizbraucis uz blakus pilsētu apciemot tēvu, kāds par to bija paziņojis policijai. Skaidrs, ka likumsargi tūlīt bija klāt. Šajā reizē tiku cauri ar brīdinājumu, kaut arī policija varēja uzlikt 2000 eiro sodu. Vācijā drīkst doties ciemos tikai pa vienam, un nav svarīgi, vai, piemēram, mēs ar bērniem esam no vienas mājsaimniecības,” saka liepājnieks.

Hannoveres iedzīvotāji ļoti nopietni izturoties pret ierobežojumiem. “Nedod Dievs, kādam pieiesi pārāk tuvu. Īpaši, ja tas būs gados vecāks cilvēks. Sacels tādu brēku, it kā tu viņam no kabatas maku būtu gribējis izvilkt. Pensionāri šeit ir ļoti sabijušies, un to var saprast – tik daudz mirušu cilvēku,” stāsta Tovijs.

Viņš uzsvēr, ka ļoti noderīga esot Covid-19 mobilā aplikācija, kurā var uzzināt ne tikai visus jaunumus par vīrusu, cik valstī un reģionā ir saslimušo, bet arī to, vai neesi atradies vienā telpā ar inficēto.

Lielbritānija. Saņēma vēstuli, ka jāpotējas

“Pirmo “Pfizer” ražoto vakcīnu jau esmu saņēmusi (1.februārī), tagad trīs mēneši jāgaida līdz otrajai. Man būtībā nekas nebija jādara – saņēmu vēstuli pa pastu ar norādēm, kas ir jāizdara, lai vakcīnu saņemtu. Meita palīdzēja internetā ievadīt visu nepieciešamo informāciju, un jau pēc neilga laika saņēmu telefonā īsziņu, kad, kur un cikos jāierodas,” stāsta 78 gadus vecā liepājniece Dzintra, kura jau daudzus gadus dzīvo Braitonas pilsētā Lielbritānijā.

Par vakcinēšanos kundze saka: “Neesmu no tām bailīgajām. Katru gadu potējos pret gripu un dažas reizes arī pret citām slimībām. Nekāda negatīva ietekme uz veselību nav bijusi. Arī šoreiz pat īsti nemanīju, kur iedūra. Taisnības labad gan jāsaka, ka pirmajā dienā bija mazliet reibonis un slikta dūša, bet tas arī viss.” Pēc vakcīnas saņemšanas Dzintra 15 minūtes pavadījusi ārstu uzraudzībā, pārbaudījuši, vai nav alerģisku reakciju.”

“Vecie negrib mirt, tādēļ vakcīnas nepieciešamība vismaz mana vecuma ļaužu vidū netiek apspriesta.

Cilvēki arī runā, ka tos, kam ir ļoti smaga slimības gaita un izredžu izdzīvot praktiski vairs nav, neārstēs, jo slimnīcas ir pārpildītas. Daudzi ir sabijušies,” saka Dzintra.

Pensionāre esot sarūgtināta par Lielbritānijas premjerministra Borisa Džonsona pausto. “Būšu saņēmusi vakcīnu, bet joprojām nevarēšu brīvi ceļot – testus vajadzēšot veikt tik un tā. Tie taču maksā naudu,” teic Dzintra, kura pagājušā gada nogalē viesojusies Liepājā.

Viņai no šīs ciemošanās palicis atmiņā sabiedriskais transports. “Anglijā autobusi ir pustukši, bet Liepājā transportlīdzekļos braucēju bija daudz vairāk. Nezinu, varbūt Lielbritānijā cilvēki šajā ziņā ir piesardzīgāki. Vēl tad, kad ar autobusiem braukāja vairāk, Braitonā tika noteikts, cik cilvēku šoferis drīkst uzņemt. Bieži gadījās, ka autobuss pieturām brauca garām un uz tā bija uzraksts – vietu nav.

Amerikā vakcīnām maz uzticības

Amerikas Savienotajās Valstīs dzīvojošā liepājniece Valda Rainey pauž neuzticību vakcīnām, jo tās nav pārbaudītas, un nav zināms, kādas būs sekas pēc vakcinēšanās.

“Līdzīgās domās ir gandrīz visi mani draugi. Man pagaidām tās nav nepieciešamas, jo strādāju no mājām.”

Viņas vīrs gan braucot uz darbu, taču darbavietā nav piedāvāta iespēja vakcinēties, tāpēc arī viņš pagaidām atturoties no potēšanās.

Valda novērojusi, ka sabiedrība ir sadalījusies divās frontēs. Ir daļa, kas šīs vakcīnas nevar vien sagaidīt, bet citi ar piekrišanu nesteidzas. Amerikā daudzviet ir izveidoti vakcinācijas punkti, pie vakcīnas var tikt ātri. Kaut gan, protams, tiek ņemtas vērā prioritārās grupas – pirmie tiek potēti mediķi un sociālie darbinieki.

Līdzīga attieksme ir arī liepājniecei Ingai Majorei-Mendozai, kura jau vairākus gadus dzīvo Ņujorkā, un ar vīru vada šokolādes biznesu.

“Mēs strādājam no mājām, pagaidām par vakcīnu nedomājam. Protams, ja būs ierobežojumi tiem, kas nav vakcinējušies, piemēram, nevarēs ceļot, ja nebūs potes, tad to arī darīsim.”

Inga un viņas vīrs Andre šaubās par vakcīnu efektivitāti.

“Man šķiet, ka vakcīna ir izveidota pārāk ātri. Nav vēl skaidrs, kā uz to cilvēki reaģē.

Piemēram, mums pazīstamam ārstam bija traka reakcija, viņu ievietoja pat reanimācijā. Paldies Dievam, viņam tagad ir labi, iespējams, tā bija kāda alerģiska reakcija.”

Sieviete stāsta, ka obligātas šīs vakcīnas nav. Kad būs vakcinētas visas prioritārās grupas, viņi ģimenē šo jautājumu pārrunās. Pieteikties uz vakcīnu neesot sarežģīti, ir izveidotas dažādas vietnes, kur to izdarīt.

Savukārt Solvita Mosa, kas Ņujorkā strādā medicīnas nozarē, ir vakcinējusies. “Obligāti jau tas nebija jādara, arī mums ļāva izvēlēties, bet es strādāju ar riska grupas pacientiem, tāpēc arī vakcinējos.”

Solvita pēc potes esot sajutusi vājumu, tāpēc kādu stundu palikusi mediķu uzraudzībā, bet tagad jūtoties labi. “Man bija ražotāja “Moderna” vakcīna, pēc tās reakcija vairāk jūtama, bet mans vīrs saņēma “Pfizer” vakcīnu un nesajuta neko, arī kolēģiem, kurus potēja ar “Pfizer” izstrādāto vakcīnu, nekādu organisma reakciju nebija.”

Ņujorkā dzīvojošā latviete stāsta, ka iedzīvotājus lielpilsētā vakcinēs stadionos, sporta zālēs, medicīnas aģentūrās un citur, kur varot ievietot saldētavas, kas nepieciešamas “Pfizer” vakcīnu uzglabāšanai.

Vietās, kur nevar nodrošināt norādīto temperatūru, lietos “Moderna” vakcīnas, jo tām uzglabāšanas nosacījumi ir vienkāršāki.

“Šeit viss ir ļoti labi organizēts, viss tiek izskaidrots. Pirms vakcinēšanas detalizēti izjautā par veselības stāvokli. Protams, arī es nedaudz šaubījos, bet risks jau ir it visur. Tagad man ir cerība, ka vakcīna atvieglos slimības gaitu, ja inficēšos.”

Vakcīnu trūkuma dēļ temps lēns

Vakcinācijas temps ir ļoti atkarīgs no vakcīnu pieejamības Latvijā. Vakcīnu piegādes plāni mainās, jo ražotāji dažādu iemeslu dēļ nespēj nodrošināt ražošanas jaudas.

Ja vakcīnu piegādes būtiski neatpaliks no Latvijas veiktajiem pasūtījumiem, tad

šī gada 3. ceturksnī vajadzētu būt situācijai, ka 70% Latvijas pieaugušo ir vakcinēti un ir nodrošināta pūļa imunitāte,

kas ir svarīga vīrusa izplatības ierobežošanai.

Šobrīd būtiskākais iemesls lēnajai vakcinācijas gaitai ir vakcīnu trūkums Latvijā. Taču Veselības ministrija augstākajā līmenī risina jautājumu par iespējām iegūt papildu vakcīnas, lai maksimāli ātri palielinātu vakcinācijas jaudu.

Kopumā vakcinācijas process šobrīd tiek veidots tā, lai 2. ceturksnī, kad ir paredzēts saņemt lielāku vakcīnu apjomu, viss, kas saistās ar operatīvu uzskaiti un sadali, būtu gatavs tiem iedzīvotājiem, kas ir pieteikušies, izmantojot kādu no reģistrācijas veidiem.

Latvijā izveidotās vietnes www.manavakcina.lv mērķis ir maksimāli samazināt manuālus procesus.

Pie mums, tāpat kā citās pasaules valstīs, ir apstiprinātas prioritārās grupas, kas vakcīnu saņems ātrāk par citiem. Vācijā, piemēram, sabiedrība ļoti uzticas vakcinācijai, arī mediķi ir motivēti.

Ikvienas valsts veiksmīgas vakcinācijas pamatā ir iedzīvotāju, medicīnas darbinieku, zinātnieku un valdības sadarbība, mazinot bailes un iespējamo skepsi.

Valstu pieredzes ir dažādas, un tās tiešā veidā pat nevar salīdzināt ar Latviju, jo daudz kas ir atkarīgs no iedzīvotāju blīvuma un jau tagad pieejamo vakcīnu apjoma.

Ir valstis, kurās līdzīgi kā Latvijā ir pieteikšanās vietnes. Ir valstis, kas veido masu vakcinācijas punktus, arī Latvijā šis scenārijs tiek izvērtēts un tiek meklēti veidi, kā to nodrošināt.

Pirmajās četrās dienās pēc vietnes www.manavakcina.lv atvēršanas pieteikušies vairāk nekā 68 000 Latvijas iedzīvotāju.

No 10.februāra ir otrs pieteikšanās veids – bezmaksas tālruņa līnija 8989. Nevienam no pieteikšanās kanāliem nav paredzēta priekšrocība vakcinācijas secības plānošanā.

Neatkarīgi no tā, vai pieteikums tiks saņemts vietnē www.manavakcina.lv vai pa tālruni, brīdī, kad vakcīnas būs pieejamas, šie dati tiks izmantoti vakcinācijas plānošanai un organizēšanai. Būtu svarīgi, lai vēlmi vakcinēties izteiktu tie iedzīvotāji, kas ir prioritārajās grupās.

Vakcinācija ir brīvprātīga. Taču, maksimāli ātri savakcinējot vairumu sabiedrības, parādās lielāka iespēja atgriezties ierastajā dzīves ritmā. Vakcinācijas kārtība tiks plānota pēc prioritāro grupu principa, kur priekšroka tiek dota cilvēkiem, kuru dzīvība vai veselība Covid-19 dēļ ir visvairāk apdraudēta.

Agnese Strazda, Vakcinācijas biroja pārstāve

Uzziņai

Apstiprinātās prioritārās grupas

2021. gada 1. ceturksnī (ja vakcīnu piegādes nekavējas)

  • Veselības aprūpes darbinieki, kas aprūpē Covid-19 pacientus, ārstniecības personas slimnīcās, ambulatorās aprūpes speciālisti, medicīnas darbinieki izglītības iestādēs, ģimenes ārsti, farmaceiti u.c., pacienti, kam ir nopietnas medicīniskas indikācijas, tie, kam nepieciešamas nopietnas medicīniskas manipulācijas, piemēram, onkoloģijas pacienti, cilvēki, kas gaida operāciju, ilgstoši atrodas stacionārā u.c.
  • Sociālo aprūpes centru un tiem pielīdzināmu iestāžu klienti un darbinieki, valsts nozīmīgu funkciju veicēji, tai skaitā operatīvo dienestu darbinieki, epidemiologi u.c.
  • Seniori, vecāki par 65 gadiem, pacienti ar hroniskām slimībām, kā arī personas ar invaliditāti mājas aprūpē un viņu aprūpētāji.

2021. gada 2. ceturksnī (ja vakcīnu piegādes nekavējas)

  • Izglītības iestāžu darbinieki, operatīvo dienestu darbinieki, NBS, ieslodzījuma vietu un Valsts probācijas dienesta darbinieki, energoapgādes kritiski svarīgie darbinieki.
  • Personas speciālās iestādēs (ieslodzījumā, patversmēs).

2021. gada 3. ceturksnī (ja vakcīnu piegādes nekavējas)

  • Nozaru prioritāro iestāžu darbinieki, reliģisko organizāciju personāls.
  • Uzņēmumu darbinieki, kas sastopas ar lielu skaitu cilvēku, uzņēmumu darbinieki lielos kolektīvos, kur jāstrādā kopā, ekonomikai svarīgāko uzņēmumu darbinieki.
  • Visi pārējie iedzīvotāji.

Avots: Vakcinācijas birojs

Pret Covid-19 pilnībā vakcinēto iedzīvotāju skaits uz 7. un 8.februāri

* Kopējais cilvēku skaits, kuri saņēmuši vakcinācijas instrukcijā noteiktās devas.

  • ASV – 9,52 miljoni
  • Izraēla – 2,16 miljoni
  • Itālija – 1,18 miljoni
  • Vācija – 981 914 (7. feb. dati)
  • Spānija – 786 407 (7. feb. dati)
  • Apvienotā Karaliste – 512 581 (7. feb. dati)
  • Polija – 450 496 (7. feb. dati)
  • Francija – 248 614 (7. feb. dati)
  • Rumānija – 230 286
  • Argentīna – 189 264
  • Indonēzija – 171 270
  • Meksika – 79 429
  • Lietuva – 48 165
  • Igaunija – 18 211
  • Latvija – 14 538

Avots: “ourworldindata.org” un ziņu aģentūra LETA

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz