1.janvārī paliek gads kopš sabiedriskā transporta reformām Liepājā. Lūdzām gan iedzīvotājus, gan pašvaldības aģentūras “Liepājas Sabiedriskais transports” direktoru Gintu Lūsi pavērtēt, kā pārmaiņas iedzīvojušās, pie kā vēl būtu jāstrādā un ko jāuzlabo.

Atgādinām, ka ar 2012.gada 1.janvāri pasažieriem nozīmīgākās izmaiņas bija: vienotā biļete, esošo mikroautobusu maršrutu likvidēšana un divu jaunu ieviešana, izstrādātais jaunais sabiedriskā transporta maršrutu tīkls, dažādie mēnešbiļešu veidi, jaunu kustības sarakstu izlikšana pieturvietās, ieviestie biļešu tirdzniecības punkti, mājas lapa www.liepajastransports.lv ar aktuālāko informāciju, publicētiem kustību sarakstiem un maršrutu plānotāju.

Patīk vienotā biļete, kaitina neprecizitāte

Liepājniecei Jeļenai, kura dzīvo Laumas rajonā, satiksmes autobuss ir galvenais pārvietošanās līdzeklis. Ar to viņa ik rītu dodas uz darbu, bet vakarā – uz mājām. Kopumā sabiedriskā transporta reformu viņa vērtē pozitīvi. Tomēr jaunās kārtības izpilde kā no autobusu vadītāju, tā arī no pasažieru puses būtu jākontrolē stingrāk. “Faktiskie kustību laiki neatbilst sarakstam. Netiek ievērota pasažieru iekāpšanas un izkāpšanas sistēma,” novērotos mīnusus uzskaita sieviete. “Žēl, ka neviens mikriņš neiet līdz Ezerkrastam.” Jeļenu apmierina diferencētas biļešu/mēnešbiļešu cenas, jo tās ļaujot cilvēkiem izvēlēties optimālāku un sev piemērotāko variantu. “Prieks, ka ir papildus maršruti, un reisi starp maršrutiem ir sadalīti vienmērīgi.”

Liene, kas dzīvo Ezerkrastā, godīgi atzīstas – ar sabiedriskā transporta reformu nav pārāk apmierināta. Ar to saistoties tukšās gaidīšanas stundas. Un, kad braucamais pēc vairākām desmit minūtēm pienākot, aizturot elpu un kaut kā tajā iestutējoties. “Autobusi tomēr neiet tik bieži – starp tiem autobusu ķekariem ir arī milzīgas pauzes,” saka Liene. Taču lielākā sāpe esot par likvidētajiem mikriņiem, kas kursēja pa visu pilsētu. “Jebkurā brīdī varēju ielēkt iekšā un bija garantija, ka galamērķī nokļūšu laikā. Turklāt tie vismaz “nolasīja” kādu baru cilvēkus, lai autobusos jau pēc otrās pieturas no galapunkta nebūtu tik saspiests.” Jauniete novērojusi, ka ik rītu un vakaru, braucot uz darbu vai mājās, dažkārt arī dienas vidū, autobusi ir pārpildīti. “Tagad man jābaiļojas par to, ka iespiesta lielajā gūzmā, starp pasažieriem nav kāds “ar gariem nagiem”, kurš no somas neizvilks maku vai telefonu,” bažījas iedzīvotāja.

Zane nav no tiem, kas ar sabiedrisko transportu Liepājā brauc katru dienu, taču reizes četras nedēļā braukt sanākot. No centra jānokļūstot uz Sporta manēžu Krūmu ielā. “Pirms dodos ārā, jau paskatos internetā, cikos man vajadzīgais autobuss konkrētajā pieturā pienāk. Un vēl ne reizi neesmu nokavējusi, nav arī nācies ilgi gaidīt,” saka jauniete. Vienīgais ap septiņiem vakarā Laumas rajons ir daudzu mērķis, līdz ar to – transportlīdzeklis ir pārpildīts. Visbiežāk, dodoties uz treniņiem, viņa autobusā stāvot kājās. Un gluži kā Liene, baiļojoties no kabatzagļiem. Vienotā biļete Zanei patīkot. “Vairs kioskā nesaku – man, lūdzu, autobusa biļeti vai tramvaja biļeti. Jo abiem transportlīdzekļiem ir viena. Ērti,” jauniete uzslavē to ieviesējus. Ja sākumā iekāpšanas-izkāpšanas sistēmu autobusā gan pasažieru, gan arī autobusu šoferi centušies ievērot, tad tā šobrīd vairs nestrādājot. “Izskatās, ka šoferiem ir vienalga,” noteic Zane.

Biļešu tirdzniecības tīkls – gana plašs

Pašvaldības aģentūras “Liepājas Sabiedriskais transports” direktors Gints Lūsis, vaicāts, kā vērtē aizvadīto gadu, ieviešot dzīvē jauno pilsētas sabiedriskā transporta sistēmu, portālam sacīja: “Domāju, kas tas ir bijis visnotaļ pozitīvs.” Viņš uzsver, ka ieviestā sabiedriskā transporta sistēma Liepājā ir unikāla, nekur citur Latvijā otras tādas nav. Pieredze aizgūta no Skandināvijas valstīm, arī no kaimiņiem Lietuvā. “Kopumā  tā darbojas, protams, ir lietas pie kurām vēl jāstrādā.”

“Šovasar Liepājā rekonstruēja daudzas ielas, manuprāt, vairāk, nekā citus gadus. Un tas, protams, ietekmēja arī sabiedriskā transporta kustību,” atminas G.Lūsis, analizējot aizvadīto gadu. Daudz domāts, kur un kā remonta vietās novirzīt autobusus, par apbraucamajiem ceļiem, tādējādi arī turpmāk iedzīvotājus nodrošinot ar šo pakalpojumu. “Centāmies iedzīvotājus par šīm izmaiņām arī informēt,” piebilst G.Lūsis. Tāpat lielas pūles pieliktas, izstrādājot kustību sarakstus. Tam, sadarbojoties ar Liepājas Universitāti, pētītas pasažieru plūsmas.

Ieviestā vienotā biļete arī ir tas, ko iedzīvotāji no izmaiņām novērtējuši visatzinīgāk, zina teikt G.Lūsis. Viņš pats visvairāk priecājas par izveidoto biļešu tīklu. Šobrīd biļetes nopērkamas teju 100 tirdzniecības vietās, arī Karostā un Zaļajā birzī, kur tas iepriekš nav varēts. Gandrīz visās autobusu pieturvietās pilsētā esot izlikti kustību saraksti. Tramvaja pieturvietās tie tikšot izlikti, kad būs vaļā jaunizveidotā līnija Ezerkrastā.

G.Lūsis stāsta, ka no pasažieriem saņemtas pozitīvas atsauksmes par to, ka autobusi un tramvaji braucot precīzi pēc norādītā laika kustību sarakstos. Cilvēki priecājoties, ka “ar tiem var rēķināties”. Taču tā kā portālam vairāki norādīja, ka tie tomēr kavējas, aicinājām aģentūras “Liepājas Sabiedriskais transports” direktoru paskaidrot, kas tam varētu būt par iemesliem. Viņš minēja, piemēram, lēno satiksmes plūsmu, jo šobrīd ārā ir gana daudz sniega, tāpat ielas ir slidenas. “Varbūt autobuss aizkavējies dēļ slēgtas pārbrauktuves, pa ceļam gadījusies kāda avārija,” min G.Lūsis, lai gan viņa rīcībā ir informācija, ka šādu kavēšanas gadījumu esot salīdzinoši maz. Viņš piebilst, ka līgumā ar pārvadātājiem ir atrunāts – no galapunkta satiksmes autobusam ir jāatiet konkrētā laikā vai ne vēlāk kā piecas minūtes pēc tā, taču ātrāk – nekad, lai neveidotos situācija, ka cilvēks aiziet uz pieturu, bet transportlīdzeklis jau aizgājis. Pa vidu maršrutam esot arī viens kontrolpunkts, un tajā redzams vai autobuss ir laikā, kavējas vai, gluži pretēji, ir par ātru.

Seko līdzi pasažieru plūsmai

Aģentūra “Liepājas Sabiedriskais transports” saņēmusi sūdzības par to, ka autobusu šoferi kārtīgi nepiebraucot pie pieturvietu platformām, tādējādi sagādājot papildus grūtības, piemēram, māmiņām ar ratiem vai cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. G.Lūsis šoferu aizstāvībai saka, ka dažviet tas tīri tehniski nemaz nav izdarāms – vai par maz vietas, vai priekšā kāds šķērslis. Šeit vairāk ir runa par situāciju vecajās ielās, ar rekonstruētajām neesot problēmu.

“Ierosinājumi un pretenzijas, salīdzinot ar gada sākumu, no pasažieriem ir daudz, daudz mazāk,” apliecina G.Lūsis. Prieks esot par to, ka cilvēki jau iesūtot konstruktīvus ierosinājumus, jau par kādām konkrētām lietām, kur un ko vajadzētu pamainīt. Tie iespēju robežās tiekot ņemti vērā, jo “izdarot izmaiņas par labu vienai pasažieru grupai, ļoti iespējams, ka pasliktinās apstākļi kādai citai”. Tāpēc tiek izvērtēta izmaiņu lietderība.

Tā kā pilsēta nepārtraukti attīstās, kustību sarakstu maiņa ir viens no darbiem, kas nekad nebeigsies, norāda G.Lūsis. “Mēs ļoti daudz sarunājamies ar arodbiedrībām, ar lielākajiem uzņēmumiem. Ja kādā ražotnē mainās darbalaiks, mēs maršrutus pieskaņojam, lai cilvēki varētu tikt uz darbu. Tāpat arī sadarbojamies ar izglītības iestādēm.”

Kustību grafiki mainīsies

Jau tagad paredzams, ka kustību grafiki mainīsies brīdī, kad satiksmei atvērs tramvaja līniju Ezerkrastā. “Daļa pasažieru, kas šobrīd izmanto autobusu, izvēlēsies tramvaju. Cik liela šī daļa būs, šobrīd nevaru pateikt. Centīsimies to izvērtēt sadarbībā ar Liepājas Universitātes Socioloģisko pētījumu centru. Bet reisus noteikti nāksies pārskatīt un izvērtēt to lietderīgumu,” nešaubās G.Lūsis, jo viens no aģentūras mērķiem ir redzēt optimāli piepildītus transportlīdzekļus, kas panākams strādājot pie kustību maršrutiem. “Gribas, lai apmierināti ir visi – gan pasažieri, gan pārvadātāji.” To, ka aģentūra nepārtraukti seko līdzi pasažieru plūsmai, apliecina G.Lūša turpmāk stāstītais. “No Atmodas bulvāra līdz pilsētas centram kursē mazas ietilpības autobuss jeb mikriņš, jo lielie autobusi braukt pār Kalpaka tiltu nedrīkst. Taču bieži vien izveidojas situācijas, ka mikriņu piepilda 15.vidusskolas skolēni, un visi brauktgribētāji tajā nemaz netiek. Pie skolas bērni izkāpj, un transportlīdzeklis tālāk turpina ceļu tukšs. Lai gan tajā pašā laikā Turaidas ielā pieturā stāv cilvēki. Šobrīd domājam, kā atslogot 22.maršruta autobusu.” Šāda situācija izveidojusies, jo tagad arī mazajos autobusos derīgas abonementa biļetes, tos sākuši lietot skolēni, kuri agrāk uz skolu gāja kājām, jo tad pāri tiltam veda tikai mikroautobusi par 40 santīmiem, bez kādām atlaidēm.

Atslogot arī plānots 3.maršruta autobusus, noteiktās stundās ieviešot papildus reisus. Izpētīts, ka sastrēgumstundas veidojoties no rīta pirms darbalaika sākuma un vakaros pēc darbalaika beigām. Tas ir autobuss, kas dodas no Ziemeļu priekšpilsētas uz centru.

Runājot par nākamo gadu, G.Lūsis atklāj, ka uzmanība tiks pievērsta vairākām lietām. Viena no tām – uzlabot pasažieru apkalpošanu. Tiks strādāts pie tā, lai modernizētu samaksu par braucienu, t.i., norēķinu veicot ar bankas karti. Tā būtu vienkārši jāpieliek pie lasītāja, un no konta tiks noņemta nepieciešamā naudas summa. Šobrīd kas līdzīgs tiekot praktizēts Jelgavā. Un, iespējams, šo pieredzi pārņems arī Liepāja, jo, lai to īstenotu, “no mūsu puses nav nepieciešamas lielas investīcijas”. Lielāko daļu izdevumus izņemoties banka.