Svētdiena, 29. marts Agija, Aldonis

Dārgais šmucspainis. Atkritumu apsaimniekošana Latvijā turpina sadārdzināties

Dārgais šmucspainis. Atkritumu apsaimniekošana Latvijā turpina sadārdzināties
Foto: Ģirts Gertsons
01.10.2019 07:03

Reģionālo laikrakstu pielikums "Novadi zaļo"

Atkritumu apsaimniekošana Latvijā kļūst arvien dārgāka. Tarifu celšanās satrauc iedzīvotājus, par iespējamo konkurences mazināšanos Rīgā un monopola nostiprināšanos nozarē trauksmi ceļ Konkurences padome. Kāpēc gružu izvešana, neskatoties uz centieniem tos šķirot, kļūst arvien nedraudzīgāka mūsu maciņiem?

Retāk izvest nevar

Atkritumu apsaimniekotāja SIA “Clean R” valdes loceklis Guntars Levics skaidro, ka galvenais iemesls, kādēļ sadārdzinās nešķirotu atkritumu apsaimniekošana, ir dabas resursu nodokļa (DRN) pieaugums: “Tā ir Latvijas un Eiropas Savienības politika, kuras mērķis ir veicināt dabas resursu saudzīgu, pārdomātu un ekonomiski efektīvu izmantošanu, ierobežot vides piesārņošanu, nodrošināt tautsaimniecības ilgtspējīgu attīstību, kā arī finansiāli atbalstīt vides aizsardzības pasākumus.”

2016. gadā Saeima pieņēma grozījumus likumā, kas paredz, ka DRN katru gadu pieaugs un līdz 2020. gadam sasniegs 50 eiro par tonnu.

“Vēl nesenā pagātnē šī likme bija mazāka par 10 eiro. Tādējādi nešķirotu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas izmaksas pieaug proporcionāli DRN likmes kāpumam, un tas ir neizbēgams, lai motivētu iedzīvotājus šķirot atkritumus,” saka G. Levics.

Atkritumu izvešanas jautājums iedzīvotājiem vienmēr ir bijis sāpīgs, un izmaksas, viņuprāt, ir lielas, rēķinot uz cilvēku, zina teikt SIA “Namu serviss APSE” projektu vadītāja Dace Ādolfa.

“Taču ir jāsaprot, ka atkritumi rodas tik, cik tie rodas. Taupīšana uz izvešanas biežuma vai konteineru tilpuma rēķina visbiežāk rada tikai nekārtību mājas teritorijā.

Ir mājas, kurās esam samazinājuši izvešanas reižu skaitu, bet tad atkal mainījuši to atpakaļ. Lai kvalitatīvi apsaimniekotu gružus un uzturētu teritoriju tīru, izpildām maksimālo izvešanas reižu skaitu. Vidēji tās ir 3–4 reizes nedēļā,” viņa pastāsta.

Cilvēki pievēršoties atkritumu šķirošanai un cenšoties samazināt gružu apjomu, par kuru ir jāmaksā. “Diemžēl ne visi godprātīgi šķiro un tādējādi izmaksas arī nesamazina,” norāda D. Ādolfa.

“Atliek tikai kādam iemest neatbilstoša satura maisiņu šķirojamā konteinerā, kā tas tiek izvests par pilnu cenu.”

Šķiroto atkritumu konteinerus izved reizi nedēļā, bet ar to nepietiek. “Tā kā šis ir bezmaksas pasākums, pakalpojumu sniedzēji to biežāk nenodrošina. Ja ceturtdien konteineru izved, piektdien visbiežāk tas jau ir pilns,” saka namu servisa pārstāve.

Jāizvērtē ik gadu

Pagājušajā gadā pieņemti un šogad spēkā stājušies Ministru kabineta noteikumi par sadzīves atkritumu masas un tilpuma mērījumiem ne retāk kā reizi ceturksnī.

Izsludinot iepirkumu sadzīves atkritumu apsaimniekošanai, obligāti vajadzīgs atkritumu sastāva pārrēķina koeficients, saka VARAM Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere. Viņa skaidro: “”Atkritumu apsaimniekošanas likums” nosaka, ka pašvaldībai katru gadu jāizvērtē apsaimniekošanas maksa un tā jāpārrēķina, ja komponentes mainās, tai skaitā koeficients.

Maksai jābūt adekvātai tam, kas reāli tiek izmests.”

Saskaņā ar šo likumu pašvaldība organizē vai nu publisko iepirkumu vai izmanto publisko privāto partnerību.

“Kāda būs šī sistēma, pašvaldībai jānosaka saistošajos noteikumos. MK noteikumos izvirzītas minimālās prasības, kas jāiekļauj tehniskajās specifikācijās un līgumos,” saka ministrijas pārstāve.

“Publiskā iepirkuma likums” paredz arī tā saucamo inhaus – ja nav adekvāti pieejams pakalpojums, tad pašvaldība var veidot savu kapitālsabiedrību.

Ņemot vērā, ka atkritumu apsaimniekošanas politika attiecas uz visiem pašvaldības iedzīvotājiem, diskusijas par to esot ērta tēma opozīcijas politiķiem, lai kritizētu pozīcijas darbu, domā G. Levics.

Viņaprāt, līdzīgas diskusijas veidojas arī par citiem komunālajiem pakalpojumiem. SIA “Clean R” valdes loceklis uzskata, ka konkurence atkritumu apsaimniekošanas nozarē pastāv.

“Jāuzsver, ka šajā nozarē konkurence tiek realizēta iepirkuma brīdī – iesniedzot savus piedāvājumus, apsaimniekotāji cīnās par tiesībām sniegt pakalpojumu uz noteiktu laiku. Lai uzvarētu kādas pašvaldības organizētajā iepirkumā, apsaimniekotājiem nākas krietni pacīnīties, jo gandrīz visos piedalās vairāki pretendenti, veidojot veselīgu konkurenci,” atzīst G. Levics.

SKAITĻI

430 – apmēram tik kg atkritumu gadā saražo viens Latvijas iedzīvotājs.
7 – tik daudz reižu var pārstrādāt sašķiroto papīru; stiklu un metālu var pārstādāt bezgalīgi.
47 – tik procentu no Eiropā saražotajiem atkritumiem tiek pārstrādāti vai kompostēti.
19 – tik tūkstošu tērauda konservu kārbu nepieciešamas, lai izgatavotu detaļas jaunai automašīnai.
22 – tik tonnu ēdiena pasaulē ik gadu tiek izmests.
20 – tik alumīnija bundžiņu jāpārstrādā, lai iegūtu enerģiju, kas nepieciešama vienas jaunas bundžiņas izgatavošanai.
15 – tik daudz koku var saglabāt, pārstrādājot vienu tonnu papīra.
30 – tik dienu nepieciešams, lai viena atkritumu pārstrādei nodota stikla pudele pārtaptu jaunā un atkal pilna atgrieztos veikala plauktā.
5 – tik gadu paies, kamēr dabā pilnībā sadalīsies viena tetrapaka.
4 – tik nolietotu riepu gadā ikviena persona var bez maksas nodot šķiroto atkritumu savākšanas punktos.

Avots: bezatkritumiem.lv, “Eurostat”, diena.lv, asagroup.it un videsserviss.lv, liepajasras.lv

PIELIKUMS “NOVADI ZAĻO” TAPIS AR LATVIJAS VIDES AIZSARDZĪBAS FONDA FINANSIĀLU ATBALSTU.

21 komentāri

2019-10-01 10:01

.....,.....: "Vecie atpūtas krēsli, ko kāds uzskatījis par liekiem savā dzīvoklī, izmesti uz ielas kļūst par lielgabarīta atkritumiem, kuru savākšana, protams, ir krietni dārgāka par ikdienas atkritumu izvešanu..."

Šo tekstu vajadzētu divās valodās un salipināt pie visām daudzdzīvokļu durvīm !
Un tiem,kuri joprojām nesaprot,nevēlās saprast un turpina mest lielgabarītu,nepiesakot izvešanu - iepis(t) sodu ap 100 €...pirmajā reizē,atkārtoti - 200€ !
Šie "cūkas" nesaprot,ka katrs mājas iedzīvotājs - bērns,pensionārs,invalīds...maksā !!! par šiem citu izmestajiem mēsliem !!!

2019-10-01 11:28

si: un kāpēc sadārdzinās?Tāpēc,ka kampējam bizness pieder un to rīkli neviens nekad neaizbāzīs

2019-10-01 11:34

Jaunliepāja: Man tā domājās ka tā ir braukšana ,,auzās". Jo dārgāki būs gruži, jo piesārņotāki meži. Šinī sistēmā kaut kas neklapē! Varēs likt kādus sodus grib,bet visus vienalga nenoķers un nepierādīs ka tie gruži ir viņa. Nu kaut kā tā!

2019-10-01 11:42

a ko darit: viss paliek dargaks. ja kadam nepatik - chemodan, vokzal, rosseja!

2019-10-01 11:51

ezerkrasts 1: Privāto bezkaunībai nav robežu ! Pati savām acīm redzēju vienu krievu tautības pilsoni no glaunas privātmājas Bernātos atvedot divus maisus gružu uz mūsu konteineriem Nezinu kuram jāsaka paldies , bet mūsu konteineri ir nolikti ideālā vietā (Dzērves iela ) , tieši ielas malā un tagad ir mēs esam Ķīvītes miniatūrā . Brauc visādas mašīnas ar gružu maisiem , atved mēbeles , vecos ledusskapjus un mēs iedzīvotāji tikai maksājam .

2019-10-01 12:18

EV: Tāpēc jātaisa ir slēgtie.

2019-10-01 12:44

nu nu: Ko dod slēgta nojume,ja visi savus mēslus liek blakus ???
Te līdzēs tikai reģistrēta novērošanas kamera un savstarpēja sadarbība ar policiju,kurai IR jāreaģē !!!
Cilvēki neprotās kauna un par to ir jāsamaksā !

2019-10-01 13:44

skats no malas: Cien., fotogrāfa kungs....kas Jums teica, ka šie krēsli ir lielgabarīta atkritumi. Iespējams krēsli nolikti maliņā, jo cilvēks pārvācas? Es šīs mājas apsaimniekotāja vietā taisītu traci, par fotogrāfa neprofesionalitāti, foto publicēšanu, un iespējamas neslavas celšanu. Fui.

2019-10-01 14:19

hh: Tāpēc ka ir monopols!

2019-10-01 14:21

Ēriks Bisenieks: ezerkrasts 1
Kā Tu zini, esot savā ezertkrastā, ka tas cilvēks ir no "glaunas privātmājas Bernātos" ? Un kāpēc Tu nespēj noticēt tam, ka tam cilvēkam arī pieder dzīvoklis TAVĀ mājā ko viņš izīrē citiem, un līdz ar to arī viņš(viņa īrnieks) maksā par gružiem tieši tik pat daudz cik Tu?

2019-10-01 15:44

Ērikam Biseniekam: Es saku tāpēc , ka es to cilvēku pazīstu uz zinu ka viņam pieder privātmāja . Un neko viņš neizīrē , nav ko te aizstāvēt tādus . Un ne jau viņš vienīgais ir tāds .

2019-10-01 18:18

xsd: ezerkrasts 1 gana acīga bāba, zina kam kāda māja pieder Bernātos, zina tautību. Nav privātdetektīvs un neizseko savas sievas vai vīra mīļāko?

2019-10-01 19:24

Patriots: Te nav variantu jāvāc paķeles un jamauc prom no šis valsts

2019-10-01 19:27

Es: Ļoti interesanti dabas resursu nodokli maksā ražotājs ,tas kas tirgo preci un mēs patērētāji . Cik var slaukt¿ Maksājot tādas summas neko negribās šķirot ,lai paši to dara tādas naudas iekasējot .

2019-10-01 19:46

bobis: Patiešām - būtu jāaizliedz ražot to, ko nevar pārstrādāt!

2019-10-01 20:14

Es vienīgais: Kurš izlasīja rakstu!!! Pārējie ieraudzīja foto un sāka histēriski klaigāt, ka pie sadārdzinājuma vainīgi kaimiņa izmestie krēsli, kuri starp citu ir gandrīz tādā pašā cenā kā nešķirotie atkritumi!

2019-10-01 21:48

gury: Liepājā ir totāls monopols. Vai tad iedzīvotājiem ir izvēle. Tevi nostāda fakta priekšā, vedīs tā firma un jāmaksā, tik un tik.

2019-10-01 22:23

Jeņķis: Amerikāņi vainīgi.

2019-10-01 22:26

Jeņķis: Ka tikai tos krēslus nenolika kāds glauns kungs ar glaunu mašīnu atbraukdams no glaunas mājas glaunajā Bernātu rajonā.

2019-10-02 09:14

Francis: Bet vediet pie domes savus atkritumus un lieciet , noklājiet gružu paklāju , varbūt radīsies kāds letāks risinājums !

1/500

Liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Uzmanību!

Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Aizmirsu paroli