Dārziņos ieviesīs kārtību
Liepājas pašvaldība aicina šogad mazdārziņu apsaimniekotājus veidot dārzkopības biedrības, lai kopīgiem spēkiem ieviestu kārtību dārziņu kolonijās, kuras atrodas uz pašvaldības zemes, pastāstīja Pilsētas domes Nekustamā īpašuma pārvaldes vadītājs Māris Egmanis.
Nesen stājies spēkā jaunais Liepājas teritorijas plānojums. Tajā ir noteikts, kur ģimenes dārziņi var atrasties arī turpmāk. Šo vietu būs mazāk nekā līdz šim, toties tām jākļūst sakārtotām un civilizētām. Arī turpmāk mazdārziņi atradīsies Lībiešu ielā 3, 5, 7 un 14a un Grīzupes ielā 98. Plānojumā paredzētas arī vietas jaunveidojamiem mazdārziņiem Lībiešu ielā 14, Lībiešu ielā 21/25, Spīdolas ielā 49, Latgales ielā 6 un Skrundas ielā 16. Bet mazdārziņi, kuri ir ārpus šīm teritorijām, pamazām tiks likvidēti, “mēs taču nevaram pieļaut, ka dārzi tiek ierīkoti jūrmalas kāpās”, teica M. Egmanis. Dārziņiem atvēlētās vietas ir vairāk, nekā šobrīd tiek izmantots. Cilvēkiem, kuri ierīkojuši dārzus vietās, kur tie nav paredzēti, piedāvās iekārtot dārzu likumīgā vietā. M. Egmanis uzsver: dārziņu un dokumentācijas sakārtošanai (biedrību dibināšanai un līgumu slēgšanai ar pašvaldību) ir dots laiks līdz šā gada beigām, un pašvaldība nesteigsies pret nelegāliem dārzkopjiem vērsties ar soda sankcijām, jo “jāņem vērā, ka cilvēki dārziņos sev gādā iztiku”.
Dārziņu kolonijās ir jābūt gan organizētai gružu izvešanai, gan ierīkotai ūdens ņemšanas vietai, gan iespējai piebraukt glābšanas dienesta transportam. Ar izveidotajām biedrībām tiks slēgti līgumi par teritorijas izmantošanu uz trim līdz pieciem gadiem. Ja pašvaldībā kāds meklēs vietu dārziņam, meklētājam varēs ierādīt brīvās teritorijas, par kurām nekāda līguma nebūs, stāstīja M. Egmanis. Savukārt, ja dārziņā nepieciešams pievilkt elektrību, tad pieslēgums iespējams tikai tad, ja dārzus apsaimnieko juridiska persona, viņš teica.
Mazdārziņu teritorijās vienas ģimenes lietošanai mazdārziņa minimālā platība ir 200 kvadrātmetru, maksimālā – 600. Uz iznomātā zemes gabala atļaus novietot saimniekošanai nepieciešamu būvi ar platību, kas nav lielāka par 25 kvadrātmetriem, un siltumnīcas. Nomas maksas lielumu regulē valdības 735. noteikumi “Par valsts vai pašvaldību zemes nomu”, tā ir 1,5 procenti no zemes gabala kadastrālās vērtības gadā. Nomniekiem būs jāmaksā arī zemes nodoklis, vēstī domes sabiedrisko attiecību speciāliste Zane Ģirne.
Nora Driķe,
“Kurzemes Vārds”